Trīs situācijas, kas cilvēku ļauj iepazīt vislabāk. Izlasi un salīdzini!

20-11-2017

hand-1571851_960_720-n1lxja691ihy4l9oyk6w2ld6q0hne76q8k5e9gick0

Bieži no cilvēkiem nākas dzirdēt tādas frāzes kā “Es viņam tik daudzus gadus atdevu, taču tā arī neuzzināju, kāds viņš ir patiesībā” vai “Es viņu mīlēju tik stipri, bet viņa mani nodeva”.

Tad sāc aizdomāties par to, vai mēs spējam kādu pazīt pietiekami labi, jo mēdz būt situācijas, kad tu pats rīkojies tā, kā nebūtu rīkojies nekad agrāk, burtiski pirms dažām dienām.

Un nevajag visā vainot magnētiskās vētras, ārējus apstākļus vai viltīgos skauģus. Pie visa vainīga ir mūsu naivitāte, neliela muļķība, fantāzija un pārliecība, ka ļaudis mainās, vai, ka mīļotais cilvēks būs blakus vienmēr.

Sāpes ir tāds pats mainīgs dvēseles un ķermeņa stāvoklis kā prieks, naids vai greizsirdība. Pie sāpēm var pierast tikai ar vienu nosacījumu – ļaujot tām pastāvēt savā dzīvē. Vislielākās sāpes nodara tie, kurus mīli un kam uzticies. Tieši viņu vārdi ievaino vissāpīgāk, rīcība liek zaudēt prātu, bet vienaldzība morāli nokauj.

Paššaustīšana nekādā gadījumā neatnesīs laimi, tikai vainas sajūta grauzīs jūsu dvēseli, bet niknums nogalinās optimisma un ticības paliekas. Saņemot “triecienu”, nav vērts dzīvot atmiņās par to.

Visu savu laiku un spēkus nepieciešams veltīt tam, lai sāktu dzīvi no nulles. No sevis neaizbēgsi pat tad, ja kļūsi izcils aktieris. Tavas domas ir tavs navigators, tāpēc labāk uzreiz ievadīt tajā pareizas koordinātes.

Dažkārt nepieciešams uz mīļoto cilvēku paskatīties no malas, lai saprastu, ka ideālu cilvēku nav, ir tikai “savējie” un “mīļotie”. Tāpēc atmetiet visus sapņus par ideālu pasauli un ar skaidru galvu palūkojaties uz reāliem faktiem.

Tālāk izlasi trīs situācijas, kurās cilvēku var iepazīt vislabāk, un salīdzini ar savu pieredzi!

download
1. Vienatnē, kur viņš iztiek bez ārišķībām

Tikai vienatnē pašiem ar sevi mēs varam ar skaidru galvu paskatīties uz sāpīgām lietām, atmest apkārtējo viedokli un izdarīt paši savus secinājumus. Mūsu apziņa runā ar mums pilnīgā klusumā, piemēram, pirms miega tūkstošiem domu “uzbrūk” mūsu apziņai, simtiem jautājumu gluži kā negaiss izjauc nakts klusumu. Tikai šādos brīžos mēs varam skaļi pateikt to, ko mēs patiešām vēlamies, kas mums nepieciešams, par ko mēs sapņojam un pēc kā tiecamies.

Par svarīgām lietām runā tikai vienatnē ar sevi, jo bailes “tikt izdzirdētam” ir briesmīgākas par jebkādu spīdzināšanu. Visas mūsu bailes sen ir apaugušas ar biezu aizsardzības emociju kārtu, nelieliem meliem un mūžīgu pašapmānu.

Tikai vienatne un godīga saruna pašam ar sevi palīdzēs sevi iepazīt sevi bez ierastās sabiedrības rutīnas, svešas ietekmes un no bērnības pazīstamajiem vārdiem “tas tev nav pa spēkam”.

saruna2

2. Kaisles uzplūdā, jo tad cilvēks aizmirst par sev noteiktajām normām

Diemžēl katrs no mums ir nežēlīgs, katrā no mums glabājas trauks ar ļaunumu un neapmierinātību.

Strīda laikā no mums izgāžas gūzma ar sliktiem vārdiem, draudiem, apvainojumiem un, lai cik tas nebūtu dīvaini, ar godīgumu. Mēs zinām sarunbiedra “Ahilleja papēdi” un tīši spiežam uz to spēcīgāk.

Mēs esam kā snaiperi, redzam mērķi un nezinām robežu. Tieši šādos brīžos mēs atkailinām dvēseli un domas. Šādos momentos mums jābīstas pašiem no sevis, jo dažkārt mēs iepazīstam sevi tik dziļi, ka pēc tam nevaram piedot šo šausmīgo “atmaskošanu” paši sev.

Mēs paši izvēlamies, kā dzīvot, ko radīt un ar ko komunicēt. Mēs paši rakstām savu vēsturi, pamatojoties uz personīgo pieredzi un savām cerībām, taču kaisles uzplūdi paver agrāk neiepazītas robežas, un ne vienmēr ar tām var lepoties.

14fe2ebd481f27a4e97138795d7fe312
3. Jaunos apstākļos, jo tad cilvēks maina savus ieradumus

Mēs esam sistēmas cilvēki, grafika vergi un nejaušības ceļinieki. Katrā no mums ir ielikta sava sistēma saplūšanai ar apstākļiem.

Cilvēki pierod pie visa jebkurā vecumā un jebkurā kontinentā. Kāds kārpās uz augšu, sakožot zobus, bet kāds cits peld pa straumei it kā tā būtu vienīgā iespēja izdzīvot.

Un nevienam nevar pārmest vai uzslavēt, jo tiesneši var būt tikai bezgrēcīgie, bet katram no mums uz sirdsapziņas ir vismaz viens grēciņš. Un tikai jauna vieta, kolektīva maiņa vai “izdzīšana” no komforta zonas atklāj mūsu patieso seju. Mēs visi nēsājam maskas, un automātiski tās mainām nepieciešamajos brīžos.

Ar tuviniekiem mēs esam vieni, ar draugiem – citādi, kolektīvā nēsājam masku “labais”. Mums vienmēr gribas būt labākiem, nekā mēs esam patiesībā, taču – ja mēs godīgi atzīstamies paši sev, tad līdz ideālam mums visiem ir jāiet bezgalīgi ilgi.

Tomēr tas nav nekas briesmīgs vai nāvējošs, jo katram no mums ir cilvēks, kas mīl un pieņem mūsu “tehniskās kļūdas”. Šāda cilvēka dēļ ir vērts dzīvot un radīt.

Nebaidieties no kļūdām, jo tās ir radītas, lai tās pieļautu. Taču atcerieties, ka jūsu mīļoto cilvēku pacietībai arī ir savas robežas.

loading...

1 Comment

  1. Anete 25.09.2017 at 08:27 - Atbildēt

    Tev apnicis vienmēr par visu satraukties, ekonomēt, atteikt sevi un ģimeni palutināt ar kaut ko? Sen jau visiem skaidrs, ka ar algotu darbu, ja vien neesi kādās koruptīvās shēmās vai noziedzībā, ne Latvijā, pat ne kādā starptaustiskā uzņēmumā neko dižu nenopelnīsi – knapi sanāks dzīvošanai. Samaksāsi par īri, kredītus, līzingus, nopirksi pārtiku, kādu apģērbu un..atkal gaidi algu, retumis starplaikā atļaujieties kādu sīku prieciņu kā jaunu lūpukrāsu vai kafejnīcas apmeklējumu ar draudzenēm. Paplašini sava maciņa apvāršņus, radi iespēju sevis pilnveidošanai un izaugsmei! Gan domas, gan vārdi materializējas. Visums dodas palīgā, jo turpmāk nauda straujiem tempiem ieplūdīs tavā kontā un maciņā. Varēsi palutināt bērnu ar jaunu rotaļļietu, pati doties uz salonu iegūt sen jau sen kāroto jauno frizūru, draudzenēm izmaksāt kafejnīcu, visi kopā vai divatā ar vīru aizbraukt nedēļas nogalē atpūsties kaut kur tālāk par Palnagu vai Pērnavu.
    Šī metode tiešām strādā. Nosūti savas domas Visumam un rīkojies. Pievienojies cilvēkiem, kuri pārvalda savu veiksmi un dzīvi kopumā! https://goo.gl/aFZqy3