Pusaudzis sācis smēķēt. Jo žēl tā zirga, bet ne pārāk!

07-01-2018

pusaudzis_smeke

Ja vecākiem pajautātu, no kā viņi visvairāk baidās, atbilde būtu: no narkomānijas un alkoholisma. Uz šo kaitīgo ieradumu fona smēķēšana, protams, nobāl, taču vienīgi tāpēc, ka nikotīna kaitīgās sekas izpaužas lēnāk un nemanāmāk, nekā lietojot spirtoto dziru vai narkotikas.

Pasaules veselības organizācijā (PVO) aprēķināts, ka ar smēķēšanas izraisītām slimībām pasaulē ik gadu nomirst 3,5 miljoni cilvēku. Pīpmaņu skaits nepārtraukti palielinās. Tiek lēsts, ka ap 2020. gadu tabaka katru gadu var izdzēst pat 10 miljonu dzīvību. Tie būs pieauguši cilvēki – kas pašlaik vēl ir bērni un pusaudži.

Parasti pirmo cigareti piedāvā draugs (draudzene). Ir vairāki iemesli, kāpēc pusaudzis izšķiras to pamēģināt:
* ziņkārība;
* bara princips;
* bailes izrādīties tādam kā baltajam zvirbulim;
* vēlme ieriebt vecākiem (īpaši, ja īsi pirms tam bijusi ķilda).

Pirmais dūms
Pirmā dūma ievilkšana gandrīz visiem izraisa apreibumu, dažiem pat vemšanu. No tā veselībai netiek nekas pārāk slikts – ja vien procesu neatkārto. Nikotīna viltība slēpjas apstāklī, ka pusaudzim atšķirībā no pieaugušajiem fiziskā atkarība var iestāties agrāk nekā psiholoģiskā.

Proti, lolojums vēl nav jēdzīgi iemācījies rīkoties ar šķiltavām, kad organisms jau brēc: dod šurp manu nikotīna devu!

Organisms cieš bez nikotīna, taču galveno ļaunumu nodara darvas. Tieši dūmi satur benzolu, formaldehīdu un citas ļoti indīgas vielas, kas izraisa vēzi. Aprēķināts, ka cilvēkiem, kas sākuši smēķēt no 15 gadu vecuma, vēzis ieperinās piecas reizes biežāk nekā tiem, kas to sākuši darīt pēc 25 gadu sasniegšanas. Ja smēķēšanu atmet, jau pēc pieciem gadiem saslimšanas risks ievērojami samazinās.

Pusaudžiem ikviena nopietna slimība šķiet kaut kas tāds, kas var piemeklēt jebkuru, bet nekādā gadījumā ne viņus. Tāpēc viņiem var piedāvāt izmēģināt cieši piespiest lūpas pie rokas un izpūst dūmus. Tumši brūnais plankums uz ādas labi ilustrē to, kādas izskatās pīpmaņa plaušas.

Smēķēšanas laikā plaušās nokļūst oglekļa dioksīds – tas pats, kas izplūst no automašīnu izpūtējiem. Šī gāze asinīs ieņem skābekļa vietu, līdz ar to visi orgāni, to skaitā smadzenes, sāk izjust skābekļa badu.

Ja smēķē ilgstoši, asinsvadi zaudē elastīgumu, to sieniņās veidojas sīkas plaisiņas. Iekšējā virsma no gludas pārvēršas raupjā, grubuļainā, pie nelīdzenumiem labi pieķeras tauku un visādas citādas daļiņas, veidojas holesterīna nosēdumi. Tālākās iespējas: dažādi smadzeņu apasiņošanas traucējumi, ieskaitot insultu, koronārās asinsrites traucējumi (līdz pat infarktam) un par 20–25 gadiem saīsināts mūžs.

Agrāk aterosklerozi uzskatīja par vecāka gadagājuma cilvēku kaiti. Taču mūsdienās tā kļūst arvien jaunāka – nogulsnējumus konstatē pat vienpadsmit (!) gadu veciem bērniem. Nokļūstot asinīs, oglekļa dioksīds aktīvi izspiež skābekli no visiem orgāniem un audiem. Hronisks skābekļa trūkums puišeļus var nolemt impotencei, bet meitenes – iemantot pelēkus, grumbainus vaigus. Ja meitene laikus netiks galā ar kaitīgo ieradumu, viņa noteikti var saskarties ar lielām problēmām dzemdību laikā: ar pastiprinātas asiņošanas risku, spontānu abortu, priekšlaicīgu augļūdens noplūšanu, bet dažkārt pasaulē var nākt nedzīvs mazulis.

Psihologa viedoklis
Galvenais iemesls, kāpēc bērns sāk smēķēt, ir vēlēšanās būt pieaugušam. Tieši būt, nevis tikai izskatīties. Cigarete pusaudža pirkstos līdzinās burvju nūjiņai, pie kuras viņš tveras, lai sajustu lielāku drošību. Ārēji smēķēšana patiešām atgādina pieauguša cilvēka rīcību.

Meitenei, kas novērojusi, cik seksīgi kādā filmā smēķē žilbinoša aktrise, būs grūti aizmirst tik iespaidīgu piemēru. Puika, saņēmis divnieku kontroldarbā, uzskata, ka ir tiesīgs uzpīpēt, jo arī pieaugušie to dara, kad nervozē. Cilvēkam, kurš sevi uzskata par pašapzinīgu personību, parasti nav vajadzīgi šā fakta apstiprinājumi. Taču šādu cilvēku nav daudz pat pieaugušo vidū.

Daudzi vecāki no tiesas ir pārliecināti, ka tas ir skolas un pašvaldības uzdevums – norobežot jauno paaudzi no smēķēšanas. Varas pārstāvjiem jāaizliedz tabakas reklāma, bet skolotājiem jārīko izglītojošas lekcijas. Noveļot problēmu uz skolotāju un pilsētu mēru vai ministru pleciem, vecāki nonāk neizdevīgā situācijā. Prakse liecina, ka bērni bez īpaša riebuma un vienādi ieinteresēti vai inerti klausās priekšlasījums par visu, ko vien viņiem piedāvā, par smēķēšanas kaitīgumu ieskaitot. Taču viņi tic tikai saviem vecākiem – pat ja to neizrāda.

Risinājums? Vairāk jābūt kopā ar saviem bērniem, jāzina viņu problēmas, jāorientējas notikumos, kuros viņi tiek ierauti. Pusaudzim šajā dzīvē jājūtas ērti, viņam jājūt, ka viņu mīl, aizstāv un saprot. Viņam nepieciešams, lai līdzās atrastos pieredzējis, mīlošs pieaugušais.

Mīliet bērnu un ļaujiet viņam dzīvot. Lai pamēģina smēķēt, lai noskaidro savas attiecības ar to, lai pastāsta arī jums. Uzticēšanās ir vienīgais nosacījums, kuru ievērojot iespējams sasniegt ārkārtīgi daudz.

Ja starp vecākiem un bērnu trūkst šādu attiecību, tās jāsāk veidot nekavējoties. Bērni, kas atmetuši smēķēšanu, atzīstas, ka ķērušies pie cigaretes sarežģītā situācijā. Viņi gribējuši problēmu atrisināt kopā ar vecākiem, taču pieaugušie vienmēr bijuši aizņemti. Un smēķēšana izraudzīta kā veids, lai piesaistītu pieaugušo uzmanību.

Pats nejēdzīgākais ir smēķēšanā pieķerto bērnu pērt vai regulāri pārbaudīt apģērba kabatas. Jebkurš represīvs akts, pat ja tāds bijis viens vienīgs, bērnā var izraisīt atbildes reakciju un gluži loģisku secinājumu – nākamreiz labāk jāmaskējas.

Žēl tā zirga, taču ne pārāk
PVO eksperti aplēsuši, ka ik no diviem pieaugušajiem, kuri smēķē kopš pusaudžu gadiem, vienu nogalina tabaka, bet otrajam mūžs būs krietni īsāks nekā nesmēķētājiem.

Smēķētāji ļaujas pašapmānam, ka, pārejot uz vieglo cigarešu šķirnēm, kas satur mazāk nikotīna un darvas, nenodara sev lielu ļaunumu. Diemžēl no tā veselība neko daudz neiegūst. Pirmkārt, light un superlight cigarešu cienītāji sāk smēķēt ievērojami biežāk un vairāk. Otrkārt, daži dati liecina, ka tabakas tirgū trešā daļa produkcijas ir pakaļdarinājumi, tāpēc būtu pārsteidzīgi runāt par kaut cik precīzām nikotīna un darvas devām.

Bērnu zināšanas par tabakas kaitīgumu aprobežojas ar stāstiņu par kāmīti, kuru gabalos saplosa piliens nikotīna. Pieaugušie palaikam atceras nelaimīgo zirgu, kuru, kā esot konstatējis kāds ziņkārīgais, var nobeigt ar lāsi nikotīna.

Iespējams, tā ir taisnība – ja patur prātā, ka lauksaimniecībā ar nikotīna sulfātu apsmidzina kaitēkļus. Lai arī nikotīns nav iekļauts psihotropo un narkotisko vielu sarakstā (jo nedegradē cilvēka personību), tā tomēr ir inde. Mazās devās nikotīns kairina nervu sistēmu, bet lielās spēj izraisīt tās paralīzi – elpas trūkumu un sirds apstāšanos. Brīdinājumus, kas nodrukāti uz cigarešu paciņām, neviens sen vairs nelasa. Pārējie tradicionālie profilakses pasākumi arī neko nedod – smēķētāju skaits ar katru gadu arvien pieaug.

Ārstos vislielākās bažas vieš tās ģimenes, kur ir pieaugušie smēķētāji, jo tas kalpo par paraugu jaunajai paaudzei. Britu zinātnieki veikuši unikālu pētījumu. Septiņos gados (no 1993. līdz 2000. gadam) mediķi rūpīgi pētīja… kaķus, kas dzīvoja šādu ģimeņu mitekļos.

Izrādījās, ka dzīve dūmos piecu gadu laikā kaķus noveda līdz tam, ka tiem 2–3 reizes palielinājās risks saslimt ar limfomu, ja smēķēja tikai viens no pieaugušajiem, un četras reizes – ja smēķētāji bijuši divi. Jāpiebilst, ka papagaiļu un kāmīšu veselība tik ļoti necieta, vairāk ievainojami izrādījās tieši kaķi.

Prognozējot rezultātus, ārsti cerēja – ja vecāki nevarēs šķirties no cigaretēm ne savas, ne savu bērnu veselības dēļ, tad viņi izrādīsies iejūtīgāki pret minčiem. Jāatzīst, ka tā ir visai netradicionāla profilakses un pārliecināšanas metode. Taču ne jau visiem mājās ir kaķi, tāpēc nolemts līdzīgus eksperimentus veikt arī ar suņiem.

Jau zināms, ka kranči šausminošus rezultātus nedos – dūmi nosēžas uz dzīvnieku spalvas, turklāt suņus bieži mazgā un “vēdina”, proti, laiž paskrieties. Citiem vārdiem – ja katrs pīpmanis apjēgtu smēķēšanas kaitīgumu, to darīt turpinātu tikai vājprātīgie.

Skaitļi un fakti par gados jauniem smēķētājiem
-15% ir mēģinājuši smēķēt vecumā līdz 10 gadiem.

– Vairāk nekā 35% skolēnu un 20% skolnieču kūpina cigaretes pastāvīgi.

– Tikai četri pusaudži no desmita nav pamēģinājuši uzsmēķēt.

– Meitenes dod priekšroku light vai superlight cigaretēm, taču ne jau tāpēc, ka tajās mazāk nikotīna un darvas, bet ir pārliecinātas, ka no šīm cigaretēm ātrāk izgaist smaka un vecāki nepieķers.

– Daži pusaudži, gatavojoties pievienoties jaunai kompānijai, jau iepriekš trenējas smēķēšanā.

– Ierobežojumi un uzraksti “Tabakas izstrādājumus pārdod tikai no 18 gadu vecuma” nav efektīvi un pat ir kaitīgi. Neefektīvi, jo bērni vienmēr iemanīsies pēc smēķiem aizsūtīt visdūšīgāko. Kaitīgi, jo uzraksts reizēm vedina domāt, ka smēķēšana ir pazīme tam, ka cilvēks ir pieaudzis.
70% pusaudžu smēķē atklāti uz ielas, 27% slapstās vārtrūmē, 3% drošuļu uzvelk dūmu, kamēr mājās nav vecāku.

– Pusaudzim 10 cigaretes pēc kārtas ir nāvējoša deva, pieaugušajiem – tikai divas reizes vairāk. Tiesa, ārsti zina gadījumus, kad pusaudži nomiruši, pēc kārtas izsmēķējot tikai 2–3 cigaretes.

– Kad PVO skaita smēķētājus uz mūsu planētas, sarakstā tiek iekļauti ļaudis no 15 gadu vecuma. Taču zinām, ka dūmu uzvelk arī daudz jaunāki bērni.

– Amerikāņu ārsti atklājuši, ka pastāvīgi smēķējoši tīņi 15 reižu biežāk nekā viņu vienaudži krīt panikā bez iemesla.