Mārtiņi (10.novembris) un Mārtiņu vakars (9. novembris) paredz tālāko laika apstākļu attīstību un nākamo ziemu.
Pēc dabas Mārtiņš ir viltīgs un jābūt ļoti uzmanīgam, jo ir liela iespējamība kļūdīties, savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.
Ticamākas nākamās ziemas prognozes var izteikt tikai pēc divām nedēļām Katrīnās (25. novembris), kas atbilst Mārtiņam vecajā kalendārā. Savukārt Mārtiņos sākas čigānos iešanas laiks, un savu mānīgo būtību tas paslēpj zem budēļu maskām.
1988. gada 10. novembrī daudzviet bija sniegs un sals līdz -10 grādiem pēc Celsija.
Ticējums, ja Mārtiņos jumti sniegā, būs gara ziema, toreiz neattaisnojās. 1989. gada ziema bija silta, īsa un jau februārī daudzviet bija pavasarim raksturīgi laika apstākļi.
Savukārt 2009. gada 10. novembris bija silts, miglains un pirms tam uzkritušais sniedziņš strauji kusa.
Ticējums, ja Mārtiņi silti un miglaini, būs silta un īsa ziema, arī šoreiz neattaisnojās. Tam sekoja stipra, sniegaina un gara 2009. – 2010. gada ziema. Tāpat tas bija 2010. gada Mārtiņos.
Vēlāk sekoja agra un gara ziema. Personīgi mani Mārtiņš vairākkārt maldinājis un vienmēr izrādījies gudrāks…
Mārtiņdienas ticējums, ja Mārtiņos zosis pa dubļiem staigā – Ziemassvētkos slidināsies pa ledu, dažreiz piepildās. Šo un vēl dažus, piemēram, ja Mārtiņi miglaini – būs mīksta ziema, var ņemt vērā un “likt aiz auss”.
Mārtiņu laika ticējumi rāda, kāds būs nākamais gads un siena laiks. Ja Jurģis (23.aprīlis) iezīmē lauku darbu laika sākumu, tad Mārtiņš visu darbu nobeigumu.
Ir teiciens: Ja Mārtiņš rudenī klēts durvīm pieliks atslēgu, tad Juris pavasarī to uzlauzīs… (Jo Jurģis ir negantnieks un tam patīk Ziemai kaulus lauzt).
Es Mārtiņdienu un laiku ap Mārtiņiem uztveru kā balto ziemeļdēlu (gulbju) aizlidošanu. Tas man ir īpašs notikums, kad pēdējās Mārtiņrozes apmīļodams debesīs dzirdu gulbju skumīgās balsis… Un tad, pēc trīs vai deviņām dienām tam visam pa pēdām seko sniegs…
Kā būs šogad?… Šogad nedēļā pirms Mārtiņiem lielākoties mākoņains, rudenīgi silts, brīžiem rasinošs lietutiņš, arī miglains. Tādās reizēs tas jau ir tradicionāli, ka līdz pat Niklāvam (6. decembris) īstu ziemu nav ko gaidīt.
Arī pirms Mārtiņiem kautas cūkas liesa rāda, ka ziema, līdzīgi kā iepriekšējos gados, vairāk mīksta nekā cieta… Ar vienu vārdu sakot – ne šāda, ne tāda…
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Magnētisko vētru kalendārs NOVEMBRIM. Kā šo mēnesi pārdzīvot meteoatkarīgiem cilvēkiem?
Novembris – Sala, Dvēseļu, Mārtiņa mēnesis. Ticējumus atgādina laika vērotājs
NOVEMBRA HOROSKOPS. Kādus pārsteigumus katrai zodiaka zīmei atnesīs Skorpiona laiks?
Tuvojas valsts svētki – Lāčplēša diena. Šajā laikā atcerēsimies mūsu tautas varoņa Lāčplēša varoņdarbus, kā Lāčplēsis varonīgi cīnījās pret iebrucējiem – krustnešiem un kristīgajiem misionāriem. Katrā no mums dzīvo Lāčplēsis (izņemot baznīcēnus, jo tie skeptiski raugās uz pagāniem). Lāčplēsis ir mūsu brīvības alku un latvietības iemiesojums. Lāčplēsis ir īstens Latvju Dievu dēls. Lāčplēsis ir visas latvju tautas aizsargs. Godinot mūsu senču spēku, iedegsim svecītes pie loga. Divas asins sarkanas un vienu baltu. Šajā laikā būsim pateicīgi katram tautietim, kurš ar saviem darbiem un vārdiem aizstāv latvietību un latviešu tautu. Noliksim mežā uz svētakmeņa rupjmaizes klaipu un alus kausu par godu mūsu aizgājušo karavīru dvēselītēm. Ziedosim sauju monētu ugunskurā par godu Lāčplēsim – mūsu tautas aizstāvim! Piedosim mūsu valdībai tās kļūdas un noziegumus pret tautu. Aizmirsīsim aizvainojumu pret savu valsti. Nedzīvosim pagātnē, raudzīsimies nākotnē. Domāsim par mūsu valsts attīstību un labklājību nākamajos gadu simteņos. Leposimies ar savu latvietību, brīvību un senču gudrību. Turēsim cieņā senlatvju spēka zīmes. Lūgsim Latvju Dievus par savu labklājību, valsti un cilvēkiem. Lūgsim Pērkonu – Debesu Tēvu – lai Pērkons aizsargā mūsu mīļās zemītes cēlās robežas! Pateiksimies Latvju Dieviem par mūsu burvīgo valsti! Latvija ir Latvju Dievu dāvana mums. Lai slavēti Latvju Dievi mūžīgi mūžos!
Ar mīlestību pret Latviju, Skolnieciņš Latvju Dievu dēls
[Latvju Skaudības Dievs]
©Skolnieciņš 1999-bezgalība 😉