Ja sieviete nav mīlēta laulībā, viņa sabojā savu dēlu. Psihiatrs Karls Gustavs Jungs norādīja, ka “viss, kas nav izdzīvots, pāriet bērniem”.
Mātes un bērna saikne patiešām ir svēta, taču, ja šī saikne kļūst pārāk stipra, tā var būt postoša. Šveiciešu psihiatrs Karls Gustavs Jungs norādīja, ka “viss, kas nav izdzīvots, tiek nodots bērniem”.
Šī doma uzsver, kā neatrisināti vecāku emocionālie konflikti var veidot bērna likteni. Īpaši tad, ja māte cenšas aizpildīt tukšumu savā sirdī uz dēla rēķina.
Problēmas saknes: mātes emocionālā atkarība
Jungs aprakstīja “mātes kompleksa” fenomenu, kurā māte, kas nav saņēmusi pietiekami daudz mīlestības vai atbalsta no sava laulātā, neapzināti pārliek savas jūtas uz dēlu. Viņa to uztver ne tikai kā bērnu, bet arī kā emocionālu atbalstu.
Šī dinamika var novest pie tā, ka dēls kļūst par mātes vajadzību ķīlnieku, liedzot viņam patstāvīgas attīstības iespējas.
Kā teica Jungs, “katra māte ir sava dēla pirmā pasaule”. Bet, ja šī pasaule kļūst pārāk tuva, bērns var zaudēt sevi, paliekot atkarīgs no mātes mīlestības un apstiprinājuma.
Jungs uzsvēra, ka tēvam ir izšķiroša loma dēla veidošanā. Viņš simbolizē noslēgšanos pret ārpasauli, drosmi un neatkarību.
Emocionāli prombūtnē esošs tēvs atstāj vakuumu, ko māte cenšas aizpildīt, neapzināti stiprinot saikni ar dēlu.
Tomēr šī saikne nekad neaizstās tēva ietekmi. Bez vīrieša piemēra zēnam ir grūti attīstīt apņēmību un spēju iet savu ceļu.
Kā māte var netīšām kaitēt savam dēlam
Māte, kas pilnībā nododas savam bērnam, bieži vien laupa bērnam iespēju augt. Jungs to aprakstīja kā “sazvērestību” starp māti un dēlu, kad viņi viens otrā atrod mierinājumu, bet tas kavē dēla kā patstāvīgas personības attīstību.
Grāmatā “Junga modernā klīniskā prakse” teikts: “Viņš veic kautrīgus mēģinājumus izlauzties no mātes ietekmes loka, bet mātes tuvumā mātes miera un laimes atmiņas paralizē viņa gribu.”
Mūsdienu psihologi piebilst, ka šādi vīrieši bieži vien izaug ar grūtībām veidot personiskas attiecības. Dr. Sūzena Forvarda (Susan Forward) savā grāmatā “Manipulatīvās mātes” apraksta, kā hipervecāku audzināšana noved pie emocionālas nenobriešanas un nespējas pieņemt patstāvīgus lēmumus.
Pieaugšanas grūtības un ceļš uz atbrīvošanos
Dēlam, kas nonācis šādā dinamikā, atbrīvošanās prasa dziļu pašpārlūkošanu un bieži vien profesionālu palīdzību. Jungs teica, ka “ceļš uz briedumu ir savas ēnas apzināšanās”. Tas nozīmē pieņemt, ka mātes mīlestība, lai cik patiesa tā būtu, ne vienmēr ved pie izaugsmes.
Dēlam ir svarīgi noteikt robežas un rast spēku norobežoties no mātes atkarības. Tas ir sāpīgs process, bet tas ir nepieciešams, lai atrastu iekšējo brīvību un spēju veidot savu dzīvi.
Mīlestība, līdzsvars un ģimene
Lai izvairītos no šādas dinamikas, ģimene jāveido, pamatojoties uz līdzsvaru. Mātes mīlestībai ir jāatbalsta, nevis jāsaista. Tēvam jābūt klāt, lai palīdzētu dēlam augt.
Kā rakstīja Jungs: “Tas, ko cilvēks neapzinās, nosaka viņa dzīvi.” Neveselīgo modeļu atpazīšana un to maiņa ir ceļš uz veselīgu ģimeni. Līdzsvarotas vecāku un bērnu attiecības sniedz iespēju izaudzināt patstāvīgus un pārliecinātus pieaugušos.
LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!
Savai mātei mamma? Modelis, kas postoši ietekmē meitas dzīvi
“Aizvāc no manis savu bērnu.” Ko darīt, ja vīramāte neieredz dēlu no pirmās laulības?
Kā saprast, ka cilvēkam ir “mātes trauma”. Četras pazīmes
Septiņas iezīmes, ko bērns manto tikai no mātes