Kāpēc nevajadzētu vilkt svešas drēbes, brīdina ezoteriķi

10-08-2019


Viens no veidiem, kā tiek bojāts cilvēka biolauks, ir sveša apģērba valkāšana un lietu izmantošana.

Cilvēka biolauka izjaukšana draud ar dzīves spēku izsīkumu un intereses zudumu par dzīvi, depresiju un apātiju. Cilvēks, kuru tas piemeklējis, zaudē saikni ar Visumu, neuztver tā norādes un zaudē veiksmi.

Vēl bīstamāk ir tas, uzskata ezoteriķi, ka enerģētiski novājinātam cilvēkam ir arī vājāka aura – viņš biežāk slimo un kļūst uzņēmīgs pret jebkuru maģisku iedarbību, tostarp lāstu, nolādējumu un pieburšanu.

Vissvarīgākais ir nevalkāt svešu apģērbu. Zināms, ka lietas, tostarp apģērbi, spēj “nolasīt” saimnieka enerģiju, kas uzkrājas un var tikt nodota citam cilvēkam.

Tāpēc cilvēks, kurš valkā svešu apģērbu, var “saņemt mantojumā” sākotnējā saimnieka problēmas un bēdas, sākot ar slimībām un beidzot ar ģimenes lāstiem.

Dzīvē rāda, ka nevajadzētu valkāt pat tuvinieku apģērbu, piemēram, vecākās māsas, vīra vai tēva drēbes.

Toties tādu cilvēku drēbes, kuru liktenis tev nav zināms, ir vēl daudzkārt bīstamākas.

Tāpēc, ja mēdz iegādāties drēbes lētu apģērbu veikalos, vislabāk ir izvēlēties nelietotus apģērbus – arī tādu tur netrūkst!

Avots: “Esotericblog”

loading...

1 Comment

  1. Ieva 10.08.2019 at 15:10 - Atbildēt

    Muļķības! Cilvēkam piemīt enerģija, kas attīra lietas, kas nonāk viņa biolaukā. Protams, daži vienkārši nespēj valkāt lietotu apģērbu vai lietot jau kādam citam piederējušas lietas – tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem šī attīrošā enerģija ir vājāka, un tad varbūt tiešām kāda cita apģērbs liks justies neomulīgi. (tacu tādā gadījumā arī nevajadzētu aizmirst, ka jauns apģērbs lielākoties ir ķīmiski apstrādāts, un ķīmija iznak āra tikai pēc dažām mazgāšanas reizēm, un tās ietekme uz veselību ir vēl destruktīvāka kā sveša cilvēka enerģija. Tāpat arī mēbeles un citas lietas, kamēr iztvaiko visu to drazu, kas tajās sagāzta, paiet krietns laiciņš. . Turklāt, otrreiz vai trešoreiz lietojot lietas, netiek atbalstīta jaunu, nekvalitatīvu lietu ražošana; jau tā cilvēce rada pārak daudz atkritumu.