Man piezvanīja vīra mīļākā… Atklāts sievietes stāsts

21-01-2019
Ilustratīvs foto, Pixabay

Ilustratīvs foto, Pixabay

Jā, tā notiek. Un man ļoti nepieciešams ar kādu dalīties domās, sociālajos tīklos raksta kāda sieviete, vārdā Jūlija.

Pirms nedēļas man piezvanīja kāda meitene, Inese, ar kopēju draugu starpniecību pazīstama man un vīram, lai pēkšņi un visai agresīvi paziņotu, ka viņai ar Andri jau pusotru gadu ir mīļāko attiecības (vārdi mainīti). Pasaule sagriezās, ausis kā ar vati piebāztas, vienīgais, ko spēju pateikt – vai viņu nemulsina, ka vīrietim ir divi bērni? Nē, viņu nemulsinot, bērnus viņš mīl un nepametīs, bet ar mani dzīvojot kopā tikai bērnu dēļ…

Pārējo, par ko runājām, vairs neatceros. Noliku klausuli un paskatījos uz blakus sēdošo vīru. Viņš arī neko nenoliedza. Pats esot gribējis izstāstīt. Jau šodien. Jā, esot bijušas attiecības, bet beigušās, tāpēc viņa zvanījusi, lai atriebtos.

Lūdz piedošanu, sola tā vairs nedarīt, negrib mūs zaudēt, mani mīl. Bet es jau vairs neticu nevienam vārdam. Laikam jāšķiras, lai gan šogad svinētu desmito gadu kopš esam kopā, septiņus no tiem precējušies, dēlam četri gadi un meitai tikai gadiņš. Līdzīga vīram, kā jau es sapņoju. Bet meitiņas piedzimšana viņa sakaram ar Inesi nebija traucējusi. Protams, grūtniece nav gracioza stirna, un arī pēc bērna piedzimšanas ne jau uzreiz esi gatava atkal kļūt par valdzinātāju. Bet vai tiešām ģimene nav kaut kas vairāk par to?

Turklāt ģimeni viņš nenodrošina, vīriešu darbi mājās mēnešiem gaida darītāju un ar bērniem īpaši nepalīdz. Rodas loģisks jautājums: kāpēc gan man vajadzīgs tāds vīrs? Droši vien mīlestība tiešām ir akla, un es vienkārši neko negribēju redzēt.

Mēģināju, protams, runāt, kamēr vīrs vai nu meloja, vai klusēja, un nekas nemainījās. Kaut kādā ziņā pat esmu pateicīga tai meitenei, tā arī neizlemtu par šķiršanos, būtu bail vienai ar bērniem palikt.

Vīra mīļākā deva iemeslu pārdomāt savu dzīvi. Vai tiešām labāk dzīvot šai parodijā par laulību, kad vīrs vēl naudu saviem izdevumiem palūdz… Tomēr sajūta vienalga sāpīga un pretīga, it kā būtu atvēries bezdibenis zem kājām. Bijām ģimene, un te pēkšņi esmu vientuļā māte ar diviem bērniem.

Par laimi, man ir, kur dzīvot, un es spēju pati nopelnīt dzīvošanai. No otras puses, tik smagi, kad dēls prasa, kur tētis… Ļoti gribētos uzzināt, ko darīju nepareizi, lai tādas kļūdas neatkārtotu. Vīrs saka: es neesot vainīga. Droši vien biju pārāk iecietīga un paļāvīga, uzticējos un daudz ko piedevu, varbūt nevajadzēja piekrist, ka vīrs iet uz ballītēm, pārbaudīt telefonu… Bet es tā negribu dzīvot, spiegot es neprotu.

loading...