Neirodermīts: cēloņi, augu līdzekļi, dzīvesveida maiņa

19-04-2018

stress


Pārāk liels negatīvās informācijas un emociju daudzums kā smags slogs gulstas uz mūsu jau tā daudz cietušo nervu sistēmu. Nereti organisms šādu psiholoģisku slodzi neiztur un sāk raidīt savdabīgus SOS signālus, kas izpaužas dažādu slimīgu simptomu veidā: sākot no galvassāpēm un bezmiega līdz pat ādas slimībām, jo, izrādās, arī āda ļoti jutīgi reaģē uz cilvēka emocionālo stāvokli.

Piemēri tālu nav jāmeklē: mēs visi zinām tādus teicienus kā “pelēks aiz bēdām”, “zaļš no dusmām” vai “staro priekā”. Pārpūles un stresa gadījumā āda kļūst bāla, pelēka, nereti uz sejas parādās pinnes un pūtītes. Lai tās novērstu, tiek tērēti līdzekļi dārgai kosmētikai un skaistumkopšanas salona apmeklējumam, lai gan pašas labākās zāles tādās reizēs ir atpūta vai arī, piemēram, darbavietas maiņa.

Nepārtraukta nervu pārslodze savienojumā ar citiem nelabvēlīgiem faktoriem var novest pie hroniskas ādas saslimšanas – neirodermīta, pret kuru efektīvs līdzeklis nav atrasts vēl joprojām.

Kā izpaužas slimība
Neirodermīts ir hronisks ādas iekaisums, ko pavada stipra nieze un slimībai raksturīgi izsitumi. Visbiežāk ar šo kaiti sirgst sievietes vecumā no 25 līdz 45 gadiem. Tā kā ar šo slimību bieži sirgst cilvēki ar nelīdzsvarotu psihi, neirodermītu dažkārt mēdz dēvēt par “ādas neirozi”.

Tā sākas ar niezes parādīšanos atsevišķās vietās, visbiežāk kakla muguras daļā, ceļu locītavu bedrītēs un uz delnām, retāk – gurnu iekšpusē un cirkšņu krokās. Pret vakaru nepatīkamās sajūtas pastiprinās.

Sakasītajās vietās parādās papulas – nelieli kniepadatas galviņas lieluma uzkalniņi. Papulas var saplūst un aptvert diezgan prāvu ādas laukumu. Biežās kasīšanas rezultātā āda kļūst sārta un biezāka, tās zīmējums kļūst rupjāks un pamanāmāks, sākas ādas lobīšanās. Ar laiku slimības skartajās vietās āda kļūst tumšāka.

Slimības gaita ir viļņveidīga – saasināšanās, kas parasti mēdz būt ziemā un pavasarī, mijas ar remisiju vasaras mēnešos. Atkarībā no ādas izsitumu izplatības un saasināšanās biežuma gada laikā, ārsti slimību iedala trīs formās – viegls, vidēji smags un smags neirodermīts.

Izprovocēt saasināšanos var visdažādākie faktori, taču visbiežāk to dara stress, dažādi ārējie alergēni (piemēram, apģērbs no sintētiska materiāla) un pārtikas produkti.

Patiesība ir kaut kur līdzās
Runājot par daudzām slimībām, ārsti vienprātīgi atzīst: kamēr saslimšanas cēloņu ir daudz, īstais iemesls vēl nav noskaidrots. Tas attiecas arī uz neirodermītu.

Zinātnieki joprojām strīdas par faktoriem, kas šo slimību izraisa. Par vienu no galvenajiem tiek uzskatīti traucējumi nervu sistēmas darbībā. Smagas stresa situācijas var izprovocēt slimības sākšanos vai arī būtiski padarīt smagāku tās gaitu. Uzskata, ka neirodermīts var būt arī iedzimts, proti, pāriet mantojumā no vecākiem bērniem. Statistika liecina, ka, ja neirodermīts bijis abiem vecākiem, bērnam risks to iemantot ir 80%, bet, ja viens no vecākiem, – aptuveni 50%.

Viens no neirodermīta cēloņiem ir arī alerģiskās reakcijas. Daudzas absolūti nevainīgas vielas var izraisīt niezi un raksturīgos izsitumus cilvēkiem, kam ir nosliece uz alerģijām. Slimības attīstību var veicināt ziedputekšņi, pelējums, cilvēku un mājdzīvnieku blaugznas, mājas putekļi.

Zinātnieki atklājuši, ka mājas putekļos galvenais alergēns ir ērcīte Dermatophagoides pteronyssinus, kas dzīvo paklājos un gultas piederumos. Šā iemesla dēļ ar neirodermītu sirgstoša cilvēka mājā nav vēlami ne paklāji, ne mīkstās mēbeles. Bet bez mīkstajām mēbelēm tomēr neiztikt, tās bieži jātīra un periodiski jāapstrādā ar pretērcīšu līdzekļiem. Nebūt ne pēdējā loma slimības rosināšanā ir arī ārējās vides ietekmei: piesārņotajai atmosfērai, putekļainām telpām.

Kā rīkoties, ja parādījušies simptomi, lasi nākamajā lapā!

Lasīt tālāk: 1 2 3
loading...