“Mīlu šo zemi, nemīlu šo valsti.” Uzzini, kāpēc tā domāt ir visai aprobežoti!

13-07-2019


To, ko Rietumos jau sen ir apzinājušies, pie mums tikai tagad sāk saprast. Atsaucoties uz dažādām aptaujām, vairums cilvēku Baltijā nesaprot, ko nozīmē liberāla (t. i., kapitālistiska) sabiedrība. Viņi aizvien domā, ka dzīvo sociālisma laikos, kad par tevi, tavu veselību, izglītību un labklājību rūpējas valsts.

Daudzi neapzināti gaida, lai valsts, kurai viņi atdod savu dzīvi, pretī uzdāvinātu laimi! Un tikai tāpēc, ka tā nav, tik daudzi ir neapmierināti ar valdību. Vērīgākie, tādi kā Eva, domā, ka nāk un ir jau pienākuši laiki, kuros valda “džungļu likumi”: “katrs par sevi”, “tava laime — tava personiskā problēma”.

“Tas nav egoisms,” domā 24 gadus vecā žurnālistikas studente Ieva. “Tā ir gudrība. Katram ir izvēle. Ja esi patiesi talantīga un darbīga, ar to nepietiek, lai tevi novērtētu tādā sabiedrībā. Vajag būt gudrai, izveicīgai, dažreiz izmantot sievišķīgo valdzinājumu. Jāmāk radīt iespaidu, iegūt uzticību. Tas nav cinisms, bet pati dzīve. Manus rakstus sāka publicēt vienā populārā laikrakstā, kad reiz kādā prezentācijā iepazinos ar galvenā redaktora vietnieku. Tos pašus rakstus, kuros agrāk neviens pat ielūkoties negribēja! Uzreiz kļuvu par “kaut ko”!”

Taču, ja nevēlaties “sevi upurēt” — varat to nedarīt. Jūsu tiesības — palikt “pašai”. Rietumos šodien arvien vairāk cilvēku atsakās dzīties pēc karjeras un bagātības, jo tādas pūles prasa pārāk lielus upurus. Pēc pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu krīzes, kas satricināja Rietumeiropas valstis, daudzi izglītību ieguvuši cilvēki jutās pievilti.

Viņi nogāja dziļi pagrīdē un pārstāja pievērst uzmanību sabiedrības lietām. Viņu pasaule sašaurinājās līdz ģimenei, mājām, draugiem, kamīnam un iemīļotām grāmatām. Taču, tā kā cilvēks nespēj dzīvot, pavisam norobežojies no sabiedrības, pamazām tika dibinātas dažādas asociācijas: sākot no labdarības un sporta līdz pat reliģiskām…

Cilvēki sāka vairāk dzīvot sava kvartāla, daudzstāvu nama dzīvi un domāt, piemēram, par bērniem, kuriem nepieciešama palīdzība… Viņu sabiedriskums ieguva cilvēciskāku veidolu. Ja tikai nesen dzīvojat Rietumos, nevarējāt nepamanīt, cik maz cilvēku tur seko līdzi, kas notiek politikas virsotnēs.

Daudzi, pilnībā ieniruši personiskajā dzīvē, pat nezina savas valsts svarīgāko politisko darbinieku uzvārdus: kāpēc gan runāt par parlamentāriešiem (kuru atpazīstamība Baltijā līdzinās televīzijas raidījumu vadītāju un sportistu popularitātei)!

“Mums vairāk interesē franču virtuves noslēpumi, nevis politika,” atzīstas Silvija, francūziete, kas uz laiku uzturas Baltijā. “Pie jums cilvēki vēl nesaprot, ka lielākā vērtība ir — personiskā brīvība. Tās būtība ir, ka vari nodarboties ar dažādiem iemīļotiem sīkumiem. Tikai nevajag domāt, ka franči ir no pasaules novērsušies egoisti.

Norobežoties no cietsirdīgās sabiedrības viņiem liek pašsaglabāšanās instinkts. Bet savas slēgtās pasaulītes vidū viņi atveras radošai darbībai, Dievam, patiesām cilvēciskām jūtām, lielajai pasaulei. Individuālisms un individualitāte — tās pašas saknes vārdi. Individuālisms ir būtisks brīvības nosacījums! Un brīvs cilvēks ir atvērts, sevī nenoslēdzies.

NO JAROSLAVA MEĻŅIKA GRĀMATAS “SIEVIETES LAIMES ENCIKLOPĒDIJA”

loading...

2 Comments

  1. janis 13.07.2019 at 19:13 - Atbildēt

    pilnigi pareizi teikts

  2. dace 13.07.2019 at 20:18 - Atbildēt

    Personiskaa briiviiba bez iztikas liidzekljiem? Nesmiidiniet! Pensionaaram nekaadas izveeles nav, ja vaaja veseliiba.