Pīlādži. Ezoteriķi slavē kā līdzekli pret mošķiem, dakteri – kā vitamīnu krātuvi

12-08-2018

Foto - Pixabay

Foto – Pixabay


Tautas ticējums vēsta: ja rudenī bagāta pīlādžu raža, būs barga ziema.

Senos laikos pret noskaudumu un ļaunu aci ap kaklu nēsāja no pīlādžu ogām savērtas krelles.

Pīlādžu zariņus mēdza paslēpt siena gubenī un zem jumta kores – ticēja, ka tas aizsargā no ugunsgrēka.

Ja līdzās mājai augošs pīlādzītis nokalta – tā bija slikta zīme.

Bet, lai attīrītu telpas no sliktā un ļaunā, virs durvīm piestiprināja no pīlādžkoka darinātu krustiņu.

Jūrnieki, dodoties tālā ceļā, dzeramā ūdens mucās iemeta pīlādža zarus – lai ūdens nebojātos un ilgi būtu svaigs.

Savukārt vērīgākie sakņkopji pamanījuši, ka kartupeļi, kas iestādīti pīlādžu tuvumā, gandrīz nekad neslimo ar fitoftorozi.

Pīlādžu ogas satur fruktozi, saharozi, citronskābi, ābolskābi, vīnskābi, C un P vitamīnu, ēteriskās eļļas, bet karotīna tajās ir vairāk nekā burkānos. Tās ievāc pēc pirmajām salnām – tad tās ir saldas.

Žāvētās ogās dziednieciskās īpašības saglabājas divus gadus.

Kā vērtīgo vielu avotu pīlādžogas galvenokārt lieto pret avitaminozi. Ogās esošie viegli asimilējamie cukuri un vitamīni ir veselīgi hipertonijas un meteorisma gadījumā, palīdz pret klepu, aiztur vemšanu.

Tautas medicīnā ogas izmanto kā vieglu mīkstinošu līdzekli pret vēdera aizcietējumu, dizentērijas, nierakmeņu un hemoroīdu ārstēšanai.

Pret kārpām: svaigas ogas tur, piesietas kārpai. Pēc nedēļas kārpa pazudīs.

Pret novārgušu organismu, mazasinību: 3 tējkarotes ogu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, stundu nostādina. Izdzer dienas laikā 2–3 reizēs, pēc garšas saldinātu ar cukuru vai medu.

Pret stenokardiju: 200 g sasmalcinātas pīlādža mizas aplej ar puslitru ūdens, pusstundu vāra uz lēnas uguns, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Pret dizentēriju: 3–4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas dzer pa 1/4 glāzes pīlādžu sulas vai 3 reizes dienā apēd pa 70–100 g ogu.

Foto - Pixabay

Foto – Pixabay

Pret reimatismu: nogatavojušās ogas liek stikla traukā, aplej ar nedaudz uzsildītu medu (attiecībā 1:1), mēnesi nostādina, tad izkāš. Iegūtajam izvilkumam pievieno tādu pašu daudzumu vēsa vārīta ūdens un rūpīgi samaisa. Lieto pa 30–40 g 3–4 reizes dienā.

Pret aterosklerozi: 200 g sasmalcinātas pīlādžu mizas aplej ar puslitru ūdens, vāra 2 stundas uz lēnas uguns, tad izkāš un pielej vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpumam. Dzer pa 50 ml 3–4 reizes dienā.

Pret nierakmeņiem: bulgāru mediķi iesaka 1 ēdamkaroti ogu apliet ar glāzi ūdens, 5 minūtes vārīt, 4 stundas nostādināt un dzert pa 70–100 ml.

Cita recepte: 500 g ogu pievieno 50 g cukura un vāra, līdz ogas savārījušās putriņā. Lieto pa tējkarotei 4–5 reizes dienā.

Pret akmeņiem aknās: 1,5 mēnešus katru dienu jāapēd 2 glāzes meža pīlādžu ogu (var kopā ar cukuru, maizi vai tēju).

Pret sklerozi, kāksli: stikla vai emaljētā traukā ieliek 1 kg sasmalcinātu pīlādžu, pieber 2 kg cukura, rūpīgi samaisa, uzliek vāku un nostādina, līdz izdalījusies sula. To kopā ar visām ogām lieto pa 1 tējkarotei 3 reizes dienā.

Uzmanību! Pīlādžus nedrīkst lietot, ja ir pastiprināta asinsrece un hipertonija.

loading...