Uztraukums līdz asarām: Kuldīgā brīvsolī palaista laika uzbrūk un sakož pavadiņā ejošu suni

10-08-2019

Facebook


Ar satraucošu stāstu sociālajā tīklā Facebook dalījusies kādā kuldīdzniece: viņai un viņas mīlulim, amerikāņu akitas šķirnes suņukam Hugo jau vairākas reizes uzbrucis kāds brīvsolī palaists laikas tipa suns. Stāsts ir brīdinājums mums visiem – saimnieki, pieskatiet savus mājas sargus, lai tie nenodara pāri citiem! Tas var beigties ļoti, ļoti slikti. Šoreiz, šķiet, pateicoties izpalīdzīga garāmgājēja palīdzībai, viss beidzies galvenokārt ar izbailēm, bet varēja būt arī citādi…

“Šovakar, plkst. 21:50 Ventas un Krasta ielas krustojumā, Kuldīgā notika laikam viss briesmīgākais, kas ar mani lidz šim bija noticis. Devos savā ikvakara pastaigā ar savu amerikāņu akitas šķirnes suni Hugo.

Mēs nogājām pie Ventas Pārventas pusē, pēc tam nācām abi laimīgi atpakaļ pa taku, kas uztaisīta te netālu no vecā skatu torņa jeb kur tagad aug kartupeļi. Hugo vēl uz brīdi apstājās un ķēra vardīti.

Tajā brīdī likās, ka tik foršs, skaists vakars. Pārgājām pāri uz Ventas ielas sākumu, neko nemanīju un pat nedomāju neko. Pagājam garām Apšu ielai un pēkšņi…es jūtu, ka Hugo palecas un es apskatos, viņam pakaļgalā kož laikas šķirnes suns. Tas pats, par kuru rakstīju jau pagājušovasar. Tas pats, kas mums uzbruka jau vienreiz.

Ir ļoti, ļoti smagi un es pati nevaru nomierināties un neraudāt. Viņš ir mans labākais draugs un tajā brīdī, es nedomājot metos viņu aizstāvēt. Es viņu centos grūst sev aizmugurē. Es nekad neļaušu, lai manam draugam kāds dara pāri, NEKAD. Labāk, lai kož man. Tajā brīdī, tu domā tikai par otru. Tev nav domas, kas notiks ar tevi, kas būs. Vienīgais prātā ir aizstāvēt. Tuprinot stāstu, Laikas suns turpināja kost, bet es centos viņu dabūt prom. Vienu brīdi no visa spēka ar kāju spēru tam sunim, tad viņš atkāpās nedaudz, ber vienalga gaidīja brīdi, kad atkal uzbrukt.

Es kliedzu no visa spēka palīgā un raudāju. Mans Hugo no šoka vienu brīdi nokrita uz asfalta un gulēja uz sāna. Man likās, ka viņš turpat paliks. Es atraisīju vaļīgāk siksnu un cēlu viņu augšā, jo sapratu, ka Laika atkal uzbruks, un šoreiz viņam guļot, tas būtu tieši vēderā. Es nevarēju to pieļaut. Metu vēl akmeni pret asfaltu, lai aizbiedētu to suni, bet viņš nebaidās un turpina staigāt apkārt.

Piecēlu Hugo, cik varēju, bet viņš no šoka knapi stāvēja kājās. Es raudāju un atkal saucu palīgā. Tajā brīdī tev liekas, ka laiks velkas un neviens tevi nedzird. Laika vēl turpināja skatīties. Te pēkšņi no Ventas nāca kāds jauns puisis. Ja nemaldos, tas dzīvo Apšu ielā. Es saucu palīgā, jo Hugo atkal nokrita un gulēja. Viņš momentā metās palīgā man.

Es teicu, lai pietur Hugo un es pazvanīšu vecākiem. Es zvanīju un knapi varot izstāstīt to, kas notika, teicu, lai brauc šurp. Teicu, ka Hugo sakosts. Mans tētis momentā bija klāt. Viņam jau tā ir ierasta lieta, jo kopš pagājušās vasaras, kad mums uzbruka, tagad katru reizi, kad redzu klaiņojošu suni un esmu ar Hugo, man ir paniskas bailes. Es griežos un eju pa citurieni, vai ja nav izejas, zvanu tētim, lai savāc mūs. Es neuzskatu, ka tas ir normāli, ka katru reizi man ar nāves bailēm ir jāiet pastaigā. Jo laikas suns tiek palaists gandrīz katru vakaru brīvsolī. Tas ir nevaldāms un agresīvs.

Esmu redzējusi pat kā tas uzbruka cilvēkam, kas gāja uz Rumbu. Tas nav normāli un šoreiz es vēlos saukt pie atbildības Smiltānus, kam šis suns pieder. Manam sunim ir brūce/kodums, kas ir nobildēts un man visas drēbes ir netīras. Policijā ir uzrakstīts iesniegums un ir aculiecinieki, cilvēki, kas palīdzēja.

Jaunais puisis un vīrietis no Ventas ielas 3. Liels paldies Jums! Es gribu par šo runāt un skaļi runāt, jo šie cilvēki ir absolūti bezatbildīgi un vienaldzīgi suņu saimnieki. Kas to lai zin, cik suņus vai cilvēkus tas jau ir sakodis.

Savējo rīt vedīsim pie vetārsta, lai veiktu potes un to apskatītu. Tagad raudot varu teikt, ka brūce varbūt nav liela, taču kāda starpība? Vai jānokož galva sunim vai man, lai kaut kas tiktu darīts? Lai beidzot sodītu šos cilvēkus? Es mīlu savu draugu no visas sirds un ja viņam kas notiks, vai būs sliktāka veselība pēc šī, es nezinu ko es darīšu.

Stāsts beidzās ar to, ka atbrauca mans tētis, kas pateicās abiem cilvēkiem un momentā izsauca pašvaldības policiju. Tā atbrauca pēc laika un darīja zināmu, ka nevarot neko izdarīt diemžēl, ja man, vai sunim nav miesas bojājumi. Sākumā domājām, ka Hugo nekas nav, taču mājās atbraucot un apskatot, konstatējām brūci uz kreisās kājas ciskas, un vilna apkārt asiņaina.

Tāpēc ceru, ka dabūjot veterinārārsta izziņu un to pievienojot policijas iesniegumam, beidzot kaut kas uz priekšu kustēsies. Lieki nebūs piebilsts, ka par šo suni policijai esmu ziņojusi neskaitāmas reizes. Nekas nekad netika darīts. Šis bija briesmīgi. Ja es būtu laicīgi pamanījusi to suni, es būtu gājusi citur vai atkal kaut kur slapstījusies bailēs, lai to nesatiktu. Bet es to nepamanīju. Pirmo reizi kopā ar tēti rakstīju policijā iesniegumu.

Drebošām rokām viss tika uzrakstīts. Vēl joprojām trīcu, bet, pats galvenais, uztraucos par Hugo. Es ceru, ka viss būs labi un šie cilvēki tiks sodīti. Tā ir absolūta ņirgāšanās par citiem cilvēkiem, par citiem dzīvniekiem. Vai tiešām ir tik grūti izvest savu suni pastaigā pie saites? Vienkārši pretīgi, tas ir īstais vārds, ko veltīt suņa saimniekiem.

Man ir tāds šoks par visu šo situāciju, pats galvenais, ka redzu, ka mans sunītis tagad tāds jocīgs un bēdīgs, ne savā ādā. Es nekad nepiedošu viņiem, ja manam sunim, kas notiks. Es jūs palūgšu uzmanīties, ejot ar saviem mīluļiem pa Kuldīgu no šī suņa. It īpaši pils parka, tilta un pārventas rajonā, jo pa visu šo teritoriju tas suns katru vakaru gandrīz vai klīst. Nebrīnos, ja viņš var uzbrukt arī mazam bērnam. Sargājiet sev tuvos! Un lūdzu, padalieties ar šo ziņu. Liels paldies jau iepriekš!

loading...