Pilnībā jākompensē zāles sirds mazspējas pacientiem, aicina pensionāri

08-09-2020

Hroniskas sirds mazspējas pacienti sāpīgi izjūt to, ka nav atjaunota šīs bīstamās slimības ārstēšanai vajadzīgo medikamentu kompensācija pilnā apjomā, kas tika atcelta krīzes laikā pirms desmit gadiem, pastāstīja biedrības “Rīgas aktīvo senioru alianse” (RASA) valdes priekšsēdētāja Terezija Mackare.

Hroniska sirds mazspēja (HSM) ir viena no izplatītākajām sirds un asinsvadu saslimšanām Latvijā, ar to sirgst 1% iedzīvotāju vecuma grupā līdz 65 gadiem, savukārt 75-85 gadu vecumā – jau 7%. Palielinoties cilvēku dzīves ilgumam, tādējādi palielinās arī sirds mazspējas pacientu skaits, kas šobrīd sasniedz 35 000 – 40 000 cilvēku.

Kā aprēķinājusi Latvijas Pensionāru federācija (LPF), pacientu līdzmaksājums par sirds mazspējas zālēm var veidot ap 5% – 10% no vidējās pensijas valstī, kas 2019. gada nogalē bija 382 eiro mēnesī. Savukārt minimālā vecuma pensija patlaban atkarībā no apdrošināšanas stāža ir 88 līdz 136 eiro mēnesī. Pensijas vecuma cilvēkiem visbiežāk ir arī citas saslimšanas, kuru ārstēšanai arī nepieciešama zāļu iegāde.

“LPF aicina nešķirot sirds mazspējas pacientus pēc vecuma vai ienākumu līmeņa, jo slimība var skart dažādas vecuma grupas. Turklāt lūdzam nevis papildu atbalstu, bet tikai atjaunot medikamentu kompensācijas tai līmenī, kādā tās bija pirms desmit gadiem,” pastāstīja LPF priekšsēdētāja Aija Barča.

Avots: Latvijas Kardiologu biedrība un ParSirdi.lv

Avots: Latvijas Kardiologu biedrība un ParSirdi.lv

Saskaņā ar Latvijas Kardiologu biedrības informāciju, bez optimālas medikamentozas terapijas sirds mazspēja ir slimība ar ļoti augstu mirstības līmeni.

Savukārt kardiologs Roberts Feders uzsver, ka sirds mazspējai bieži prognoze var būt līdzīga kā dažām vēža formām, tomēr jāsaka, ka sirds mazspējas ārstēšana ir labi “menedžējama” un ar pietiekošu ārsta informējošu darbu un pacienta līdzestību tās prognozi var būtiski uzlabot un arī maksimāli izvairīties no hospitalizācijām.

“Protams, daļēja loma pacienta līdzestībā ir tam, cik terapija ir dārga un vai to pacients var atļauties. Savukārt sirds mazspējas gadījumā – ja viņš to nelieto regulāri, tas noved pie biežām slimības dekompensācijas jeb pasliktināšanās epizodēm. Tādēļ loģiski šķiet: ja terapija neko nemaksā, tad pacients ar lielāku varbūtību to iegādāsies un lietos,” uzsver kardiologs Roberts Feders ar lielu pieredzi Vācijas medicīnas sistēmā, kurš šobrīd atgriezies Latvijā un vada “Dr. Federa Vācijas-Latvijas Kardioloģijas Privātpraksi” Rīgā.

Būtiski visā šajā tomēr ir pieminēt, ka diagnozei “sirds mazspēja” būtu jābūt pareizi uzstādītai, un to bieži var izdarīt tikai kardiologs, veicot galveno diagnostikas izmeklējumu – ehokardiogrāfiju (jeb ultraskaņas izmeklējumu).

Praksē bieži gan nākas pieredzēt, ka pacientam jau pēc simptoma “elpas trūkums” tiek uzstādīta diagnoze hroniska sirds mazspēja, lai gan elpas trūkuma pamatā ir, iespējama, cita diagnoze ar pilnīgi citu ārstēšanu.

loading...