Ja cilvēks ir vesels, viņš, kā saka, ir spējīgs kalnus gāzt. Un otrādi – ja jūtas nevesels, darbspējas pazeminās, slimo, ir nomākts un neapmierināts.
Pavadot dienu pēc noteiktiem, pārdomāti izstrādātiem likumiem, organisms tik strauji nenoveco un ir spējīgs ilgus gadus saglabāt vienmērīgas darbspējas. Pareizs dienas režīms labvēlīgi ietekmē arī organisma atveseļošanos pēc slimības.
Kas nostiprina veselību, un kas tai kaitē? Vispārzināma ir patiesība, ka jāstrādā, jāēd, jāatpūšas un jāguļ tā, lai gan visa organisma, gan atsevišķu orgānu aktivitātes un atpūtas fāzes regulāri nomainītu cita citu. Kaitīga ir jebkura novirze no normas. Ķermenis jāpieradina pie regulāras fiziskās slodzes, tāpēc jāvingro, jānorūdās, jāstrādā fizisks darbs. Protams, tiem, kas jau tāpat augu dienu ir nodarbināti fiziskā darbā, brīvajam laikam jāizvēlas citas aktivitātes. Taču ir arī vēl citi faktori, kurus cilvēks parasti neievēro, un viens no tiem ir garastāvoklis, kas atkarīgs no emocijām.
Emocijas ir jūtas, pārdzīvojums, satraukums, kas rodas, ja prasības vai vēlmes tiek apmierinātas, vai, gluži pretēji, to apmierināšana nav iespējama. Pirmajā gadījumā veidojas pozitīvās, otrajā – negatīvās emocijas. Pie negatīvajām emocijām pieder bailes, bēdas, dusmas, skumjas, neapmierinātība, naids u.c.
Uzbudinājums, kas radies noteiktos galvas smadzeņu centros un ko izraisījušas pozitīvās vai negatīvās emocijas, dažādos orgānos izraisa fizioloģiskas izmaiņas. Sevišķi spēcīgas emocijas ietekmē asinsvadu stāvokli: parasti tie sašaurinās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens, izmainās arī iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība, kas asinīs izdala īpašas, fizioloģiski aktīvas vielas – hormonus. Hormoni savukārt piedalās cilvēka organisma funkciju regulēšanā un kopā ar nervu sistēmu kļūst par iekšējo orgānu vissmalkāko pārvaldīšanas mehānismu.