Parastie zilie graudiņi. Izmantošanas veidi, kurus to vēl nezināji

01-10-2019


Kālija permanganāts, ko tautā lielākoties sauc par zilajiem graudiņiem, ir nekas cits kā mangāna skābes sāls sīku tumši violetu kristāliņu veidā.

Šo preparātu jau sen izmanto dažādu slimību ārstēšanā un pirmās palīdzības sniegšanā, tāpēc zilajiem graudiņiem noteikti jābūt katrā mājas aptieciņā.

Kālija permanganāts spēj padarīt nekaitīgas daudzas indes, tāpēc to bieži izmanto kuņģa skalošanai akūtas saindēšanās gadījumā ar dažādām indīgām vielām.

Šim nolūkam traukam ar ūdeni pievieno zilo graudiņu šķīdumu, lai ūdens iekrāsotos piesātināti sārtā krāsā, taču vienlaikus nezaudētu caurspīdību (0,02–1% šķīdums). To dod cietušajam izdzert un pēc tam izsauc vemšanu.

Tā kā zilo graudiņu šķīdumam ir diezgan nepatīkama garša, tā pati par sevi izsauc dabisku kuņģa pašattīrīšanos. Nav ieteicams zilo graudiņu kristālus bērt tieši skalošanai paredzētajā ūdenī, jo, ja kāds no tiem pilnībā neizšķīst un gadās to norīt, var rasties kuņģa gļotādas apdegums. Pareizāk ir pagatavot koncentrētāku šķīdumu un pēc tam to vajadzīgajā daudzumā pieliet ūdenim.

Ārīgu brūču apmazgāšanai un dezinficēšanai kālija permanganātu izšķīdina ūdenī, līdz tas iekrāsojies tumši sarkanā vīna krāsā (0,1–0,5% šķīdums).

Termisku apdegumu gadījumā problemātiskajai vietai liek aukstu zilo graudiņu šķīduma kompresi. Turklāt tā koncentrācijai jābūt proporcionālai apdeguma pakāpei: jo apdegums stiprāks, jo augstāka koncentrācija. Parasti izmanto 2–5% šķīdumu.

Pret vējbakām slimnieka ādu viegli norīvē ar bāli rozā šķīdumu, bet izsitumu vietas – ar koncentrētāku 5% šķīdumu.

Ādas slimību gadījumos (piodermija, vējbakas), kad izsitumi pārstājuši parādīties, lai paātrinātu krevelīšu veidošanos un to atdalīšanos, sagatavo vannas ar zilo graudiņu šķīdumu.

Vispirms atsevišķā traukā pagatavo koncentrētu šķīdumu, kur pakāpeniski pielej vannas ūdenim, lai ūdens iekrāsotos viegli rozā tonī. Ūdenim vannā jābūt 37–38 grādus siltam. Pēc procedūras slimnieku noskalo, aplejot ar tīru, par 1–2 grādiem vēsāku ūdeni nekā vannā. Nepieciešamības gadījumā vannā var iet katru dienu.

Ja slimniekam parādījušās izgulējumu pazīmes (ādas apsarkums), apsarkušās vietas 1–2 reizes dienā jānorīvē ar koncentrētu 5–10% zilo graudiņu šķīdumu.

Pret nelielām skrambām, sasprēgājumiem un sagriezumiem uz rokām tās var paturēt siltā zilo graudiņu šķīdumā (ūdenim jābūt rozā krāsā) bet pēc tam problemātiskās vietas jāapziež ar jodu.

Ja stipri svīst kājas, katru dienu ieteicams taisīt 10–15 minūšu ilgas kāju vannas gaiši rozā zilo graudiņu šķīdumā. Pēc tam tās nosusina un ieziež ar 1% formalīna šķīdumu.

Ar vāju zilo graudiņu šķīdumu var skalot acis, ja tās skārusi slimība vai trauma, piemēram, apdegums, iekļuvis svešķermenis, parādījušies strutaini izdalījumi.

Skalot kaklu ar gaiši rozā zilo graudiņu šķīdumu iesaka, ja ir angīna (4–5 reizes dienā) un skarlatīna (2–3 reizes dienā un biežāk).

Vājas koncentrācijas (0,02–0,1%) zilo graudiņu šķīdumu skalošanai izmanto arī pret ginekoloģiskām un uroloģiskām slimībām. Bet vēsa vanniņa palīdz atvieglot stāvokli akūtas hemoroīdu stadijas gadījumā.

Atsevišķos gadījumos šo preparātu var lietot arī iekšķīgi. Piemēram, pret diareju iesaka no rīta un vakarā izdzert glāzi vāji rozā šķīdumu. Parasti pietiek ar vienu reizi, lai caureja pārietu.

Lai arī nekādas kontrindikācijas zilo graudiņu šķīduma izmantošanā nav atklātas, nedrīkst aizmirst, ka zilo graudiņu pulveris, nokļuvis uz ādas, īpaši uz gļotādas, var izraisīt nopietnus apdegumus. Tāpēc, gatavojot šķīdumu, jābūt piesardzīgiem un jālieto tikai tāds maisījums, kurā kālija permanganāta kristāliņi pilnībā izšķīduši.

loading...