Jaunā raža – veselībai. Kas labs katrā produktā?

13-05-2022

Straujais dzīvesritms veicina neregulāru un nepilnvērtīgu ēšanu, kaut gan labi zināms, ka slikts uzturs var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, sirds un pat onkoloģiskas slimības. Zināms arī, ka nepilnvērtīgs uzturs vājina imūnsistēmu. Gan ārsti, gan dietologi, gan tautas medicīna iesaka ēdienkarti maksimāli bagātināt ar dārzeņiem, augļiem un ogām.

 

Tomāti

Tomāti ir labākais likopēna avots. Likopēns ir antioksidants, kas pieder tai pašai saimei, kurai beta karotīns, un pētnieki apgalvo, ka tas pasargā no audzēju riska. Pēc ASV Nacionālā vēža institūta datiem, cilvēkiem, kas regulāri uzturā lieto tomātus, audzēja attīstība dažādos orgānos var samazināties pat līdz 40% un vairāk. Pārliecinoši dati iegūti par prostatas, plaušu, kuņģa, arī aizkuņģa dziedzera, resnās, taisnās zarnas, barības vada, mutes, krūts un dzemdes kakla vēzi.

Tomātus (vai to produktus) vēlams lietot uzturā katru dienu. Tos var aizstāt ar arbūzu, sārto greipfrūtu, jo arī tie satur likopēnu.

Mellenes

Mellenes satur antocianīnus. Tie ir spēcīgi antioksidanti, kas palīdz pasargāt šūnas no brīvo radikāļu (bojā šūnas un var izraisīt slimības) kaitīgās ietekmes. Šie antioksidanti palīdz saglabāt ādas un asinsvadu elastību, pasargā no pāragras grumbu veidošanās un veicina kolagēna sintēzi. Uzskata, ka mellenes spēj novērst vecuma izraisītu koordinācijas un īslaicīgas atmiņas zudumu.

Melleņu laikā vēlams apēst vismaz 200 g ogu dienā. Ieteicams ēst arī avenes, zemenes, zilenes un ķiršus.

Sīpoli un ķiploki

Šie divi dārzeņi ir bagāti ar sēra savienojumiem, kas stiprina imūnsistēmu un veicina asinsriti. Sarkanie sīpoli ir lielisks antioksidanta kvercetīna avots, bet kvercetīns spēj pasargāt no audzējiem un pazemināt holesterīna līmeni.

Ķiploki jau gadsimtiem ilgi ir lietoti pret dažādām kaitēm. Tiem piemīt daudz labu īpašību – ķiploki uzvar gripu un saaukstēšanās slimības, veicina gremošanu, pazemina asinsspiedienu. Dienā vajadzētu apēst daiviņu ķiploka (pēc sasmalcināšanas ļaujot tam 10 minūtes pastāvēt, lai pastiprinātos tā dziednieciskās īpašības) vai nelielu sīpolu. Lai mazinātu netīkamo ķiploku aromātu, var pakošļāt pētersīļa lapiņas.

Cilvēki, kas organiski necieš ķiplokus un nav pārliecināmi lietot tos uzturā, var izvēlēties alternatīvu – standartizētus uztura bagātinātājus (ķiploku kapsulas). Sīpolu vietā var ēst puravus.

Galviņkāposti

Šis labi pazīstamais dārzenis satur folijskābi, beta karotīnu, C vitamīnu, dzelzi (nepieciešama normālai eritrocītu funkcijai) un kalciju (nepieciešams kauliem un zobiem). Kāposti satur arī glikozinolātus un indolus – vielas, kas, kā noskaidrojuši zinātnieki, spēj mazināt sirdsslimību un zarnu audzēju risku.

Glikozinolāti organismā pārveidojas par savienojumiem, kas izraisa potenciālo zarnu audzēju šūnu destrukciju. Zinātnieki atklājuši, ka indoli var mazināt krūts vēža attīstības iespējamību.

Kāpostus ieteicams lietot 3–5 reizes nedēļā. Galviņkāpostu vietā var lietot arī brokoļus un ziedkāpostus.



Spināti

Spināti ir lielisks folijskābes avots, tie uzlabo gremošanu un veicina asinsradi. Spināti satur karotinoīdus – luteīnu un zeaksantīnu, tie var pasargāt no acu slimībām, kas saistītas ar vecuma pakāpenisku centrālās redzes zudumu, kataraktu. Cilvēkiem, kas regulāri – 5–6 reizes nedēļā – uzturā lieto spinātus, ir par 86% mazāks risks iemantot centrālās redzes zudumu nekā tiem, kas šo produktu uzturā lieto retāk nekā reizi mēnesī. Spinātu vietā var izmantot jebkurus dārzeņus ar sulīgām zaļām lapām.

 

loading...