Foto – Pixabay
Pīlādzis jeb sērmūkslis visbiežāk atrodams Ziemeļeiropā, kur to vienmēr izmantoja burvestību atvairīšanai.
Ja ragana pieskartos pīlādža zaram, to uzreiz parautu nelabais.
Bieži vien pīlādži aug netālu no seniem akmens apļiem, tāpēc pastāv uzskats, ka šis koks bijis svēts druīdiem.
Pīlādžus stādīja tuvu mājām, lai pasargātu tās no zibens un vairotu saimniecības labumu.
Tos stādīja arī kapsētās, lai ļaudis būtu pasargāti no spokiem. Uzskatīja, ka pīlādžkoka laivas saņem papildu aizsardzību no meža.
Pīlādzis ir pieminēts arī skandināvu mitoloģijā, kur tas palīdzējis Toram šķērsot nedrošu un bīstamu upi. Tāpēc pīlādzi dēvēja par “Tora palīgu”.
No pīlādža zariem veidoti krusti aizsargāja mājdzīvniekus. Tie aizsargājuši arī vēl nekristītus mazuļus.
Ne vairāk kā pirms simts gadiem virs katras mājas durvīm kāra no pīlādža un bērza zariem veidotus krustus.
Tie sargāja arī cūkkūtis un sējumus. Ap kaklu var nēsāt pīlādžogu krelles, jo tās pasargā no ļaunās acs.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Četru vitamīnu tēju receptes: nātres, mežrozītes, pīlādži, upenes
Šogad priecē pasakaini pīlādži – pagatavo sīrupu ziemai!