Kā ar gardajām ceptajām sēnītēm neapēst arī “tonnu” tauku? Iesaka Lolita Neimane

03-07-2019

Foto – Pixabay


Ar sēnēm mežā nekad nevar zināt — būs, nebūs, cik daudz un kādas kuru gadu būs. Bet tā, ka nebūtu nemaz, tomēr reti gadās, tāpēc iesaku doties sēņot cik vien iespējams bieži — pie viena sanāks arī saelpoties tīro meža gaisu un kārtīgi izstaigāties. Kā zināms, veselīgs uzturs iet rokrokā ar fiziskajām aktivitātēm!

Atgriežoties pie sēnēm un to uzturvērtības, man sakāmi tikai labi vārdi: sēnēs ir labs šķiedrvielu un olbaltumvielu saturs (vidēji 2–4 grami 100 gramos sēņu), un šādi rādītāji augu valsts produktam ir diezgan izceļams fakts.

VAIRĀK LASI LOLITAS NEIMANES GRĀMATĀ “LOLITAS LABĀKĀS RECEPTES”

Turklāt sēnes ir visnotaļ diētisks produkts, tajās nav tauku un 100 grami sēņu satur vien apmēram 10–20 kaloriju. Taču vienlaikus sēnēs ir arī tīri vērtīgs vitamīnu, minerālvielu un ekstraktvielu kopums.

Protams, no pagatavošanas viedokļa visērtāk lietojamas cepamās sēnes: gailenes, baravikas, priežu, sviesta un apšu bekas, rudmieses un citas.

Galvenais, kas jāievēro katram apzinīgam sēņotājam, — jālasa tikai tās sēnes, kuras pazīsti pilnīgi droši! Jo arī starp bekām, kuras nepieredzējušam sēņotājam var šķist pilnīgi vienādas, ir gan obligāti vārāmās, gan pat neēdamas un indīgas sēnes.

Tāpat iesaku novērtēt un lietot uzturā arī veikalos iegādājamās sēnes: gan visiem pazīstamos šampinjonus, gan eksotiskākas sēnes — šitake, austersēnes un citas, jo katrai ir savi gatavošanas knifi, savas īpašās garšas notis, bet visām kopā — jau minētais diētiskais olbaltumvielu labums.

Vienīgi iesaku ņemt vērā, ka ne visiem vēderiem sēnes ir viegli sagremojams produkts, — ne velti tautā saka, ka sēnes ir smags ēdiens.

To varētu skaidrot ar faktu, ka sēnēs ir tāda viela kā hitīns. Dažiem to ir grūtāk sagremot, tāpēc labāk sēņu ēdienus ieplānot pusdienās, nevis vakarā uz nakti. Par sēņu pagatavošanu gan derētu padiskutēt — zināms, ka latviešu iecienītākais veids ir cepamās sēnes vienkārši apcept sviestā kopā ar sīpoliem (nereti arī ar cauraudzīti un miltiem!), bet beigās to visu vēl papildināt ar teju puslitru saldā krējuma…

Tik garda mērce! Nu, kā tad, ka garda, bet viss iepriekšminētais sēņu slavinātais diētiskums gan te nogrimst tauku jūrā… Atgādināšu, ka sēnes sader kopā ne tikai ar sviestu (var jau arī mazliet sviesta, taču nevajag pārspīlēt!), bet arī ar labu olīveļļu, nevajag aizmirst tās pievienot zupām, sautējumiem un vokpannā ātri gatavojamiem ēdieniem. Sēnes ļoti labi sader ar sīpoliem un, ja patīk, arī ar ķiplokiem.

Piemēram, nelielā daudzumā olīveļļas apcept sēnes ar sīpoliem, pievieno timiānu, rozmarīnu vai pētersīļus, tad to visu sablendē un iegūst gardu uzkodu.

Garšai vēl var pierīvēt kādu aromātisku cieto sieru, un būs labu labā sēņu pastēte arī bez saldā krējuma vai pārmēru daudz sviesta.

Padoms! Pamēģini cepamās sēnes pagatavot, izmantojot nevis saldo krējumu un miltus mērces aizdaram, bet gan garšaugus, garšsaknes, labu buljonu un mazliet alkohola!

Jā, piemēram, sauss baltvīns ar sēnēm sader labi — kad sēnītes kopā ar sīpoliem un garšaugiem (teiksim, timiānu) mazliet apceptas pannā, var pieliet kādus 100 mililitrus baltvīna un labu, pašvārītu buljonu — zupa vai mērce būs aromātiskāka. Un tad beigās, ja nu figūra atļauj un ļoti gribas, var pieliet arī šļuciņu saldā krējuma — katrā ziņā šļuciņa tomēr ir krietni jēdzīgāk nekā 300 mililitru paciņa…

loading...