Ja nāktos izvēlēties, kurā datumā – 7. vai 13. – plānot to vai citu nopietnu pasākumu, vairākums, gari nedomājot, izvēlētos pirmo. Kāpēc tieši septiņnieku daudzi uzskata par laimīgu skaitli, un kas ir tā maģiskās ietekmes noslēpums?
Noslēpumainais skaitlis
Daudzas pasaules tautas maģiskajam septiņniekam izsenis piedēvējušas pilnības, galējās robežas, ierobežojuma nozīmi: 7 pasaules brīnumi, 7 dienas nedēļā, 7 zieģeļi, 7 troņi… Tieši 7 dienās tika radīta pasaule, un eksistē arī 7 nāves grēki. Senajiem šumeriem bija 7 diženie dievi, bet ēģiptiešiem – 7 gari.
Ne mazums ir parunu, ticējumu, kur tāpat dominē septiņnieks: “Septiņas reizes nomēri, vienu – nogriez”, “No laimes kā septītajās debesīs”, “Septiņi vienu negaida”…
Pārsteidzoši, ka arī mūzikā ir 7 notis, un cilvēka acij saskatāmais saules starojums sastāv no 7 krāsām (varavīksnes). Un tas vēl nav viss. Pats cilvēks gaismu, skaņu, smaržu un garšu uztver caur galvā esošajām 7 atverēm (acis, ausis, nāsis un mute). Savukārt senajās austrumu tautu kultūrās eksistē tāds jēdziens kā 7 čakras – mūsu ķermeņa enerģētiskie centri, caur kuriem ieplūst un transformējas enerģija. Īpaša nozīme skaitlim 7 ir hinduismā – tas ir veselības simbols.
Māņticība vai zinātne?
Interesanti tas, ka gan astroloģija, gan daudzas citas zinātnes uzskata, ka ne laimīgu, ne arī nelaimīgu skaitļu nemēdz būt. Piemēram, mēs septiņnieku uzskatām par laimīgu, bet 13 – par nelaimīgu skaitli. Toties ķīniešiem vairāk patīk astoņnieks, un vārds “astoņi” ķīniešu valodā skan gandrīz vai tāpat kā vārds “veiksme”. Varbūt mūsu pārliecība, ka skaitlis 7 nes laimi, ir nekas vairāk kā māņticība?
Daži zinātnieki uzskata, ka skaitļu mistika parādījās Haldejā (tā tālā senatnē sauca tās Rietumāzijas zemes, kas atradās starp Tigru un Eifratu). Haldeji dzīvoja pirmajā tūkstošgadē pirms Kristus, un viņiem jau toreiz lielā godā bija astronomija un matemātika.
Zvaigžņotajās debesīs viņi atrada zvaigznājus un deva tiem vārdus. Viņi noteica, kā pa debesjumu kustas Saule, Zeme, Mēness un citas planētas, iemācījās diezgan precīzi paredzēt Saules un Mēness aptumsumus.
Haldeji prata izvilkt kvadrātsakni un kuba sakni, zināja aritmētisko un ģeometrisko progresiju.
Taču tajos laikos debesīs bija zināmas tika 7 planētas, uz Zemes bija 7 pasaules brīnumi, bet zinātniskā izziņa cieši savijās ar reliģiozajiem priekšstatiem. Katrs Haldejas iedzīvotājs zināja, ka skaitļu rindas pirmajā desmitā laimīgi ir divi – 3 un 7. Kāpēc tieši tie un ne citi? Priesteri to skaidroja ar dievu slepenām atklāsmēm. Patiesi sena ir “laimīgā septiņnieka” vēsture!
Mūsu uztveres robeža
Kopš Haldejas laikiem septiņnieks figurē arī vārdošanā un buramvārdos. Tas, cik ļoti šis skaitlis savulaik godāts, līdz mums atnācis daudzu tautu pasakās, mītos, arī sarunvalodā. Arī zinātniekus jau sen interesē jautājums: kāpēc īpaša attieksme pret septiņnieku cilvēku apziņā nav mainījusies gadsimtiem ilgi. Varbūt mēs šajā ziņā saskaramies ar kaut kādām mūsu psihes īpatnībām?
Interesantu testu jau XIX gadsimtā piedāvājis skotu filozofs Viljams Hamiltons. Viņš rakstīja: “Ja jūs nometīsiet uz grīdas sauju lodīšu, tad atklāsiet, ka pirmajā mirklī nekļūdīgi aptvert ar skatienu vairāk par sešām, maksimāli septiņām, ir grūti.”
Vēlāk zinātnieki, izmantojot jau modernu aparatūru, apstiprināja: neskaitot cilvēks vienlaikus nekļūdīgi spēj uztvert ne vairāk par septiņiem priekšmetiem. Ja to ir vairāk, kļūdas kļūst regulāras. Proti, septiņnieks ir arī cilvēka uztveres apjoma robeža.
Mūsdienu atklājumi
XX gadsimtā amerikāņu psihologs Dž. Millers skaitlim 7 veltīja zinātnisku rakstu Maģiskais skaitlis septiņi plus vai mīnus divi. Par dažām robežām, mūsu spējās pārstrādāt informāciju. Kā atzina Millers, uztveres procesā nozīme ir tieši informācijas elementāro bloku kopskaitam, bet ne to saturam.
Citiem vārdiem sakot, operatīvās uztveres apjoms atkarīgs nevis no informācijas summārā daudzuma, bet no to bloku, atsevišķo daļu skaita. Šis skaitlis vienmēr ir 7 ±2. Ja zīmju skaits, piemēram, punktiņi uz papīra ir 7 vai mazāk, cilvēks neskaitot nekļūdīgi to nosauks. Ja šādu punktiņu ir vairāk, cilvēks sāk tos skaitīt.
Mūsdienu zinātne – inženierpsiholoģija – apliecina, ka 7 ir mūsu nervu sistēmas caurlaides spēja. Šim faktam ir liela nozīme cilvēka apmācībā (piemēram, ātrlasīšanā).
Likteņa skaitlis
Jau Pitagors teicis, ka visas lietas var attēlot skaitļu veidā. Viņš mēģināja izzināt katra skaitļa dziļāko jēgu un uzskatīja – katram cilvēkam ir savs individuālais skaitlis, kas nosaka viņa likteni. Kāda ietekme uz cilvēku ir septiņniekam?
Astrologi apgalvo, ka mēneša septītajā dienā dzimušie atrodas septiņnieka noslēpumaino vibrāciju ietekmē. Tas pats attiecas uz tiem, kuriem pēc numeroloģiskiem aprēķiniem septiņnieks ir likteņa skaitlis.
Izskaitļot to nav sarežģīti: jāsaskaita visi dati (dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet pēc tam, ja rezultāts ir 10 vai vairāk, jāsaskaita arī šie skaitļi, līdz rezultātā iegūts viencipara skaitlis no 1 līdz 9.
Septiņnieks ir mistiķa skaitlis, kam dzīvē lemts daudz mācīties, iedziļināties dvēseles noslēpumos un atklāt tos citiem. Ar septiņnieku saistīti viedie sapņi, intuīcija, sapņainība, reliģiozitāte, radošās spējas.
Laimīgs šim cilvēkam ir ne tikai 7, bet visi citi skaitļi, kas ar to dalās. Kopumā šie cilvēki ir veiksmīgi, taču viņi nedrīkst zaudēt saikni ar realitāti. Viņi ir pakļauti nervu stresiem un gremošanas sistēmas slimībām.