You Are Browsing ‘Veselībai’ Category

Ausu tīrīšanai būtu jābūt daļai no ikviena cilvēka ikdienas higiēnas, taču nepareiza ausu tīrīšana var tām nodarīt vairāk slikta nekā laba. Tāpēc “BENU Aptieka” farmaceite Jūlija Kovaļova sniedz padomus par to, kā pareizi tīrīt ausis. Lai gan ausu tīrīšana šķiet itin vienkāršs uzdevums, diemžēl daudzi cilvēki to dara nepareizi. Tā, piemēram, ausu sēra pilnīga iztīrīšana no ausīm var tām kaitēt, jo sērs nepieciešams ausu...

Lasīt vairāk

Ja dienas beigās kājas kļuvušas smagas, ap potītēm manāms uztūkums, bet naktī uzmodina sāpīgi krampji, ir skaidrs, ka sākušies asinsrites traucējumi, kas nākotnē var kļūt par cēloni vēnu varikozei. Ko darīt? Pirmkārt, jārūpējas, lai apģērbs vienmēr būtu pietiekami ērts, lai tas nenospiestu asinsvadus, it sevišķi gurnu rajonā, un tādējādi mehāniski netraucētu asins atplūdi. Nekādā gadījumā nedrīkst valkāt zeķes ar gumiju. Ja darbā...

Lasīt vairāk

Šā dārzeņa mīkstumā ir ļoti daudz organismam nepieciešamo vielu: kalcijs, magnijs, dzelzs, līdz 10% cukura, karotīns, vitamīni B1 un B2, nikotīnskābe, askorbīnskābe. Ķirbjus var lietot absolūti visi. To mīkstumā ir vairāk nekā 90% ūdens, maz šķiedrvielu un organiskās skābes. Ķirbji remdē slāpes, veicina zarnu darbību, viegli uzsūcas un nekairina kuņģa un zarnu gļotādu. Tāpēc dārzenis ieteicams uzturā tiem, kas sirgst ar gremošanas orgānu...

Lasīt vairāk

Medikamentu iedarbības efektivitāte uz organismu dažādos diennakts laikos ir atšķirīga, un saistītas šīs izmaiņas ir ar cilvēka diennakts bioritmiem. Turklāt laika ziņā nesakrīt arī dažādu bioloģisko procesu maksimālā un minimālā aktivitāte. Piemēram, pulksten 13 maksimālais apjoms minūtē ir elpošanai, pulksten 18 – ķermeņa temperatūrai un asinsspiedienam, pulksten 23 – leikocītu daudzumam asinīs. Starp citu, no periodiskajām ķermeņa...

Lasīt vairāk

Ķermeņa kopšanas rituālu veikšana palīdz ne tikai rūpēties par ādas veselību, bet arī par labsajūtu un enerģijas atjaunošanos. Ikdienā rūpējoties par ķermeņa ādu, ir svarīgi lietot gan piemērotu ķermeņa krēmu, gan savai ādai atbilstošu dušas želeju, kas spēj to padarīt tīru, maigu un atsvaidzinātu. Kā izvēlēties un atrast sev piemērotāko ķermeņa mazgāšanas līdzekli, stāsta Dove zīmola vadītāja Jūlija Kravčenko. Mitrināšana ir...

Lasīt vairāk

Saķert saules dūrienu karstās saulainās dienās ir vieglāk par vieglu. Daudziem, kuriem tā atgadījies, pēcāk sākas vēl citas problēmas, un viena no tām ir – biežas galvas sāpes. Tiesa, ar laiku tās kļūst mazāk intensīvas un ne tik stipras, taču tik un tā ilgāku laiku uzturēties saulē un jo īpaši bez galvassegas nav ieteicams. Pats labākais variants ir viegla platmalu cepure no dabiska materiāla. Dažkārt sievietes vispirms mēdz galvai apsiet plānu...

Lasīt vairāk

http://www.dzivei.lv/wp-content/uploads/2015/07/erce.mp4   Ja piesūkusies ērce, pareizāk vērsties pēc palīdzības kādā medicīnas iestādē, tomēr var gadīties, ka tuvākajā laikā tā nav sasniedzama. Tāpēc iesakām vienkāršu paņēmienu, kā no nejaukā kukaiņa atbrīvoties. Pēc izņemšanas ērci vajadzētu saglabāt un aiznest pārbaudīt, vai tā nav ērču encefalīta vai Laima slimības pārnēsātāja. ...

Lasīt vairāk

Ja, iznākot no ūdens pēc peldēšanās, auss aizkritusi, niez, galva jānoliec uz attiecīgo pusi un viegli jāpavelk auss gliemežnīca – dzirdes kanāls iztaisnosies un ūdens iztecēs. Var arī, kā to daudzi dara, palēkāt uz vienas kājas, noliecos uz leju “saslapināto” ausi. Paaugstināts mitrums ausī kļūst par ērtu vietiņu visdažādākajām baktērijām. Ūdens var noskalot auss sēra aizsargkārtiņu un, ja tā noticis, tad mikroorganismu intensīvās...

Lasīt vairāk

Ikviens raudošs cilvēks apkārtējos izraisa lielu žēlumu. Taču izrādās, raudāt cilvēkam ir pat nepieciešams – tās ir vienas no “durtiņām”, pa kurām brīvībā tiek palaista stresa izraisītā nervozitāte, uzbudinājums un trauksme. Vēl vairāk. Tas, kurš spēj un prot raudāt un nebaidās rādīt citiem savas asaras, dzīvo daudz ilgāk. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka pietiek ar 50 nobirdinātām asariņām, lai stresa iedarbība samazinātos...

Lasīt vairāk

Publicitātes foto Amerikāņu zinātnieki veikuši pētījumu, kurā piedalījās 1000 pacientes vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Speciālistus interesēja sieviešu reakcija uz pretsāpju līdzekļiem. Apkopotie rezultāti izrādījās visai pārsteidzoši: sievietēm ar rudiem matiem nepieciešama par 20% lielāka anestēzijas deva nekā blondīnēm un tumšmatēm. Zinātnieki šo faktu skaidro ar īpašu sāpju receptoru un melanīna (vielas, kas atbild par matu krāsu) attiecību. ...

Lasīt vairāk