Veca sieva, ko ar viņu darīt? Atklātas ne sevišķi uzticīga vīrieša pārdomas

14-08-2019

Foto – Pixabay


Ko gan darīt ar vecām sievām? Tāds jautājums ienāk galvā pats no sevis, uzzinot dažu draudzeņu un paziņu piedzīvoto.

“Klausies, manējais mīļāko ieviesis. Jaunu. Nezinu, ko tagad darīt!” Inta paskatījās uz mani tā it kā es varētu sniegt kādu nenovērtējami labu padomu. Un attiecības ar vīru uzreiz nokārtotos.

Intu pazīstu visu mūžu, draudzējamies no četrpadsmit gadu vecuma, raksta lasītājs Rolands. Bet tagad mums abiem jau četrdesmit ar astīti. Kad iegriezos ciemos, viņa mani steidzami izvilka pagalmā – it kā uzpīpēt, bet patiesībā viņai steidzami bija vajadzīga palīdzība. Inta ir stipra sieviete, kura nemēdz žēloties, viņas iecienītais teiciens: “Ir labi, būs vēl labāk!”

Tāpēc šoreiz viņas vārdus uztvēru kā trauksmes signālu.

Intas vīrs ir lielisks ārsts, un arī romāniņu viņš uzsācis ar kādu jaunu mediķi turpat slimnīcā. Bet ko es daudz varēju ieteikt? Pats neesmu nekāds svētais, bijuši dažādi sānsoļi. Pateicu tikai: “Pagaidi. Tam vajadzīgs laiks. Netaisi skandālu un nekliedz par šķiršanos. Bruņojies ar pacietību. Jūs esat visu dzīvi nodzīvojuši kopā. Jums ir bērni. Paskatīsimies, kas notiks pēc dažiem mēnešiem,”

Man jau, protams, viegli dot padomus. Pateicu, papīpēju un aizgāju. Bet Inta katru vakaru aizmiga blakus vīram, zinot, ka, iespējams, pirms pāris stundām viņš tāpat gulējis ar citu sievieti. Viņa atcerējās, ka vīra kabinetā ir ērts dīvāniņš, ķirurgam taču svarīgu atpūsties pēc smagas operācijas.

Inta, starp citu, vienmēr bijusi skaistule, ar labu figūru, kopta un eleganta sieviete. Bet pēc četrdesmit gadu vecuma viņa it kā pārgāja “veco sievu” kategorijā. Un neviens kosmetologs no tā nepaglābs. “Veca” – tas nav par izskatu vai pat par gadu skaitu, bet gan par ilgo kopdzīves stāžu. Un to, kā vīrietis uztver sievieti.

Lieta tā, ka vīriešiem aptuveni tai pašā vecumā, pēc četrdesmit, bieži vien sākas “otrā jaunība”, un viņi sāk izturēties kā tādi pusaudži. Iemīlas pirmajā satiktajā jaunajā smējējā ar pārliecinošām krūtīm. Tas ir tāds kā hormonu atvadu uzplaiksnījums, mēģinājums pierādīt pašam sev: “Jā, es taču vēl esmu foršs čalis!” Un apber meiteni ar dāvanām, restorāniem, puķēm un rūpēm. Un meitene pieņem aplidošanu, viņai tas ir patīkami un viņa ir gatava sagādāt vīrietim prieku.

Bet ko tad sieva? Ko darīt ar viņu? Tas ir galvenais jautājums.

Nesaprātīgs vīrietis paziņo, ka aiziet no ģimenes. Pēc tam gadus trīs nodzīvo ar jauno mīlu, tad jaunā mīla viņu atstāj, jo viņš galu galā ir viņai par vecu, apnicis, viņa satiek jaunu puisi. Jautrāku un piemērotāku. Ģimenes veidošanai. Un līdzi paņem likumīgo pusi četrdesmitgadnieka mantas.

Kāds mans paziņa vai juka prātā tādas mīlas dēļ, bet vecuma starpība viņiem bija 25 gadi. Bet pēc tam meitene viņu atstāja. Un viņš diemžēl nomira no infarkta. Bēres rīkoja bijusī, vecā sieva.

Vīrieši, nu, nedrīkst solīt pirmajai satiktajai meitenei mūžīgu mīlu. Nē, nu, solīt jau var, bet vai tā arī tūlīt juridiski jānoformē? Kaut kādu saprātu taču vajag saglabāt. Bet četrdesmitgadnieka krīzes brīdī nav daudz tādu, kas to spētu aptvert.

Bet patiesībā likums ir pavisam vienkāršs. Dzīvē nav uzticamāka cilvēka par “veco”, labo sievu. Nav
tuvāka un mīļāka cilvēka kā viņa. Jūs esat kopā izgājuši daudzas dzīves cīņas. Un izdzīvojuši. Var jau kāja paslīdēt, bet vai pamest? Vecas sievas (un vīrus) jāsaudzē.

Vecais dzīvesbiedrs nepārdos, nepiekrāps, neapmānīs. Vecā sieva vai vīrs ir īsts dārgums. Un ar katru gadu šis dārgums kļūst tikai vērtīgāks. Var jau slidināties pa labi un pa kreisi, bet gudrs cilvēks vienalga atgriezīsies. Jo vecais partneris ir uzticams kā armijas draugs.

Bet kas notika ar manu draudzeni Intu? Es par viņu ļoti pārdzīvoju. Bet viņa izturējās gudri. Bija pacietīga. Un vīrs arī nejuka prāta, nepaziņoja, ka aiziet pie jaunās draudzenes. Pagājuši pieci gadi pēc mūsu sarunas pagalmā. Inta ar vīru joprojām ir kopā. Nesen viņus apciemoju: tik jauks pāris. Mēs atkal izgājām parunāties, es pavaicāju: “Nu, kā jums iet?” Inta pasmaidīja: “Iztrakojās un nomierinājās.”

Jā, gudri vīrieši vienmēr atstāj tiltus. Un dzimtajā krastā viņus vienmēr gaida sievas. Viņiem priekšā vēl garš vakars, skaists saulriets divatā.

Vēstule rosina pārdomas. Kā domājat jūs – vai vīram staigulim atstāt tiltu vai tomēr pašai aizdzīt ar koku, ja krāpnieks neprotas?

loading...

1 Comment

  1. anna 24.08.2019 at 12:46 - Atbildēt

    Hā…. Zināju, kas notiek. Noteicu termiņu. Ja līdz tam datumam tev nebūs skaidrs, ko īsti gribi, viss, iesim katrs savu ceļu. Apdomājās un tai otrai pateica čau. Tik tā otra gan nebija jauns skuķis, bet gan atraitne, kurai vajadzēja saimnieku un palīgu savā mājā.