Melanīns – iedzimtais un iegūtais. Ko par to saka kosmetologi?

27-07-2018

melanins


Daudzie brūnie plankumiņi uz ādas ir pigmenta melanīna darbības rezultāts (grieķu valodā melanos nozīmē – “tumšs, melns”).

Starp citu, melanīns padara tumšu ne tikai ādu, bet arī matus un acis. Uzskatāmu priekšstatu par melanīnu var iegūt, iedomājoties stāvam līdzās nēģerieti un mūsu zelteni: vienai acīm redzami melanīna ir par daudz, otrai – vairāk vai mazāk pietrūkst.

Svarīgākais melanīna uzdevums ir aizsargfunkcija. Gan jau kopš dzimšanas tumšā nēģera āda, gan šokolādes krāsas iedegums, ar kuru mēdzam lepoties mēs, sekmīgi pasargā ādu no ultravioletā starojuma.

Kosmetologi pigmentācijas daudzveidīgās izpausmes iedala divās lielās grupās, kas ir it kā viena stumbra vareni zari. Pirmo zaru veido iedzimtā, otro – iegūtā pigmentācija.

Runājot par iedzimto pigmentāciju, jau pats nosaukums liecina, ka ar gēniem mēs to saņemam mantojumā. Mūsu ādas krāsa, vasarraibumi ir tās izpausmes. Ar iemantoto pigmentāciju ir sarežģītāk, jo tai par cēloni var būt virkne dažādu cēloņu.

Lai pagalam nesapītos terminos, kas tos apzīmē, iztiksim tikai ar vienu apzīmējumu – “hloazma”. Tā vispārīgi sauc visus patoloģiskos plankumus, kādi mēdz rasties uz sejas.

Tā ir gan hiperpigmentācija, kas saistīta ar reproduktīvās sistēmas darbību (pie tās pieskaita arī tā sauktos grūtnieču plankumus un tos, kas rodas hormonu terapijai pakļautām sievietēm), gan patoloģijas, ko izraisījuši aknu darbības jeb plašāk – vielmaiņas traucējumi.

loading...