Pirksti tirpst, salst, kļūst stīvi. Kas ir Reino slimība un kā sev palīdzēt?

11-12-2019

Ilustrācija – Pixabay

Ja, atverot ledusskapja durtiņas, rokas negaidot sāk durstīt aukstuma adatiņas, ja, strādājot ar datora klaviatūru, pirksti periodiski sāk tirpt un kļūst stīvi, – der zināt, ka tās visas ir Reino slimības sākumstadijas pazīmes, kad laiku pa laikam tiek traucēta asinsrite rokās (reizēm – arī kājās).

1862. gadā Parīzē jaunais un enerģiskais franču ārsts neiropatologs Moriss Reino izdeva aizraujošu monogrāfiju – bīstamai locītavu slimībai veltītu fundamentālu darbu.

Toreiz talantīgajam zinātniekam pat prātā nevarēja ienākt, ka pēc simt gadiem kaitei, kuras izpētei viņš bija veltījis tik daudz laika un spēka, nopietni pievērsīsies reimatologi, kardiologi, ķirurgi, endokrinologi, hematologi un daudzu citu specialitāšu ārsti visā pasaule, bet pati mīklainā slimība tiks nosaukta viņa vārdā.

Slimības patiesie cēloņi vēl joprojām nav atklāti. Mūsdienās dominē hipotēze, ka pie vainas ir traucējumi nervu šķiedrās, kuras kontrolē asinsvadu darbību, tomēr zinātnieki tā arī nav noskaidrojuši, kāpēc daļai cilvēku tādi rodas, bet daļai ne.

Toties saslimšanas mehānisms mediķiem ir zināms. Iesākumā kāda viena provocējošā faktora ietekmē strauji un spēcīgi sašaurinās plaukstu un pirkstu asinsvadi, veidojas spazma.

Asinsrite traucētajā vietā palēninās, ar skābekli piesātināto asiņu trūkuma dēļ āda kļūst bāla, praktiski balta, reizēm pat zilgana (tā ir pati nekļūdīgākā slimības pazīme) un auksta. Kad pēc kāda laiciņa asinsvadi atkal paplašinās, pirksti atgūst savu dabīgo ķermeņa krāsu.

Ja slimība ir ielaista, asinsrites traucējumi izpaužas arvien biežāk, pirkstu jutība pazeminās, āda sasprēgā un pat var sākties gangrēna.

Galvenie cēloņi un iespējamā ārstēšana
Kāpēc tik ļoti sašaurinās roku (un arī kāju) asinsvadi? Lūk, galvenie cēloņi un riska faktori.

* Ilgstoša pastiprināta ķermeņa atdzišana.

* Vibrācijas, ko rada darbs ar elektroinstrumentiem (urbi, perforatoru, pneimatisko veseri u. c.).

* Paaugstināta jutība pret medikamentiem, kas ietekmē asinsvadus (piemēram, preparāti, kas satur asinsvadus sašaurinošu vielu fenilpropanolamīnu un ir iekļauti daudzu sīrupu, tablešu un pretiesnu
pilienu sastāvā).

* Saistaudu slimību saasināšanās (reimatisms).

* Dažādi nervu sistēmas traucējumi (neirozes).

* Biežs stress.

Visas Reino slimības ārstēšanas metodes, kuru nemaz nav tik daudz, iedalāmas divās grupās: konservatīvajā un ķirurģiskajā.

Konservatīvās metodes paredz asinsvadus paplašinošo līdzekļu lietošanu. Taču medikamentozā terapija šajā gadījumā velkas gadiem ilgi, kas nenovēršami noved pie sarežģījumiem, ko izraisa ilgstoša praktiski jebkuru zāļu lietošana.

Ķirurģiskā metode paredz to nervu šķiedru atslēgšanu, pa kuriem iet nepareizie impulsi, kas asinsvadiem liek tik ļoti sašaurināties. Šai procedūrai ir vairāki veidi, no kuriem vismazāk traumatiskā ir endoskopiskā metode, ko veic ar modernu augstas tehnoloģijas medicīnas tehniku.

Kā pieradināt siltumu
Ja pret slimību sāk vērsties, kolīdz parādījušās tās pirmās pazīmes, var izvairīties no visām ar kaites attīstību saistītām nepatikšanām. Taču papūlēties nāksies no sirds.

Jānorūdās
Lai roku un kāju asinsvadi nesašaurinātos no aukstuma, tie jātrenē pēc speciālas metodes. Šai procedūrai nepieciešamas divas telpas: vienai jābūt siltai (daudzi dod priekšroku vannasistabai), otrai – aukstai (vienkārši jāizvēdina jebkura istaba).

Vēl jāsagatavo četri trauki (divi rokām un divi – kājām) ar siltu ūdeni, no kuriem divus novieto siltajā, bet divus – aukstajā telpā. Vispirms rokas un kājas uz 3–5 minūtēm siltajā ūdenī iemērc siltajā telpā, bet pēc tam uz 10 minūtēm to pašu atkārto aukstajā telpā.

Aukstā apkārtējā vide liks perifēriskajiem asinsvadiem sašaurināties (kas ir pilnīgi likumsakarīgi), toties siltā ūdens iedarbības rezultātā tie sāks paplašināties.

Jāizdara vairāki šādi gājieni no telpas uz telpu, bet pēc tam rokas un kājas jānorīvē ar frotē dvieli.

Norūdīšanās procedūra jāatkārto katru dienu, līdz asinsvadi paši neiemācīsies paplašināties aukstumā arī tad, kad trauka ar siltu ūdeni nav.

Jāliek asinīm straujāk ritēt
To var panākt, katru dienu izpildot vingrojumu Dzirnavas (līdz 100 reizēm) vai arī apļojot rokas vertikālā plaknē (20–50 reižu). Teicami, ja izdosies sasniegt ātrumu 80 vēzieni minūtē, kas patiesībā nav nemaz tik daudz, kā šķiet. Gravitācijas un centrbēdzes spēku iedarbībā asinis pieplūdīs pirkstiem.

Uzturā – tikai silts un karsts ēdiens
Ikviena maltīte pati par sevi veicina nelielu ķermeņa temperatūras celšanos. Savukārt silts un karsts ēdiens ne tikai ātrāk uzsūcas, bet arī dod vairāk siltuma.

Tāpēc, pirms dodas laukā, ieteicams iztukšot šķīvi karstas zupas, biezputras vai apēst ko citu, kas palīdzēs saglabāt rokas un kājas siltas pat stiprā salā. Vienlaikus ēdienkarte papildināma ar produktiem, kuros ir augsts dzelzs saturs (zivis, liesa gaļa, lēcas, griķi, lapu salāti, pētersīļi, zaļie lociņi).

Biežāk jādzer svaigi spiesta apelsīnu sula: tā veicina dzelzs uzsūkšanos. Šā mikroelementa trūkums organismā var traucēt vairogdziedzera metabolismu, bet vairogdziedzeris, kā zināms, ir atbildīgs par termoregulāciju un uztur ķermeņa temperatūru nepieciešamajā līmenī.

Jāģērbjas siltāk
Jāizvēlas brīvs apģērbs (apspīlēts var izraisīt asinsrites traucējumus) no audumiem, kas labi uzsūc sviedrus. Jāģērbjas tā, lai mugurā būtu vairākas apģērba kārtas, starp kurām veidojas gaisa slāņi, kas aiztur siltumu.

Savukārt virskārtai pats piemērotākais būs ūdensnecaurlaidīgs apģērbs, piemēram, vējjaka no blīva auduma. Aukstā laikā obligāta ir galvassega un cimdi.

Jālieto pūderis kājām
Siltos apavos kājas svīst, bet sasvīdušas kājas ātri atdziest un kļūst aukstas. Lai tā nenotiktu, pēdas nedaudz jānoklāj ar bērnu pūderi vai talku.

Jāatmet smēķēšana
No smēķēšanas rokas un kājas salst divu iemeslu dēļ: pirmkārt, smēķēšana veicina aterosklerotisko nogulsnējumu veidošanos artērijās, otrkārt, nikotīns sašaurina sīkos asinsvadus.

Nedrīkst aizmirst, ka šādas sekas ir pat pasīvai smēķēšanai, tāpēc jācenšas neuzturēties piesmēķētās vietās un biežāk jāvēdina telpas, kurās kāds smēķējis.

Jānomierinās un jāsasildās
Lai saglabātu ķermeņa siltumu, jācenšas būt maksimāli mierīgam. Kāpēc? Stress organismā izraisa tieši tādu pašu reakciju kā aukstums: asinis no rokām un kājām aizplūst uz galvas smadzenēm un iekšējiem orgāniem, lai tādējādi nodrošinātu iespēju ātri domāt un reaģēt.

Jāelpo maksimāli lēni un dziļi, pakāpeniski jāsasprindzina, bet pēc tam jāatslābina muskuļi no pieres līdz pat roku un kāju pirkstu galiem, un – siltums atgriezīsies. Labs veids ir arī enerģiski saberzēt abas plaukstas.

Vairāk šķidrumu
Organisma atūdeņošanās ķermeņa atdzišanu var vēl vairāk pastiprināt, tāpēc dienas laikā ieteicams izdzert krūzi karsta buljona, zāļu tējas, mežrozīšu novārījuma, bet jāizvairās no kafijas un citiem kofeīnu saturošiem produktiem, jo tie veicina asinsvadu sašaurināšanos.

Nav ieteicams arī aizrauties ar alkoholu, jo tas kājas un rokas sasildīs tikai uz īsu brīdi. Spirts aktivizē asinsriti ādā, rezultātā siltums ātri izdalās apkārtējā telpā, bet ķermeņa temperatūra pazeminās. Patiesībā no alkohola pakāpeniski var ļoti stipri nosalt, īpaši aukstā laikā.