Mātes lāsts – briesmīga nelaime, uzskata ezoteriķi. Pazīmes, aizsardzība, kā atbrīvoties

06-01-2018

lasts1

Vārdiem, kurus mātes saka saviem bērniem, ir īpašs spēks. Pietiek atcerēties par tradīciju dot bērnam svētību, nodrošinot spēcīgu dzimtas atbalstu. Bet nereti palīdzības vietā cilvēks izstaro negatīvu enerģiju. Tā darbojas mātes lāsts – briesmīga programma, kas vienmēr sasniedz savu mērķi. Kāda ir šīs iedarbības būtība? Un vai no tās var tikt atbrīvoties?

Mātes lāsts – ko tas nozīmē?

Parasts lāsts tiek uzlikt apzināti. Tā mērķis – kaitēt cilvēkam, sodīt par kādu rīcību, atriebties.

Burvis veic īpašu rituālu, radot enerģētisku kanālu starp sevi un upuri. Tikai atverot šo ceļu, melnais mags var nodot negatīvu enerģiju. Bet mātes lāsts ir iedarbība, kas neprasa nekādus rituālus. Jo mātes un bērnu saite veidojas jau ieņemšanas mirklī.

No šī brīža bērnam adresētie vārdi un domas to ietekmē. Būtībā sievietei pietiek vien formulēt vajadzīgo vēstījumu, bet ar tā nodošanu problēmu nebūs. Mātei pietiek sadusmoties, sapiktoties, kļūt aizkaitinātai, zaudēt paškontroli – un katrs vārds, kas vērsts uz bērnu, var trāpīt, “palaižot” lāsta programmu.

Visbiežāk sievietes nepārdomāti svaidās ar frāzēm: “Pazūdi!”, “Velns tevi rāvis!”, “Prom, nolādētais!”, “Tev laimi neredzēt!”.

Nav obligāti jābūt situācijai, kad māte neieredz savu bērnu. Daudzos gadījumos viņa pauž agresiju paškontroles trūkuma, pārliecīgas emocionalitātes, noguruma dēļ.

Iespējams, sieviete pat nožēlos nejauši izteiktos vārdus un pacentīsies nogludināt vainu. Bet nekas nepalīdzēs: mātes lāsts meitai vai dēlam tiek uzlikts tieši šādos zaudētas kontroles mirkļos. Un jo biežāki šādi gadījumi, jo spēcīgāka būs negatīvā programma.

lasts

Kā aizsargāties pret mātes lāstu

Bērns pret māti ir pilnīgi neaizsargāts. Viņš zemapziņas līmenī uztver viņas vārdus kā patiesību un nejūt vajadzību pretoties. Mātes lāsts darbojas pat gadījumos, kad:

– cilvēks jau ir pieaudzis un dzīvo atsevišķi (saikne jau tāpat saglabājas);
– sieviete no sirds nožēlo un gribētu ņemt vārdus atpakaļ (izteikto atpakaļ nepaņemsi);
– ģimenē netic maģijai, tostarp lāstiem (ietekme eksistē neatkarīgi no cilvēku viedokļa).

Tāpēc arī mātes lāstu uzskata par tik briesmīgu: aizsargāties pret to ir ļoti grūti, kaut arī ne neiespējami. Galvenais – apzināties, ka attiecībām ar māti ir graujošs raksturs un nepieciešams pretoties, ģimenes jūtas noliekot malā.

Pilnīgi aizsargāties pret lāstu var tikai gadījumā, ja ietekme vēl nav stājusies spēkā (piemēram, māte bieži saka kaut ko nepatīkamu un aizvainojošu, bet līdz īstiem draudiem vēl nav nonākts). Rituālu var izmantot arī, lai novērstu situācijas pasliktināšanos (jauni lāsti cilvēku neskars).

Kas nepieciešams?

Spogulītis;
mātes fotogrāfija;
baznīcas svece.

Fotogrāfiju noliek ar “seju” pret spogulīti. Pēc tam iededzina sveci un lasa buramvārdus: “Tu mani dzemdēji, dzemdē savā nēsāji, no citiem aizsargāji, no sevis nenosargāji. Lai no šī brīža tavs ļaunums paliek ar tevi, mani neskar, spogulī atstarojas.”

Jānogaida, kamēr svece izdeg līdz galam. Spogulīti iesaka vienmēr nēsāt līdzi, īpaši sarunājoties ar māti. Šis talsimans pasargās pret lāstu. Izmantoto fotogrāfiju vēlams atdot mātei; nevajadzētu to glabāt mājās.

Mātes lāsts: kādas pazīmes par to liecina

Ļoti svarīgi pēc iespējas laicīgāk saprast, ka pastāv negatīva iedarbība. Parasti cilvēki paši jūt, ka viņus apdraud mātes lāsts: šādas iedarbības simptomi ir visai acīmredzami.

Galvenās mātes lāsta pazīmes

Cilvēks jūtas atkarīgs no mātes gribas. Pat pieauguši cilvēki, kuriem ir savas ģimenes un spēcīgs raksturs, jūt, ka māte viņus nospiež. Viņi var nesaprast, kas notiek un kā tas izpaužas: šī sajūta ir pilnībā intuīcijas līmenī.

Mātes dusmās vai aizkaitinājumā izteiktie vārdi piepildās. Šī sapratne neatnāk uzreiz, bet kādā brīdī cilvēks sāk apzināties: viņš dzīvo tā, kā viņam savulaik paredzējusi māte.

Vispārēji slikta pašsajūta, pastāvīgas problēmas, depresija.

Tā kā mātes lāsts darbojas tāpat kā nolādējums, tas negatīvi tādā vai citādā mērā ietekmē visas dzīves jomas. Galvenais akcents ir jomā, kurā māte ir “uzlikusi ļaunu aci”, bet daļa programmas skar arī cilvēka pilnvērtīgu esamību kopumā.

Piemēru mātes lāsta esamībai ir daudz. Visbiežāk sastopamas šādas situācijas: meitene stāvoklī aiziet no vīra un atgriežas vecāku mājās, kur viņu ne sevišķi mīl. Māte pastāvīgi atkārto: “Lai ne tevi, ne tavu bandu bērnu te neredzētu!” Rezultāts – spontānais aborts, slima bērna piedzimšana, bet ļaunākajā gadījumā arī dzimtas lāsts.

Cits piemērs – dēls iestājas augstskolā mācīties to, ko māte neatbalsta. Viņa nebeidz atkārtot: “Sēdēsi ar savu diplomu bez kapeikas kabatā, naudu nenopelnīsi.” Rezultāts – puisis tiešām tik tikko velk dzīvību un nekādi nevar iekārtoties normālā darbā.

Vēl notiek šādi: meita pret mātes gribu plāno precēties ar “nepiemērotu” cilvēku. Māte dusmās kliedz: “Labāk būtu palikusi vispār neprecējusies!” Rezultāts – puisis aiziet, bet meitene dzīvē paliek viena (“ieslēdzas” bezlaulības vainaga programma).

Mātes lāsts eksistē, un ar to sastopas daudz vairāk cilvēku nekā varētu iedomāties. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt to bez ievērības: attīrīties no negatīvās enerģijas nepieciešams pēc iespējas ātrāk.

Kā pašam noņemt mātes lāstu

No mātes lāsta atbrīvoties ir grūti. Daudzas dziednieces un magi atsakās veikt šo rituālu, jo šādas darbības var būt saistītas ar ļoti spēcīgu atsitienu.

Ezoteriķi iesaka pameklēt pieredzējušu melno magu, kas specializējas darbā ar dzimtas maģisko iedarbību un nebaidās no šāda riska.

Ja nav nekādas iespējas vērsties pēc palīdzības, atliek mēģināt noņemt mātes lāstu paša spēkiem. Procedūra ir ilga un sarežģīta, bet jāizpilda visi nosacījumi.

Vajadzīgs:
ass nazis;
baznīcas svece;
trauks ar ūdeni.

Rituāls paredz pakāpenisku attīrīšanos no lāsta. Buršanos veic dilstošā mēnesī. Jāiededzina svece un jāsaka šādi vārdi: “Māte bērnu piedzemdēja, klajā laukā pameta, tumšā mežā iemeta, nikniem zvēriem saplosīšanai atdeva, ar nelabu vārdu svētīja, melnas domas domāja, Dieva vārdā nekristīja, tumšiem spēkiem atstāja. Lai tīra uguns mātes nelabos vārdus sadedzina, bērnu stiprā ugunī attīra, no lāsta važām atbrīvo, zvērus niknos aizbaida, tumšos spēkus gaisina, no mātes dusmām sargā. Vasks kūst, notek, pazūd, tā arī vecāku lāsts no manis aiziet, manu dzīvi neskar, nelaimes aizved, uz visiem laikiem mani atstāj, lai sliktam vārdam pār mani vairs varas nav, lai sliktais, kas pateikts, pie manis nesniegtos. Lai manā dzīvē iespīd debesu gaisma, pie mātes pelnītais atgriežas, bet mani vairs neskar, melnie vārdi mani vairs neaizskars, kā svece izdegs līdz galam, tā arī lāsts izzudīs.”

Pēc tam jāiegriež kreisajā rokā un jāiepilina asinis traukā ar ūdeni. Ar nazi nogriež arī matu šķipsnu, to sadedzina, bet pelnus iemet ūdenī. Rituāls noslēdzas, kad svece izdegusi. Ūdeni jāizlej uz nokaltuša koka.

Rituālu atkārto katru dienu, kamēr beidzas dilstoša mēness fāze. Pēc tam ņem pārtraukumu līdz nākamajam dilstošajam mēnesim. Attīrīšanos turpina, kamēr rodas sajūta, ka mātes lāsts vairs nedarbojas. Vēlams šo rituālu apvienot ar aizsardzības rituālu ar spogulīti, kas aprakstīts augstāk, lai nepieļautu jaunus maģiskus uzbrukumus.

Kā noņemt mirušas mātes lāstu

Nāve negatīvo programmu neapstādina. Mātes lāsts turpina darboties, pat ja sieviete sen mirusi. Šādu maģisko iedarbību noņem ar īpašu rituālu.

Vajadzīgs:
vasks;
trauks ar aukstu ūdeni;
sauja monētu.

Burties var, kad mēness sāk dilt. Ūdens peldē izkausē vasku un lēni pārlej to traukā ar ūdeni. Runā buramvārdus: “Mīkstais vasks noņem lāstu, no manis izvelk visu melno, mātes uzsūtīto pārtrauc, no nelaimes mani atbrīvo.”

Vēlams iztēloties, kā ķermeni atstāj melni sabiezējumi. Rituālu var atkārtot vairākas reizes, vadoties pēc savām izjūtām. No izmantotā vaska, to iepriekš sasildot, izveido figūriņu, kas atgādina jaundzimušo. Lellei jābūt tā paša dzimuma, kā rituāla veicējam.

Lellītei jāļauj sastingt. Pēc tam jādodas pie mātes kapa. Ieejot kapsētā, vēlams atstāt dažas monētiņas kā izpirkumu viņsaules spēkiem. Pie kapa ierok lellīti, sakot: “Māte mani šūpulī šūpoja, ar pienu baroja, no slimībām ārstēja, ar lāstu apveltīja, nelaimi pār manu galvu piesauca. Atstāšu tev, māmiņ, nolādēto bērnu, ar tavām melnajām dusmām baroto, lai tavs lāsts arī turpmāk viņu baro, bet mani neaiztiek.”

Pēc kapsētas vēlams tūlīt doties uz baznīcu un nolikt svecīti par mātes mieru viņsaulē. Nepieciešams kaut vai pacensties viņai piedot: viņa atrodas labākā pasaulē un vairs nevarēs izdarīt neko ļaunu.

Grūti dzīvot ar apziņu, ka pats tuvākais cilvēks kļuvis par lielāko nedraugu. Ne vienmēr ģimenes saites nodrošina arī ciešu garīgo tuvību, bet tieši asinsradniecības dēļ noņemt mātes lāstu ir tik grūti, uzskata ezoteriķi.

Bet padoties nedrīkst: kamēr cilvēks nav nolaidis rokas, viņam ir iespēja vērst situāciju par labu!

Avots: tayni-mirozdaniya.ru

loading...

2 Comments

  1. Skolnieciņš-Vislatvijas skaudības dievība 13.09.2017 at 12:11 - Atbildēt

    Sveiki! Te Skolnieciņš grib gudri pafilozofēt. Mani lāsti neskar. Esmu melnais mags (vismaz es savi par tādu uzskatu). Man nav iedzimtu spēju, man nav arī gaišredzības un spējas just maģiju, un redzēt infernālo pasauli. Bet es tapat ar maģiju nodarbojos. Esmu veicis rituālus gan kapos, gan pie dabas. Esmu taisijis tīrīšanas, aizsardzības un lāstus. Parasti es rituālos pielietoju savas asinis. Jo nekā dārgāka man par savu miesu nav. Es gribu būt dievība! Esmu melnais mags. Kāpēc es naktīs kapos neko pārdabisku neatrodu? ®Skolnieciņš [Esmu īsts latvju skolnieks!] ©Skolnieciņš 1999-bezgalība 🙁 Skolnieciņs™ #Skolnieciņš

  2. Jana 25.06.2018 at 21:54 - Atbildēt

    Peksni radas jatajums. Kapec nau tadi buramvardi ka pati mate varetu nonjemt nejausi izteikto vardu noladejumu utt un tadi kas nekaitetu nevienam. Un kapec tik sarezgiti….