Pārtikas alerģija: ārsti joprojām pēta tās izcelsmi. Kā rīkoties?

14-11-2019


Mūsdienās ļoti daudz cilvēku cieš no alerģijas, ko izraisa pārtika. Ārsti to skaidro ar paaugstinātu organisma jutību pret tiem vai citiem produktiem, kas kļuvuši veselībai bīstami, nepārdomāti izmantojot dažādas ķimikālijas lauksaimniecībā.

Visatsaucīgākais alergēnam ir kuņģa-zarnu trakts. Šajā gadījumā cilvēkam ir slikta dūša, sākas vemšana, kuņģa darbības traucējumi, rodas diskomforta sajūta. Ļoti bieži cietēja lomā ir arī āda – parādās nātrene, nieze. Retāk mēdz būt iesnas, šķavas, apgrūtināta elpošana, astma, migrēna. Visbiežākie alergēni ir olas, piens, zivis, meža zemenes, āboli, citrusaugļi, rieksti.

Vistu olas. Pastiprināta jutība pret tām mēdz būt tik augsta, ka pat cepumi vai pīrādziņš, kuru mīklai pievienotas olas, var izraisīt spēcīgu alerģiju. Toties no cieti vārītām olām un omletes alerģija mēdz būt retāk nekā no mīksti vārītām olām.

Zivis. Tās ļoti bieži mēdz būt alerģijas avots. Reizēm jau no zivju smakas vien var iestāties elpas trūkums. Jūras zivis ir spēcīgāks alergēns nekā saldūdenī mītošās. Medicīnas praksē zināmi gadījumi, kad alerģijas izraisītāji bijuši ikri, garneles, krabji un no tiem gatavotie produkti.

Gaļa. Gaļa alerģiju izraisa ļoti reti.

Siers. No Rokfora siera vai kamembēra var parādīties nātrene vai sākties migrēna.

Rieksti. Tie ir ārkārtīgi spēcīgi alergēni, īpaši zemesrieksti.

Dārzeņi, augļi un ogas. Arī tie ietilpst potenciālo alergēnu sarakstā. Līderi starp tiem ir tomāti, zirņi, sīpoli, melones, persiki, apelsīni, mandarīni, citroni, avenes, meža zemenes, upenes.

Speciālisti uzskata, ka alerģija no pārtikas produktiem rodas tāpēc, ka kuņģa-zarnu trakts nespēj tikt
galā ar tā vai cita produkta pārāk lielā daudzuma pārstrādi. Ja no kāda produkta rodas alerģija, tas nozīmē, ka šis produkts organismam nav nepieciešams.

Visiem, kas cieš no pārtikas alerģijas, nepieciešama diēta:
* ja alerģiju izraisa vistu olas, nedrīkst lietot nevienu produktu, kas kaut nedaudz satur olas baltumu vai dzeltenumu (salātus ar majonēzi, krēmus, pīrādziņus, smalkmaizītes), proti, kuru sastāvā ir olas vai olu pulveris;

* ja organisms nepanes pienu, no ēdienkartes jāsvītro ne tikai tas, bet arī siers, sviests, visas piena mērces, saldējums, cepumi, kūkas, tortes, konfektes, šokolāde un dažu šķirņu maize.

Dārzeņu un augļu alerģiju izraisošās īpašības samazinās, tos termiski apstrādājot. Piemēram, no vārītiem burkāniem alerģija mēdz būt daudz retāk nekā no svaigiem. Ja alerģiju izraisa svaigi āboli, tos var lietot ceptus vai vārītus kompotā.

Novērots, ka laika gaitā alerģija, ko izraisa piens, olas, ogas un augļi, var izzust pati no sevis, ko diemžēl nevar teikt par alerģiju no riekstiem un zivīm. Turklāt jāielāgo, ka pat viena glāzīte alkohola pastiprina alerģiju no produktiem.

loading...