Vēlos no sirds parunāties, bet viņš tikai kaut ko murmina. Atklāti sieviešu stāsti

17-07-2019


Bioloģiskais skaidrojums: Viņa dienas vārdu norma ir trīsreiz zemāka nekā jūsējā “Vakarā, kad pēc darba apsēstos viņam līdzās uz dīvāna un sāku izklāstīt domas un jūtas, kas man līst pāri malām, viņš klusē.

Es runāju, bet viņš klusē! Kad vaicāju, vai viņš mani dzird, atbild, ka dzird. “Un ko tu par to visu domā?” Viņš kārtējo reizi nomurmina: “M­m­m…”. Tobrīd nespēju novaldīties, pagrūžu un iesitu ar dūri,” — stāsta Biruta, 25 gadus veca doktorante.

Redzēta aina? Pa dienu satikāties ar interesantiem cilvēkiem, uzzinājāt tik daudz jauna, jums gribas tajā padalīties ar savu dzīvesdraugu. Ja nepadalīsieties — uzsprāgsiet.

Taču jūsu draugs it nemaz nav noskaņots ļauties sarunas aizrautībai. Vai tad viņam nospļauties par to, ko jūs darāt? Un kādēļ atkal iebāzis degunu tajā televizorā vai avīzē?

“Kad prasu Bernardam, kā viņam pagāja diena, par viņa veiksmēm, viņš kaut ko murmina zem deguna, un no visa tā atšķiru tikai vienu (allaž to pašu) vārdu: “Normāli.”

Zinu, ka šodien bija svarīga tikšanās ar norvēģu firmas pārstāvi, ka viņš gaidīja liktenīgu zvanu no Londonas.

Vai tad viņš nevēlas tajā padalīties ar mani, pastās tīt, kā viņam šodien klājies? Kāpēc es vēlos visā padalīties ar viņu (dažreiz man šķiet, ka Bernards tiešām man izdara pakalpojumu, cenzdamies klusējot noklausīties manus “plūdus”), bet viņš — ne? Vai tad mēs esam svešinieki? Nekā nevaru viņu iekustināt visu šo desmit gadu laikā,” satraucas 32 gadus vecā Silvija, skolotāja.

Veltīgas pūles! Šo divu atzīšanās stāstu pietiek, lai saprastu, kā nevajag reaģēt. Ja jūsu vīrs nav bildis ne vārda, nav painteresējies, vai patika filma, no kuras tikko atgriezāties, ja viņš nemetas dalīties iespaidos par sarunu ar biznesa partneriem no Dānijas, — nesteidzieties no tā izdomāt traģēdiju! Viņa nerunīgumu dienas beigās un, otrādi, jūsu vēlmi parunāties var izskaidrot ļoti vienkārši.

Vīrietis tā ir “ieprogrammēts” un dienas laikā vidēji izrunā septiņus tūkstošus vārdu. Sievietes norma ir — divdesmit tūkstoši vārdu! Un tagad iztēlojieties, ka jūsu vīram vai draugam vajadzēja piedalīties sarunās pie direktora, tur viņam vajadzēja atskaitīties par padarītajiem darbiem un atbildēt uz jautājumiem. Pieskaitiet, mazākais, divus tūkstošus vārdu.

Vismaz pieci lietišķi zvani darba dienas laikā — vēl divi tūkstoši vārdu. Un sarunas ar biznesa partneriem pie kafijas tases? Te bez trim tūkstošiem vārdu cauri netikt. Cik vārdu palika jums? Labākajā gadījumā — pāris simti.

Sliktākajā — neviena. Jūsu situācija ir pavisam citāda. Atgriezāties no darba, kur pieda lījāties preces reklāmā, bet pirms tam — apspriedē komercdirektora kabinetā. Turklāt brīvajā laikā veselu pusstundu ar draudzeni aprunājāt citas nodaļas kolēģes uzvedību.

Izmantojāt desmit tūksto šus vārdu. Un kur vēl otri desmit tūkstoši? Tie kaut kā nav izman toti un visi sakrājušies mēles galā. Un jūs nevarat saprast, “kāpēc viņš ir tik noslēgts”, jo dienas laikā “nerunājāt mazāk par viņu”.

Tad nu tobrīd, kad jūs pārstās izvest no pacietības viņa kūtrums un (kā jums šķiet) “nevēlēšanās kontaktēties”, — atcerieties, ka jūsu nabaga vīrs jau sen ir izsmēlis pēdējo vārdu limitu.

Un, ja viņš tomēr vēl spēj sejā izrādīt kaut ko līdzīgu uzmanībai jūsu stāstītajam, esiet viņam pateicīga par to pašu. Neprasiet, lai viņš ar vārdiem atbild uz jūsu runāto. Protams, ja nevēlaties atbildes vietā saklausīt neskaidru murmināšanu…

VAIRĀK LASI JAROSLAVA MEĻŅIKA GRĀMATĀ “SIEVIETES LAIMES ENCIKLOPĒDIJA”

loading...