Foto – Pixabay
Ūdens augos pilda trīs uzdevumus. Tas ir nepieciešams fotosintēzes procesa nodrošinājumam. Ar ūdeni tiek transportēti barības elementi no saknēm uz lapām, kā arī asimilāti (saražotas organiskas vielas) no lapām uz augļiem un saknēm. Kā arī, iztvaikojot ūdenim, augi spēj paši atdzesēt sevi karstā laikā.
Kā sāka veca dārznieku paruna — labāk ir laistīt retāk, bet ilgāku laiku.
• Laistot zālienu, puķu dobi vai puķu podu, jānodrošina, lai ūdens iesūcas augsnē pietiekami dziļi. Ja tiek samitrināta tikai augsnes virskārta,
liels ūdens daudzums iztvaiko un augiem netiek. Tāpēc laistīt vajag ilgi un tieši pie augiem, lai ūdens nonāktu tur, kur tas tiks patērēts.
• Laistīšana dienas vidū var būt nepieciešama ļoti karstā laikā, ja augi ir apvītuši zemā relatīvā gaisa mitruma dēļ. Šinī gadījumā jālaista ne
tik daudz paši augi, kā jāmitrina gaiss to tuvumā. Labs risinājums ir starp dārzeņu vai puķu dobēm novietots zāliena laistītājs. Tas mitrinās gaisu un kaut nedaudz pazeminās tā temperatūru augu zonā, tādējādi palīdzot augiem un veicinot fotosintēzi un ražu.
• Nav pieļaujama arī īslaicīga augu novīšana pat tad, ja vēlāk kārtīgi aplaistītie augi atžirgst. Apvītušās auga daļās nenonāk vairāki svarīgi
barības elementi (tostarp kalcijs), veidojas lapu malu iedega vai pat lapu nekroze (sauso audu plankumi), bet vēlāk bojājumu vietās attīstās puve. Tāpat vīstošiem augiem vairāk uzbrūk kaitēkļi, it sevišķi tīklērce.
• Augi puķu podos vai balkona kastēs jālaista biežāk nekā puķu dobēs, jo substrāta apjoms ir ierobežots un nespēj uzkrāt ūdeni.
• Lai mazinātu ūdens iztvaikošanu un palielinātu tā izmantošanu augos, labāk ir laistīt agrāk no rīta.
• Dienas karstākajā brīdī nevajag laistīt augus no augšas, jo ūdens pilieni uz lapām veido lēcas, kas mēdz izraisīt optiskos apdegumus.
• Nav vēlama arī laistīšana vakaros. Sevišķi nevēlama tā ir zālienam, jo lapām līdz tumsai jāpaspēj apžūt, lai augi (tostarp zāle) netiktu infcēti ar slimībām.
• Nav ieteicams vakaros laistīt arī siltumnīcas. Naktī fotosintēze nenotiek, tādēļ lapas ūdeni neizmanto. Savukārt saknes, kas atrodas dienā sakarsušā augsnē, ir spiestas burtiski pumpēt ūdeni augā, tādēļ tas nonāk augļos un bieži vien izraisa to plīšanu. Sevišķi raksturīga šī parādība ir tomātiem, bet gadās arī kabačiem un dažiem citiem dārzeņiem.
VAIRĀK LASI GRĀMATĀ “DĀRZA DARBI GADALAIKOS”!
LASI ARĪ ŠOS PADOMUS!
Kas jādara ar pazarēm, kas – ar lapām. Knifiņi varenai gurķu un tomātu ražai!
Nekas nav nokavēts: šos dārzeņus var sēt un stādīt visu vasaru!
Kā tikt pie varenas gurķu ražas? Oriģināls padoms, kuru vērts izmēģināt
Burkāniem patīk zilie graudiņi! Mēslojuma recepte varenas ražas iegūšanai
Kā iegūt lielisku tomātu ražu. Trīs kļūdas, kuras nepieļaut audzēšanā!