Kadrs no video
Liepājniecei Līgai Ansulei ir 33 gadi. Viņa, būdama ar invaliditāti, vienatnē audzina bērnu autistu. 13 gadus vecajai meitai Terēzei autiskā spektra traucējumi ir smagā pakāpē.
Terēzes autisma blaknes ir nespēja komunicēt tā, kā to dara vairums; nespēja kontrolēt emocijas, īpaši situācijās, kas ir neierastas vai sagādā stresu.
Bērna mamma ziņo par cilvēku neiecietību ikdienā, īpaši nepatīkamas situācijas piedzīvo sabiedriskajā transportā.
Terēzes mamma Līga atminas meitas pavisam agro bērnību, kad bērns bilda pirmos vārdus, bet vēlāk vairs uz mammas centieniem izvilināt katram vecākam tik nozīmīgās skaņas Terēze nereaģēja…
Terēzes mamma gan neatteicās no meitas ar īpašām vajadzībām. Līga ir cīnītāja, sieviete ar invaliditāti. Līga stāsta, ka deviņu gadu vecumā viņu uz pārejas notrieca automašīna, pēc kā bija jāmācās dzīvot no jauna. ”Rokas, kājas kustas. Esmu par to priecīga. Man ir dota iespēja audzināt savu bērnu, ko ne mirkli nenožēloju. Es viņu ne mirkli nevaru atstāt vienu,” stāsta Līga.
Terēze komunicē, ņemot talkā savus talantus: meitene skaisti zīmē, veido video animācijas. Mamma Līga stāsta, ka meita apmeklē speciālo skolu, mūzikas skolu, iesaistās rehabilitācijā, pulciņos, kur tiekas ar citiem bērniem.
Ikdienā māte un meita pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Tieši tajā Terēzes emocijas mēdzot gūt virsroku. Ja Līga saprot, ka meitas kliegšana un straujās kustības ir autisma blaknes, cilvēki mēdzot raidīt neapmierinātus skatienus, aizrādīt.
Līga teic, ka ar šādu līdzcilvēku reakciju spējot sadzīvot, bet aizvainojumi un lūgumi izkāpt no sabiedriskā transporta gan spējot izsist pamatu zem kājām, kā rezultātā nolaižoties rokas un zūd spars doties tik nepieciešamajās ikdienas gaitās.