Trīs gadījumi, kad bērnu nedrīkst nosaukt radinieku vārdā

Foto – Pixabay

Ezoteriķi skaidro, kāpēc nedrīkst nosaukt bērnu sava vectēva, vecmāmiņas vai citu radinieku vārdā.

Jaunas dvēseles piedzimšana vecākiem ir aizraujošs un priecīgs notikums, un vārda izvēle bērnam kļūst par visas ģimenes uzdevumu. Tomēr ir noteikumi, saskaņā ar kuriem dilemmai, vai dēlu var nosaukt par godu mirušajam tēvam vai citam radiniekam, pat dzīvam, vispār nevajadzētu rasties.

Vai drīkst nosaukt bērnu par godu dzīvam cilvēkam?

Saskaņā ar tautas paražām bērna vārds nedrīkst atkārtot:

– vecmāmiņas vārdu no tēva puses (viņa mammas);

– vectēva vārdu no mammas puses (viņas tētis);

– pašu vecāku vārdus;

– tā svētā vārds, kura diena tiek svinēta bērna dzimšanas diena, priekšvakarā.

Pārdomājot šo informāciju, jums vairs nevajadzētu šaubīties, vai ir iespējams bērnu nosaukt radinieka vārdā vai nē. Ja tiešām vēlaties, tad dodiet radinieka vārdu, bet ne pirmdzimtajam, citādi viņš vai persona, kuras vārdā nosaucat bērnu, agri nomirs.

Nešaubieties, vai varat nosaukt bērnu par godu dzīvam vectēvam – viennozīmīgi “jā”, tikai tad, ja tas nav jaundzimušā mātes tēvs.

Taču apzinieties – ja nosauksiet bērnu vecmāmiņas vai vectētiņa vārdā, kam piemīt negatīvas morālās īpašības vai principā dzīvē nav gluži labi cilvēki, tad mazuli gaida tāds pats liktenis.

Kāpēc nedrīkst saukt bērnus par godu mirušajiem radiniekiem?

Senos laikos tika uzskatīts, ka piešķirt dēlam vai meitai mirušas personas vārdamāsas statusu nav iespējams tikai divos gadījumos:

– ja mirušais nomira agri – mirušā neiztērētā enerģija ietekmēs jaundzimušā dzīves ceļu;

– ja māte nomira dzemdību laikā, bet tēvs – pirms tam (ja vēlas dot vārdu par godu).

Visos pārējos gadījumos nav aizliegts nosaukt bērnu par godu kādam, kurš ir pametis mūsu pasauli.

Pastāv paraža par to, vai drīkst nosaukt bērnu mirušās vecmāmiņas vārdā, ja viņa, piemēram, ir gājusi bojā karā. Tautas ticējumi šajā gadījumā sniedz pozitīvu atbildi – mūsu senči ticēja, ka tā cilvēka dvēsele, kurš kritis kaujā vai bijis iesaistīts kaujās, atdodot savu dzīvību par labu lietu, pozitīvu enerģiju.

Tāpēc senatnē cilvēki pat nešaubījās, vai var nosaukt bērnu vecvectēva vārdā, ja viņš bija karotājs – bērns kļuva par mirušā vārdabrāli un godam nesa mirušā piemiņu.

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Bērni ir vecāku karma. Mācies un izdari secinājumus!