Niez, ka traks var palikt! Kas jāzina par atopisko dermatītu, kā palīdzēt?

29-12-2020

Atopiskais dermatīts ir stāvoklis, kad cilvēka āda kļūst sarkana un parādās spēcīga nieze. Šī hroniskā saslimšana ar tendenci periodiski uzliesmot visbiežāk skar bērnus, bet var starp pacientiem ir arī pieaugušie. Šobrīd lokālai lietošanai uz ādas tiek kompensēti bērniem līdz 18 gadu vecumam, bet jaunās paaudzes bioloģisko medikamentu kompensācijas nesaņem neviena vecuma grupa.

Atopiskā dermatīta ārstēšanai nav atrasti universāli medikamenti, bet arī dažādi ādas kopšanas pasākumi var mazināt niezi un novērst jaunus šīs slimības uzliesmojumus. Piemēram, jāizvairās no asu ziepju lietošanas, jāveic regulāra ādas mitrināšana un jāuzklāj uz tās ārstnieciski krēmi vai ziedes.

“Bioloģiskie līdzekļi ir īpaši nozīmīgi smagos slimības gadījumos, tāpēc šai pacientu grupai ļoti vajadzīgs būtu arī valsts atbalsts – šādu zāļu izmaksas var sasniegt padsmit tūkstošus eiro gadā, turklāt jāpieskaita vēl visiem atoptiskā dermatīta pacientiem, arī vieglāku formu gadījumā, nepieciešamie ādu mīkstinošie līdzekļi un ziedes, kas kopā veido pamatīgu summu gadā,” uzsver Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētais profesors, ārsts alergologs Māris Bukovskis.

Pēc M. Bukovska teiktā, pacientiem būtiski svarīgi saprast, ka šai slimībai ir recidivējoša gaita, kas nozīmē, ka ārstnieciski pasākumi var būt nepieciešami visu mūžu. “Slimībai mēdz būt neskaidra izcelsme, tomēr visbiežāk tā saistīta ar iedzimtību.” Līdztekus tam pacients var ciest arī no astmas vai alerģiskajām iesnām.

 Atopiskā dermatīta simptomi

Atopiskā dermatīta (ekzēmas) pazīmes un simptomi katram cilvēkam ir ļoti atšķirīgi. Parasti tie ir šādi:

– sausa āda;

– nieze, kas var būt spēcīga, īpaši – naktī;

– sarkani vai brūngani pelēcīgi plankumi, īpaši uz plaukstām, pēdām, potītēm, plaukstas locītavām, kakla, krūškurvja augšdaļā, plakstiņiem, elkoņu un ceļgalu saliekuma iekšpusē, kā arī uz sejas un galvas ādas zīdaiņiem;

– mazi, izcilni izsitumi, kuri var suloties, vai no kuriem var izplūst šķidrums, ja tos kasa;

– sabiezējusi, saplaisājusi, zvīņaina āda;

– raupja, jutīga, no kasīšanas pietūkusi āda.

Atopiskais dermatīts visbiežāk sākas pirms piecu gadu vecuma un var turpināties pusaudža gados un pieaugušā vecumā.



Kā sadzīvot ar atopisko dermatītu

Maija A., atopiskā dermatīta paciente, piekrita dalīties savā pieredzē, kā sadzīvot ar šo slimību. “Pirmo reizi simptomi man bija sešu mēnešu vecumā. To es, protams, neatceros, bet vēlāk simptomi parādījās regulāri un dažādā apjomā.”

Pusaudža gados un agrīno divdesmit gadu vecumā Maijai lielu problēmu nebija, tomēr tās parādījās atkal, tuvojoties trīsdesmit gadu vecumam. Viņa atzīst, ka sapratusi, kas viņai īsti kait, tikai mācoties par medicīnas māsu.

“Katru dienu no rīta es lietoju ziedes un zāles, ievērojot ārsta ieteiktu plānu. Uzliesmojumu brīžos es pat strādāju no mājām, jo nieze ir neciešama. Tad es varu pārvilkt drēbes vai uzziest papildu ziedes kārtu, kas nebūtu iespējams strādājot ārpus mājām.”

Problēma ir uzturēšanās saules gaismā, jutīgā āda jāpasargā ar apģērba un krēmu palīdzību. Uzliesmojumu brīžos jāierobežo sporta nodarbības, jo pēc dušas āda kļūst vēl sausāka. “Pārveidoju sporta aktivitātes tā, lai nebūtu jāsvīst: pastaigājos ar suni un cilāju vieglus svariņus, ik pa brīdim apstājoties,” stāsta Maija, skaidrojot, ka atopiskais dermatīts nozīmē izmaiņas dzīvesveidā.

“Draugi zina, ka atopiskais dermatīts nav lipīgs, bet viņi īsti nesaprot, kas ir šī slimība. Domāju, nesaprot neviens, izņemot pašus pacientus, kas piedzīvo nepatīkamos simptomus,” viņa piebilst. Vislabāk Maijas slimību izprotot viņas vīrs, ar kuru kopā sieviete ir jau 20 gadus.

Kad jāvēršas pie ārsta

Apmeklē ārstu, ja tu vai tavs bērns:

– jūtaties tik slikti, ka dermatīts ietekmē miegu un ikdienas aktivitātes;

– ja ir ādas infekcija – sarkanas svītras, strutas, dzeltenas kreveles;

– neskatoties uz mājās pieejamu līdzekļu izmantošanu, simptomi nemazinās.

! Nekavējoties vērsies pēc medicīniskās palīdzības, ja tavam bērnam ir infekciozi izsitumi un drudzis.

Cēloņi

Veselīga āda palīdz saglabāt mitrumu un pasargā tevi no baktērijām, kairinātājiem un alergēniem. Atopiskais dermatīts ir saistīts ar gēnu variācijām, kas ietekmē ādas spēju nodrošināt šo aizsardzību. Tas padara ādu jutīgu pret vides faktoriem, kairinātājiem un alergēniem.

Daļai bērnu pārtikas alerģijas var būt cēlonis, kas izraisa ekzēmu, bet katrā gadījumā ekzēma ir tas pats, kas atopiskais dermatīts.

Riska faktori

Galvenais atopiskā dermatīta riska faktors ir alerģija, alerģiskās iesnas vai astma personīgajā vai ģimenes anamnēzē.

Profilakse

Šie padomi var palīdzēt novērst atopiskā dermatīta saasināšanos (uzliesmojumus) un samazināt sausinošo efektu, kādu rada mazgāšanās.

Mitrini ādu vismaz divas reizes dienā. Krēmi, ziedes un losjoni nodrošinās mitrināšanu. Izvēlies produktu vai produktus, kas tev ir piemēroti. Aptiekās ir plašs mitrinošo produktu klāsts cilvēkiem ar alerģisku ādu.

Mēģini identificēt un izvairīties no tā, kas pasliktina stāvokli. Negatīvu ietekmi uz ādu var radīt sviedri, stress, aptaukošanās, ziepes, mazgāšanas līdzekļi, putekļi un ziedputekšņi – samazini saskarsmi ar tiem.

Zīdaiņiem un bērniem var rasties dermatīta uzliesmojumi, lietojot vairākus pārtikas produktus, tostarp olas, pienu, soju un kviešus. Apspriedies ar bērna ārstu par to, kā noteikt iespējamās pārtikas alerģijas.

 Pavadi īsāku laiku vannā vai dušā. Ierobežo vannas un dušas lietošanu līdz 10 līdz 15 minūtēm. Un mazgājoties izmanto siltu, nevis karstu ūdeni.

 Izmanto tikai maigas ziepes. Izvēlies maigas iedarbības ziepes. Dezodorējošas vai antibakteriālas ziepes var noņemt ādas dabīgo aizsargbarjeru un sausināt tavu ādu.

 Rūpīgi nosusini ķermeni. Pēc mazgāšanās viegli noslaukies ar mīkstu dvieli un uzklāj uz ķermeņa mitrinošu līdzekli, kamēr āda vēl joprojām ir mitra.

loading...

1 Comment

  1. labvēle 29.12.2020 at 23:54 - Atbildēt

    vajag pārbaudīt vairogdziedzeri.