Nauda mīl drosmīgos. Pazīstamais psihologs Labkovskis skaidro, kas traucē kļūt bagātai

04-04-2020


Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka izcelsme no nabadzīgās ģimenes ir galvenais šķērslis tam, lai kļūtu par bagātu sievieti. Vēl biežāk es novēroju pārliecību, ka trūkst “blats”, vai nav noderīgu saišu “ar pareiziem cilvēkiem”, kas neļauj sasniegt finansiālo labklājību. Abi apgalvojumi ir kļūdaini.

Nav tiešas attiecības starp laimi un naudas daudzumu. Tā parādās tikai nopietnu veselības problēmu gadījumā. Viss pārējais ir prāta stāvoklis. Ar veselīgu prātu, cilvēkam ir nepieciešams tik daudz naudas, cik viņš var noēst.

Es sākšu nedaudz no tālienes. Perestroikas laikos skolās tika aktīvi apspriests jautājums par skolas formu. It kā, ja jūs atļausiet bērniem nevalkāt skolas formu, starpība starp bagātajiem un nabadzīgajiem nekavējoties kļūs acīmredzama. Pie kam, “izlīdzināšanās” pusē visbiežāk bija skolotāji, kuri vēlējās strādāt ar kolektīvu, kas sastāv no maksimāli vienādiem, līdzīgiem cilvēkiem, lai nerastos konfliktsituācijas.

Tika uzskatīts, ka acīmredzamā materiālā stāvokļa atšķirība novedīs pie tā, ka bērni no bagātīgām ģimenēm darīs pāri bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Tajā laikā es strādāju skolā, biju jauns skolotājs un arī gandrīz vienīgais, kas apgalvoja pretējo. Bērni no nabadzīgām ģimenēm, skatoties uz saviem bagātākiem vienaudžiem, iegūs papildus motivāciju nākotnē mainīt savu materiālo stāvokli, nopelnīt vairāk, censties pēc sasniegumiem, karjeras un panākumiem.

Tieši no trūcīgajiem izaug bagāti cilvēki. Šī ir statistika. Mums Krievijā nav tā saukto Old Money, tas ir – bagātību, kas būtu veidojušas un mantotās paaudzēm. Tas nozīmē, ka visi bagātie cilvēki, kurus mēs šodien redzam, ir cilvēki no PSRS, tieši tāpat kā tie, kuri šodien ir nabadzīgi. Sākuma nosacījumi bija aptuveni vienādi, taču daži “izšāva”, bet citi – nē.

Pirmais “iedzimtās nabadzības” simptoms ir uztraukums un bailes, ka nauda beigsies. Ja jūs kādreiz domājat: “Un ko mēs ēdīsim, ja…” Ir skaists dzejolis, kas ir zināms visiem filmas “Kin-dza-dza” cienītājiem:

“Mammu, mammu, ko mēs darīsim, kad atnāks ziema? Man nav silta lakatiņa, man nav ziemas mēteļa!”

Tas ir tiešs nabadzības psiholoģijas piemērs. Naudas atlikšana nebaltai dienai, mērķtiecīga uzkrāšana (tas ir – naudas atlikšana krājkasītē nevis tāpēc, ka tā ir palikusi neiztērēta, bet tāpēc ka dažas summas tiek regulāri “nogrieztas” no budžeta), izmaksu rēķināšana (tas ir – rēķinu apmaksai, tas ir – kino un saldējumam), viss tas veido nabadzību.



Tā ir nepareizas apziņas pazīme, nabadzīgā cilvēka pazīme. Diemžēl lielākā daļa mūsu valsts iedzīvotāju dzīvo šādu dzīvi: krāj, ierobežo sevi itin visā. Krājot naudu, jūs atņemat to sev un savai pilnvērtīgai dzīvei šodien. Jūs kalpojat savām bailēm un nostiprināt nabadzīgā cilvēka psiholoģiju.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā!

Lasīt tālāk: 1 2 3 4
loading...

1 Comment

  1. Lelde 04.04.2020 at 13:42 - Atbildēt

    #paliecmājās un piedalies savās iecienītajās izlozēs neejot ārā, lai neapdraudētu sevi un līdzcilvēkus. Tūlīt, kuru katru mirkli izkritīs šis galu reibinošais 180 miljonu dolāru Džekpots, kuru izspēlēs nākošajā PowerBall izlozē! ASV slēgušas savas robežas ieceļotājiem no Eiropas, bet mēs joprojām, pat sēžot mājās karantīnas apstākļos, varam būt pilnvērtīgi izlozes dalībnieki. Pārtrauc trakās Džekpota pārejas uz nākošo izlozi, noraujot milzīgo 180$ miljonu laimestu. Kā tev šķiet, vai vari to izdarīt? Aizpildi savus Laimīgos skaitļus nākošajai PowerBall izlozei pie uzticama loto brokera, caur šo saiti https://bit.ly/2kJirgR, lai saņemtu tūlītēju CashBack no dalības populārākajās izlozēs, kā arī dod sev iespēju kļūt par Latvijas TOP10 bagātāko cilvēku saraksta dalībnieku.
    Tagad arī ar papildus aizsardzību transakcijām un Tavas bankas kartes konfidencialitātei un drošībai, izmantojot 3D-Secure tehnoloģiju.
    Papildus ieteikums. Tie, kuriem bankas radījušas ierobežojumus piedalīties ārvalstu izlozēs pēc VID rīkojuma, iesaku pasūtīt un lietot, ieskaitot ikdienas vajadzībām, Revolut kontu ar VISA karti , kura ir ārpus Latvijas iestāžu kontroles zonas, šobrīd arī ārpus Eiropas Savienības, jo noticis Brexit.