Kā ievākt augu saknes

Augu pazemes daļas tradicionāli tiek ievāktas rudenī. Kad auga laksti ir novītuši, saknēs paliek maksimāli daudz vitamīnu, mikroelementu un citu vērtīgo vielu.

Dodoties pēc saknītēm, nekādā gadījumā izraudzītajā vietā nevajag izrakt visu tur esošo augu vai kāda viena konkrēta auga saknes – tā šī vieta tiks pamatīgi noplicināta, bet augu palīdzība taču var būt nepieciešama arī nākotnē.

Tāpēc pirmais noteikums ir – daba jāsaudzē! Nav ieteicams ar sakņu vākšanu kavēties un atlikt to uz vēlāku laiku, kad auga virszemes daļa jau pilnībā nokaltusi vai satrunējusi. Tad būs ļoti grūti pateikt, vai tiešām izraktas vajadzīgā auga saknes. Lai šādi nekļūdītos, sakņu “medībās” jādodas laikā, kad augu vēl var atpazīt pēc virszemes daļām.

Vajadzīgajam augam 20 cm rādiusā jāparokas aptuveni 30 cm dziļumā, tad stingri jāsatver kāta pamatne un sakne jāizvelk, cenšoties nenolauzt tās galu. Purvainākās vietās, kur auga saknes atrodas ūdenī, lāpstas vietā var apbruņoties ar nelieliem grābeklīšiem vai dakšām.

Kā sagatavot saknes uzglabāšanai?

Kad sakne izvilkta, tā tūlīt jānoliek uz tīra papīra un jāļauj tai apžūt un jānokrata klāt pielipusī augsne. Tūlīt ielikta somā, mitrā sakne ātri vien var sākt bojāties. Mājās sakni notīra jau daudz rūpīgāk un, ja nepieciešams, noskalo tekošā ūdeni. Saknes mazgājot, nevajag tās berzt ar rokām.

Lai pilnībā saglabātu sakņu sistēmu, saknes var mazgāt grozā vai lielākā sietā. Pēc mazgāšanas saknes nekavējoši jāliek žāvēties: vai nu brīvi novietojot labi vēdināmās telpās, vai kāda siltuma avota tuvumā, vai arī siltā (bet ne karstā!) cepeškrāsnī. Jebkurā gadījumā divos pēdējos gadījumos jāseko, lai gaisa temperatūra sakņu žāvēšanas vietā nebūtu augstāka par 50 grādiem, jo pretējā gadījumā visas iepriekšējās pūles būs veltas – saknes kļūs tumšas un sabojāsies.

Laukā saknes var žāvēt tikai nojumē, kur tās nesasniedz tieši saules stari, jo to ietekmē mazinās saknēs esošo vērtīgo vielu daudzums. Pateikt, vai saknes ir pilnībā izžāvētas, var vienkārši: ja, mēģinot saknīti saliekt, tā neliecas, bet ar troksni pārlūzt, žāvēšanu var pārtraukt. Uzglabā saknes tāpat kā ārstniecības augus.

Patiesībā sakņu, sakneņu, bumbuļu un sīpolu vākšana nav nemaz tik sarežģīta lieta, kā varētu domāt.

Fitolīdzekļu pagatavošanas ābece

Daudzi cilvēki, kas ārstniecības augu lietošanai pievērsušies nesen, īsti neizprot, ko nozīmē tādi jēdzieni kā izsautējums, izvilkums, aukstais un karstais uzlējums… Vai tiešām, aplejot drogu ar parastu aukstu ūdeni, var iegūt nepieciešamo ārstniecisko efektu?

Mājas apstākļos var gatavot tikai tos ārstniecības līdzekļus, kam nav nepieciešamas speciālas iekārtas, un lielākoties tas attiecas tieši uz ārstniecības augiem, to augļiem un saknēm.

Pirmkārt, jāsagatavo izejviela. Visas drogas sastāvdaļas iespējami maksimāli jāsasmalcina un tikai pēc tam jāsajauc, kā norādīts receptē.

Otrkārt, pareizi jāizvēlas gatavošanai domātais trauks. Ja paredzēts karstais gatavošanas process, traukam jābūt emaljētam, no porcelāna vai keramikas. Nekādā gadījumā tas nedrīkst būt alumīnija vai kāda cita metāla podiņš, krūze vai bļoda. Otra obligāta prasība ir, – lai šim traukam būtu cieši piegulošs vāciņš.

Treškārt, visi pagatavotie līdzekļi ir jāizkāš caur marli, marlē ietītu vati vai kokvilnas audumu.
Bet nu – gatavošanas atšķirības.

Uzlējumi

Tā tiek saukti visi augu lakstu, ziedu, lapu, mizas, sakņu, augļu vērtīgo vielu izvilkumi ūdenī. Izšķir 2 šā procesa veidus: auksto un karsto uzlējumu.

Gatavojot karsto uzlējumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni (lielākoties attiecībā 1:10), samaisa, uzliek vāciņu un 15 minūtes karsē ūdens peldē. Pēc tam atdzesē līdz istabas temperatūrai (vidēji stundu), izkāš un pielej vārītu ūdeni līdz receptē norādītajam daudzumam.

Gatavojot auksto uzlējumu, drogu aplej ar istabas temperatūras ūdeni, uzliek vāciņu un nostādina, kā norādīts receptē. Pēc tam izkāš.

Ilgstošākai līdzekļa uzglabāšanai uzlējumam tiek izmantots spirts vai degvīns (tautā šos līdzekļu lielākoties mēdz dēvēt par izvilkumiem). Šā uzlējuma pagatavošanai drogu ieber pudelē vai burciņā, aplej ar 40-70% spirtu vai degvīnu, trauku stingri aizvāko un nostādina kā norādīts receptē (vidēji – 7-10 dienas). Pēc tam šķidrumu nolej, biezumus izspiež un izkāš, jo izvilkumam ir jābūt dzidram.

Novārījumi

Novārījuma pagatavošanai vairumā gadījumu drogu aplej ar aukstu ūdeni (receptē norādītajās proporcijās), samaisa un vāra ūdens peldē uz lēnas uguns (vidēji 20-30 minūtes). Pēc tam atdzesē, izkāš un pielej vārītu ūdeni līdz norādītajam apjomam.

Var rīkoties arī šādi: vakarā drogu aplej ar ūdeni, no rīta 5-7 minūtes vāra, pusstundu nostādināt, tad izkāš un pielej vajadzīgo daudzumu vārīta ūdens. Toties novārījumi, kas satur miecvielas (piemēram, ozola miza) ir jāizkāš karsti.

Uzglabāt novārījumus drīkst ne ilgāk kā trīs diennaktis tumšā vēsā vietā vai ledusskapī.

Citi gatavošanas veidi

Izsautējumi. Tos gatavo no augu ziediem, lakstiem, lapām, augļiem. Drogu aplej ar verdošu ūdeni un uz visu nakti liek iepriekš sakarsētā, izslēgtā cepeškrāsnī. No rīta gatavo izsautējumu izkāš.
Ekstrakti. Ekstraktus iegūst no uzlējumiem vai novārījumiem, tos slēgtā traukā iztvaicējot līdz pusei no apjoma. Ekstraktu var iegūt arī no spirta uzlējumiem, iztvaicējot spirta daļas.

Pulveri. Ja vien iespējams, pulvera gatavošanai vēlamāk izmantot piestiņu, bet var arī nepieciešamo izejvielu samalt kafijas dzirnaviņās. Ja pulveris paredzēts problemātiskas vietas apkaisīšanai, tam jābūt ļoti smalkam, bet iekšķīgai lietošanai tas var būt arī rupjāks.

Ziedes. Iegūst, sīki sasmalcinātās daļas sajaucot ar ziedes pamatelementu – vazelīnu, lanolīnu, sviestu, taukiem. Ziedes, kuru pagatavošanā izmantotas augu eļļas vai minerāltauki, labāk saglabājas.

Pastas. Pastas ir ziedes paveids, kuru sastāvā ietilpst cietes un daudz vairāk ārstniecisko izejvielu.

Sulas. Sulas ir visātrāk pagatavojamais preparāts un lietot tās nepieciešams tūlīt pēc izspiešanas.

Sulas nedrīkst pakļaut termiskai apstrādei, kā arī nav vēlams tās uzglabāt. Sulas iegūšanai izmanto sulspiedi, bet, ja tās nav, nepieciešamo augu var samalt gaļas maļamajā mašīnā un iegūto masu izspiest caur marli.