Pusaudzis, piesakoties koledžai, uzzina, ka ticis nolaupīts piecu gadu vecumā

14-08-2019

2002. gadā piecgadīgā Huliana Ernandesa māte vērsās Alabamas policijā, ziņojot, ka pazudis viņas mazais dēls. Viņa uzskatīja, ka puisēna tēvs viņu aizvedis uz Floridas štatu, bet policija nespēja atrast nevienu no viņiem.

Māte nosprieda, ka zaudējusi dēlu uz visiem laikiem, bet Hulians uzauga ar citu vārdu, neko nezinot par savas mātes eksistenci, vēsta CBS News.

Kad pusaudzis vēlējās iestāties koledžā, sāka atklāties viņa neparastais dzīvesstāsts.

Kādu rītu zēna tēvs Bobijs Ernandess tā vietā, lai zēnu izlaistu pie pirmsskolas, izņēma visu naudu no konta, paņēma dažas zēna rotaļlietas un drēbes un kopā ar viņu devās projām no ģimenes mājām.

Viņi nokļuva Klīvlendā, Ohaio, kur viņa tēvs sāka jaunu dzīvi, nodēvējot sevi par Džonatanu Maninju.
Zēnu kaimiņi pazinuši kā Džejdžeju.

Kad pienāca laiks aizpildīt pieteikumus koledžai, šis tumšais noslēpums nāca gaismā.

Kad Hulians pieteicās koledžai, viņš un viņa konsultants bija pārsteigti, ka vairākas universitātes neapstiprināja puiša sociālās apdrošināšanas numuru – tas neatbilda viņa vārdam un uzvārdam.

Tad konsultants nolēma ielūkoties Nacionālā Pazudušu bērnu datubāzē un atrada šokējošu informāciju – datu bāzē bija saglabājies 2002. gada plakāts ar ziņām par pazudušu piecgadnieku.

Tā nu tikai pēc 12 gadiem policija varēja informēt zēna māti, ka dēls ir dzīvs un viņam klājas labi.

Visus šos gadus viņš bija mierīgi dzīvojis Klīvlendā ar tēvu, pamāti un jaunāko māsiņu.

Tiesā, kas notiesāja tēvu uz četriem gadiem cietumā, dēls sacīja, ka piedod viņam par īstās mātes atņemšanu un lūdza tiesnesi nepiespriest reālu brīvības atņemšanu.

“Augt bez mātes bija sāpīgi,” viņš sacīja, “bet tagad, ja tēvs būs cietumā, nāksies to visu pārdzīvot vēlreiz.”

Avots: “ennewsner.com”

loading...