Sparģelis, Eiropas dārzeņu karalis. Septiņas labas receptes

02-06-2019
Foto - Pixabay

Foto – Pixabay

Vispirms sparģeļi tika kultivēti Rietumeiropā — Grieķijā, Romā, Spānijā. Antīkā laikmeta ārsti — Dioskorīds, Galēns u. c.— tos ieteica kā diurētisku līdzekli. 15. un 16. gs. sparģeļi parādījās Francijas un Vācijas dārzos kā iecienīti uzturlīdzekļi.

Latvijā sparģeļus savvaļā varētu meklēt smiltājos jūras krastā, piemēram, Kurzemes piekrastē, arī upju krastos. Pārāk daudz vis nebūs, lielākā daļa aug dārzos. Sparģeļu sakneņi ir sulīgi, bet lapas neievērojamas — zvīņveida.

RECEPTES NO JĀŅA ARVĪDA PLAUŽA GRĀMATAS “VESELĪBAS ZĀLĪTES”Screenshot_584

Lapu žāklēs izaug 1–3 cm gari, pavedienveida zariņi — kladoniji. Sparģeļu auglis — sarkana oga. Šie augi sasniedz līdz 150 cm augstumu, izskatās dekoratīvi un būtu lielā skaitā vēlami mūsu dārzos. Sparģeļu dzinumi satur asparagīnu, kālija sāļus, askorbīnskābi, tiamīnu, riboflavīnu, nikotīnskābi, karotīnus.

Ēšanai noderīgi sparģeļu jaunie, dūšīgie dzinumi, kas tikai dažus centimetrus no zemes izlīduši un vēl nav paguvuši izstīdzēt. Tos nogriež, nomazgā, vāra vai sutina, līdz mīksti. Pasniedz ar sviestu.

Sparģeļus lieto pret nieru un aknu slimībām, nierakmeņiem, apgrūtinātas urinēšanas un urīnpūšļa iekaisumiem.

Ja ir urīnceļu iekaisums, tos lietot nedrīkst.

Sparģeļus uzskata par iedarbīgu līdzekli pret impotenci.

Izžāvēti un pulvera veidā sagatavoti ziemai, tie lietojami pa naža galam kopā ar tādu pašu daudzumu cukura.

Sparģeļi palīdz pret zemu asinsspiedienu, aknu un liesas kaitēm.

Šķir nākamās lapas un uzzini labākās receptes!

Lasīt tālāk: 1 2 3
loading...