Ekrānuzņēmums
Dāliju gumi savā ziņā atgādina kartupeļus. Šī līdzība maldina iesācējus dārzkopjus, jo dāliju uzglabāšanas saknes – gumi – patiesībā nav bumbuļi, tāpēc tām nepieciešama pavisam cita apstrāde.
Kā tieši dalīt dāliju stādāmo materiālu un kad to darīt – aplūkosim sīkāk.
Kā izskatās dāliju gumi
Pērkot dāliju stādus, iepakojumā atrodam nelielu dalījumu ar 2-3 vidēja lieluma “kartupeļiem”. Rudenī, izrokot dālijas krūmu, redzam spēcīgu rezerves sakni, kas sastāv no daudziem lieliem un vidēja lieluma bumbuļiem, radiāli atkāpjoties no stublāja pamata.
Dāliju gumi
Neveiksmīgi rīkojoties ar lielo sakneni, daži bumbuļi atdalās, un dārzniekiem rodas pamatots jautājums – vai tos var stādīt? Vairumā gadījumu atbilde būs noliedzoša.
Atšķirībā no kartupeļu bumbuļiem, kuriem ir daudz acu, t. i., augšanas pumpuru, dāliju uzglabāšanas saknes ir pilnīgi gludas. Pumpuri ir tikai pie krūma pamatnes, pie guma “kakla”.
Ja “kakls” ir pārrauts zem pumpura, šāds fragments nav stādāmais materiāls. Bez pumpura tas nespēs dot dzīvību jaunam augam.
Dalot stādāmo materiālu, ir svarīgi pievērst uzmanību pumpuru skaitam, kas atrodas pie saknes kakliņa pamatnes. Cik pumpuru – tik dzinumu būs krūmā.
Un nevajadzētu būt alkatīgam. Pārāk daudz augšanas pumpuru dod daudz dzinumu un izraisa krūma sabiezēšanu. Stublāji traucē cits citam, konkurē par saules gaismu, rezultātā ziedi ir sekli.
Ja dālijas nedala vispār, notiek pakāpeniska šķirnes deģenerācija. Lielā dzinumu skaita dēļ augs pāriet uz veģetatīvo augšanu, kaitējot ziedēšanai.
Kad un kā izrakt dāliju gumus
Kad rakt
Ar dāliju “ražas” novākšanu nevajadzētu steigties. Stublājiem augsnē ir labi jānogatavojas. Pieredzējuši dārzkopji augustā veic 1-2 mēslošanas reizes ar kālija mēslojumu (kālija sulfāts, kālija monofosfāts). Kālijs stimulē barības vielu aizplūšanu no auga virszemes daļas uz uzglabāšanas orgāniem, šajā gadījumā – sakneņiem, kas palielina to uzglabājamību un sekmīgas uzglabāšanas izredzes.
Pēc pirmajām salnām dālijas virszemes daļa atmirst – lapas kļūst melnas un vīst, un stublājs zaudē elastību – un kārtējā veģetācijas sezona ir beigusies.
Stublājus nogriež, atstājot 10-15 cm garus kociņus, un saknes atstāj zemē vēl uz nedēļu. Šajā laikā sakneņi beidz nogatavoties, un bumbuļu miza kļūst biezāka.
Dālijas stublājs ir dobjš, tāpēc lietainā laikā pēc virszemes daļas nogriešanas tajā uzkrājas ūdens, kas var izraisīt puves sākšanos. Ja pēc pirmajām salnām atkal iestājas silts laiks ar lietusgāzēm, labāk negaidīt un sakneņus izrakt uzreiz pēc virszemes daļas nogriešanas.
Ir svarīgi pārliecināties, ka sakņu kakliņš nesasalst – galu galā miega pumpuri atrodas stublāju pamatnē, nelielā dziļumā. Ja krūms augustā netika apbērts ar zemi, tad septembrī rūpīgi jāseko līdzi laika prognozei. Negaidītas salnas var sabojāt pumpurus, kas atrodas sakneņa augšējā daļā.
Kā rakt
Zemes rakšana prasīs lielu fizisko spēku, jo dāliju sakneņi dažkārt izaug ļoti lieli.
Krūmu izrok no visām pusēm, 25-30 cm no krūma centra. Irdenā augsnē var izmantot rakšanas dakšas, ja augsne ir blīva, labāk ņemt labu lāpstu. Kad sakneklis ir izrakts no visām pusēm, to paceļ uz lāpstas un izņem no zemes.
Nevelciet krūmu par stublāju paliekām, lai gan šķiet, ka tas ir vieglākais veids, kā krūmu izņemt no zemes. Dāliju stublāji ir ļoti trausli, nolaužot tos var izraut kopā ar sakneņa augšdaļu, uz kuras atrodas galvenie pumpuri.
Tieši dāliju rakšanas posmā bieži sākas neskaidrības ar šķirnēm. Darba karstumā dārznieks aizmirst, kuri sakneņi kādai šķirnei pieder, jo ziedi jau sen ir nogriezti.
Lai turpmākajos gados puķu dobe neizskatītos pēc haotiska krāsu sajaukuma, uzreiz pēc dāliju virszemes daļas nogriešanas pie stublāja pamatnes jāpiestiprina rādītājs ar šķirnes nosaukumu vai ar citām īpašībām (krūma augstums, nokrāsa un ziedu forma).
Kad un kā dalīt dāliju gumus
Kad dalīt
Vidējās zonas klimatiskajos apstākļos dāliju bumbuļi nepārziemo. Siltumu mīlošie augi nevar izturēt pat nelielu augsnes sasalšanu, tāpēc katru rudeni dālijas ir jāizrok un pavasarī jāstāda no jauna.
Dārzkopji nav vienisprātis, kad dalīt dāliju sakneņus: rudenī pirms ražas novākšanas uzglabāšanai vai pavasarī – pirms stādīšanas. Abām metodēm ir savas priekšrocības.
Stādāmā materiāla sagatavošana rudenī ļauj kompaktāk novietot gumus uzglabāšanai, jo, veicot tīrīšanu un dalīšanu, daļa sakneņu tiek izņemta.
Ja uzreiz noņem visas plānās, mazās un sapuvušās sakneņu daļas, samazinās puves procesu iespējamība uzglabāšanas laikā. Pavasarī atliks tikai izņemt gatavo stādāmo materiālu sasildīšanai vai kopšanai.
Tomēr rudenī dārzkopjiem ne vienmēr pietiek laika un enerģijas, lai rūpīgi nodarbotos ar dālijām. Bieži vien tās tiek liktas pagrabā kopā ar zemes kamolu, ievietojot maisā vai kastē. Zeme ir sava veida “apvalks”, kas pasargā bumbuļus no izžūšanas, ja glabāšana ir pārāk silta un sausa. Galvenais ir nesasiet maisu vai p/e maisiņu, kurā sakneņi tiek glabāti, lai augs neizkalstu.
Tomēr augsnē vienmēr ir patogēnā mikroflora. Augsta mitruma apstākļos strauji vairojas pūšanas baktērijas un patogēnās sēnes, kas izraisa stādāmā materiāla bojāšanos, ja tas tiek uzglabāts zemes komā.
Kā sadalīt
Pirms dalīšanas nepieciešams atbrīvot sakneņus no zemes. Ja rudens bija sauss, zeme sabrūk, atsedzot bumbuļus. Ja zemes sastrēgums cieši pieguļ sakneņsaknei, būs jāizmanto šļūtene vai jānomazgā izlietnē zem tekoša ūdens.
Daudz ērtāk ir strādāt ar tīru sakneņu bumbuli – skaidri redzams, kas tieši jānogriež. Ar asām dārza šķērēm vai nazi noņemiet visu, kas nav paredzēts uzglabāšanai:
– stublājus;
– mazos un vārgos gumus, kā arī tos, kas ir piestiprināti pie plāna gara “kakla”;
– sapuvušas un slimas daļas.
Pēc apgriešanas saknenim vajadzētu izskatīties glīti: stublāji ir nogriezti līdz īsam kociņam, no saknes kakliņa atdalīti daži lieli un vidēja lieluma bumbuļi.
Šādā veidā sakneņus var uzglabāt vai uzreiz sadalīt fragmentos. Dalot jāpievērš uzmanība pumpuru skaitam – tie atrodas katra stublāja pamatnē, vietā, kur bumbuļi ir piestiprināti pie sakneņa.
Visvieglāk ir sadalīt sakneņus, kas orientēti uz stublāju paliekām. Katrā dalījumā jābūt vienam kātam no kātiņa – tā pamatnē ir vairāki pumpuri.
Lai sadalītu sakneņus, ir ērti izmantot asu nazi ar spēcīgu šauru asmeni. Asmeni iedur sakneņa augšējā daļā, starp stublājiem, nedaudz iešūpo un sadala sakni fragmentos. Pieredzējuši puķu audzētāji sadala stādāmo materiālu mazākos segmentos, sagriežot stublāju gareniski.
Ja krūms bijis neliels un tam bijis tikai viens stublājs, stādāmā materiāla dalīšanas procesu labāk atlikt līdz pavasarim. Martā, kad pumpuri sāks mosties un kļūs redzamāki, būs vieglāk sakneņus sagriezt vienmērīgi, lai visos dalījumos būtu 1-2 pumpuri.
Sagatavošana uzglabāšanai
Pēc sakneņu tīrīšanas un dalīšanas ir jāapstrādā visi svaigie griezumi. Šim nolūkam izmantojiet briljanta zaļo vai šķīdumu “Agroid”.
Pat ja ziedēšanas laikā uz dālijas nav izpaudušās nekādas slimības, uz stādāmā materiāla virsmas var būt patogēnā mikroflora, jo augsnē vienmēr ir baktērijas un sēnītes. Uzglabāšanas laikā karstuma un augsta mitruma apstākļos tās strauji vairojas, kas izraisa stādāmā materiāla bojāšanos.
Pirms uzglabāšanas stādāmo materiālu ir lietderīgi uzglabāt fungicīda “Maxim” šķīdumā, atšķaidot to saskaņā ar norādījumiem. Pēc apstrādes bumbuļus izžāvē un novieto glabāšanā.
Optimāli apstākļi dāliju uzglabāšanai: temperatūra +5-8 °C un vidējais gaisa mitrums 65-70%.
Reālie apstākļi bieži vien ir tālu no ideāliem. Pagrabā var būt pārāk auksti un mitri, un tad bumbuļi sāk pūt, pūšanas process ātri izplatās, un līdz pavasarim stādāmais materiāls ir pilnīgi sabojāts. Ja uzglabāšanas telpā ir pārāk silts un sauss, bumbuļi zaudē mitrumu, saraujas, izžūst, izžūst un līdz pavasarim kļūst nederīgi.
Dārzkopji bumbuļu uzglabāšanai izmanto higroskopiskus materiālus, kas uztur optimālu mitrumu: vermikulītu, sfagnu sūnas, kūdru, zāģu skaidas.
Vermikulīts un kūdra ir labi, jo tie ir absolūti tīrs substrāts, tajos nav patogēnās mikrofloras. Uzglabājot vermikulītu un kūdru, nedaudz samitriniet. Sfagnu sūnām piemīt baktericīda iedarbība, kas novērš puves attīstību.
Svaigas skujkoku koksnes zāģu skaidas satur fitoncīdus, kas kavē pūšanas procesu attīstību. Dārzkopji ar pieredzi iesaka impregnēt zāģu skaidas ar 3% vara sulfāta šķīdumu – pat ja sāksies pūšanas process, tas tiks apturēts un neizplatīsies uz visu stādāmo materiālu.
Stublāju uzglabāšanai nav ieteicams izmantot upju vai celtniecības smiltis, jo tās ir labvēlīga vide patogēnās mikrofloras vairošanās procesiem.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Vai rudenī dārzā jānovāc kritušās lapas: argumenti par un pret
Kā apgriezt upenes un jāņogas pirms ziemas? Dārza darbi rudenī
Kā apgriezt avenes rudenī, lai raža pārsteigtu. + Vēl pieci rudens darbi dārzā