“Gribu un daru.” Slavenais psihologs Labkovskis par to, kāpēc baidāmies mainīt dzīvi

23-11-2022

Kāpēc cilvēki bieži mēdz būt neapmierināti, bet baidās mainīt dzīvi? Viņi klusēdami cieš vai atklāti sūdzas par problēmām ģimenē, mīlestībā, darbā vai nav apmierināti ar sevi un nespēj atrast pašu laimīgas dzīves recepti?

Psihologs Mihails Labkovskis ir pārliecināts: cilvēks var arī būt laimīgs, darot tikai to, ko vēlas. Savā grāmatā “Gribu un daru: pieņemt sevi, iemīlēt dzīvi un kļūt laimīgam” viņš stāsta, kā izprast sevi, iegūt harmoniju un iemācīties priecāties par dzīvi.

Par laimīgu dzīvi

Foto – Pixabay

Kas kaitē veselam cilvēkam būt laimīgam? No kurienes rodas apzinātas un neapzinātas raizes, bailes, neprasme klausīties un veidot attiecības ar citiem cilvēkiem? Labie cilvēki ir pārliecināti, ka labi cilvēki var darīt to, ko vēlas, lai justos laimīgs, jo viņu vēlmes sakrīt ar apkārtējo interesēm.

“Dzīvei kopumā nav nozīmes, ko jūs domājat, ir tikai tas, ko jūs jūtat, un tas, ko darāt.”

Bet, lai pārliecinātos par sevi un izvairītos no neirozes un panikas stāvokļa, ir seši Mihaila Labkovska noteikumi, kas esot jāpārlasa pēc iespējas biežāk.

Dariet tikai to, ko vēlaties.

Nedariet to, ko negribas darīt.

Runājiet par to, kas nepatīk.

Neatbildiet, ja nevaicā.

Atbildiet tikai uz jautājumu.

Noskaidrojot attiecības, runājiet tikai par sevi.

Psihologs apgalvo: tas, kurš sevi mīl, vienmēr izvēlēsies darbu vai lietu, kas viņam dvēseliski tuva.

Pirms īstenot vēlēšanos, viņš pārbaudīs, kas ir efektīvi un saprātīgi, bet darīs to, ko viņam gribēsies, pat ja viņš zaudēs naudu vai vēl kaut ko. Bet, lai īstenotu šos noteikumus dzīvē, sākumā nāksies pielikt daudz pūļu – šāda pieeja nav pierasta.

Dzīves mērķis, pēc Labkovska domām, ir gūt no tās baudu, bet orientierim jābūt pašrealizācijai. Tomēr dažkārt cilvēki bezgalīgi meklē dzīves jēgu un nespēj gūt no tās prieku.

“Cilvēkam šķiet: mainīšu darbu vai izšķiršos, vai pārcelšos, un viss būs labi. Ārējās pārmaiņas notiek, bet iekšienē labāk nekļūst. Jo laime ir ļoti maz atkarīga no ārējiem apstākļiem.”

Par konfliktiem un neirozēm

Foto – pixabay

Visām konfliktsituācijām ir jānotiek emocionāli, neaizturot emocijas, bet emociju nomākšana ir kaitinoša.

“Konfliktu jēga ir atbrīvoties no negatīvā – ja tas nenotiek, negatīvās emocijas aiziet fizioloģijā. Dzīvniekiem nav sirds slimību, jo viņiem nav refleksijas, viņi zina, ka akūtā situācijā vajadzētu vai nu bēgt, vai cīnīties.”

Turklāt Labkovskis aicina vairāk uzticēties pozitīvajām emocijām un vēlmēm. Un neaizmirstiet, ka šīs problēmas var slēpties tevī.

“Katrs konflikts ģimenē, darbā, mīlestībā un draudzībā ir tikai jūsu iekšējā konflikta atspulgs. Tāpēc nav “jātiek galā” ar citiem cilvēkiem.”

Ja jūs pastāvīgi raizējaties bez iemesla vai par maziem iemesliem – visticamāk, jums ir neirotisks stāvoklis, uzskata Labkovskis.

Kā no neirotiķiem atšķiras garīgi veseli cilvēki? Tā, ka viņi, protams, arī uztraucas, bet tās ir reālas emocijas, kurām ir reāli iemesli – tie ir konkrēti notikumi, kaitinoši ārpasaulē. Neirotiķi savus kaitinošos iemeslus nepārtraukti ģenerē sevī.” Šādi cilvēki bieži cenšas “apslāpēt” savas problēmas – piemēram, ar alkoholu. Vai cenšas “realizēt” sevi histērijā.

“Neirotiķim vienmēr ir nepieciešama tā pati karote darvas, pat vislielākajai medus mucai. Diskomforts, frustrācija, dusmas, aizvainojums – jūtas, pie kurām viņi pieraduši un jūtas ērti. Un, kas ir raksturīgi, viņi paši neprot priecāties par dzīvi un citiem arī neļauj.”

Labs padoms: Padomājiet, kādu iemeslu dēļ nervozējat un cik adekvāta ir jūsu reakcija uz kaitinošām lietām? Ja jūs pastāvīgi meklējat “sapurināšanas” iemeslus un viegli varat panīkt – apzinieties, ka visas šīs neirotiskās reakcijas neļauj attīstīties un realizēt sevi.



Par vēlmēm

Foto – Pixabay

Labkovskis ir pārliecināts: “iemācīties gribēt” var jebkurā vecumā. Ja esat pieņēmis kādu lēmumu, turieties pie tā. Citādi jūs visu mūžu cīnīsieties iekšējā konflikta varā, svārstoties starp “droši vien” un “nezinu”.

Jādzīvo tā, lai būtu patīkami! Bet lielākajā daļā cilvēku nav prieka no dzīves, un es uzskatu, ka tā ir liela traģēdija. Nervozi, neapmierināti un nelaimīgi, viņi dzīvo, risinot problēmas, pārdzīvojot par nākotni un ar grūtībām tiekot galā ar tagadni.

Tie, kuri ir pārliecināti par sevi, nemostas no domām, ko par tiem domā citi: “Izbeidziet uzdot cilvēkiem jautājumus par to, ko viņi domā par jūsu izskatu, jūsu spējām, jūsu jaunību un citiem. Visu, kas jums ir interesants un svarīgs, centieties noskaidrot paši.”

“Iemācieties uzticēties sev, nebaidīties no sava “es gribu””

Ja jūs šodien nevēlaties strādāt, lūdzu, ņemiet brīvdienu. Ja negribas arī rītdien, paņemiet vēl vienu brīvdienu. Ja negribat parīt, mainiet darbu.



Par izskatu un pievilcību

Daudzi cilvēki, īpaši sievietes, cīnās ar “trūkumiem” savā izskatā – moka sevi ar diētām un trenažieriem, botoksa injekcijām vai plastisko ķirurģiju.

“Jebkādas manipulācijas ar savu izskatu – no pašiedeguma līdz liposakcijai – parāda, ka cilvēkam trūkst pārliecības par sevi un viņš ir ceļā uz narcistiskiem traucējumiem.”

“Es vispār nesaprotu, kāpēc paciest, piemēram, sāpīgās botoksa injekcijas, kad visa pasaules vēsture, zinātne un dzīves pieredze ir tieši tāda, ka jūsu āriene (kā arī augstās morālās īpašības) nespēlē NEKĀDU LOMU mīlestībā, saskarsmē, tuvās attiecībās un apkārtējo attieksmē pret jums.”

Ārsts iesaka atbildēt pašam sev uz jautājumu: vai jūs gribat būt skaists vai laimīgs? Ja otrais, tad jāstrādā pie pašvērtējuma: “Mīliet sevi ar jebkuru ārieni, un tad jūsu izskats patiešām var būt jebkāds!”



Par izvēli un kompromisiem

Foto – Pixabay

“Ir tāds gudrs veids, kā pieņemt lēmumu, kad papīra lapa sadalās divās daļās un vienā slejā ieraksta plusus, bet citā – izvēles mīnusus tā vai cita lēmuma labā. Es esmu šīs metodes pretinieks. To pielieto cilvēki ar dziļu iekšējo konfliktu. Un, izdarot izvēli, viņi neatbrīvojas no šī konflikta.

Mihaila Labkovska trīs noteikumi lēmumu pieņemšanai:

Pieņemot lēmumus, vadieties pirmām kārtām no “gribu – negribu”, atvirzot visu racionalizāciju uz otro plānu.

Centieties mīlēt sevi un saprast, kas jums vajadzīgs.

Necietiet to, kas jums nepatīk. Jūs runājat par to, kas jums nepatīk.

“Kompromiss ir tad, kad jūs darāt to, ko nevēlaties. Un tā ir visa traģēdija. Jo cilvēks ir laimīgs personiskajā dzīvē un darbā tikai tad, kad dara to, ko mīl.”

Upuru psiholoģija

Ilustrācija – Pixabay

Bieži cilvēki ar upuru psiholoģiju jūt aizvainojumu un pazemojumu vai bailes. Ja cilvēkam tas nepatīk, viņš izjūt neapmierinātību un aizvainojumu, sameklē aizvainotāju un tad var sākties: “Cik ilgi man tā jāmokās?”

“Upuri” nekad nesaprot vārdus un dzīvi burtiski! Viņiem vienmēr ir pārestības sajūta. Jau iepriekš.

Garīgi veseli cilvēki nemeklē divkāršu jēgu un nemēģina iekļūt svešās smadzenēs, lai saprastu, kas notiek.

“Upuris” mīl sevī provocēt ciešanas. Piemēram, atgriežoties pie mokošām atmiņām.

Kā pārstāt būt upurim?

Iemācieties teikt “nē”.

Cīnieties ar vēlmi patikt visiem.

Sajūtiet savas emocijas, mīliet sevi un citus.

Darbs un nauda

Nav nekāda sakara starp naudas un laimes daudzumu. Ar veselīgu psihi cilvēkam vajag tik daudz naudas, lai viņš var paēst, pārliecināts Labkovskis.

“Neiroze par naudu ir tieši saistīta ar bailēm no dzīves visās tās izpausmēs – neziņas par attiecībām, dzīves jēgu … Daudzi sāk pelnīt, cerot, ka nauda palīdzēs viņiem atbrīvoties no kompleksiem. Bet veltīgi. Nauda tikai maskē šos kompleksus.”

Protams, mēs visi varam raizēties par rītdienu un par to, vai pietiks naudas kādam mērķim, bet, ja vien jūs to neuztverat pārāk smagi, tas ir normāli. “Bet cilvēki, kas ir traki pēc naudas, pārliecina sevi un ģimenes locekļus, ka viņu drudžainā biznesa aktivitāte ir vitāli nepieciešama. Bet bieži vien tas ir tikai mēģinājums aizbēgt no personiskām problēmām. Kad cilvēks“ aiziet darbā ”, lai retāk dzīvotu mājās, kļūst par darbaholiķi – tās ir neirotiskas problēmas un stresa stāvoklis.” Un te jau ir jāstrādā ar aizvainojumiem, nepārliecinātību par sevi un psihotiskām iezīmēm.

Kā atrast darbu, kas jums būs pa prātam?

“Dariet to, ko dara cilvēki ar augstu pašnovērtējumu, salauziet reflektora loku. Nepiekrītiet kompromisiem, turieties, nepiekrītiet darbam, ko uzskatāt par “svešu”, nepieņemiet sevis necienīgu amatu. Iegūstiet pacietību, drosmi un ticiet sev. Alga ir tā summa, ko jūs jūtat.

Par sevi un harmoniju

Foto – Pixabay


Vai jums ir sajūta, ka esat vieni šajā pasaulē?

“Vientulība nav tas, ka jūs nevienam neesat vajadzīgs, jūsu telefons klusē, jūs neviens nemīl, jūs neesat pieprasīts… Vientulība ir iekšējā tukšuma sajūta.”

Vientulība ir signāls, ka jūs neesat interesants, pirmkārt, pats sev. Bet ar tādu cilvēku nevar veidot pilnvērtīgas attiecības – ne mīlestībā, ne darbā.

“Nevienam nav vajadzīgs tāds, kas pats sev nav vajadzīgs. Un tas, kurš uzvedas tā, kā viņš. ”

LASI ARĪ ŠOS RAKSTUS!

Nauda mīl drosmīgos? Strīdīgs psihologa Labkovska viedoklis par bagātību un nabadzību

Vesels cilvēks precēties negrib. Divdesmit skarbas slavenā Labkovska atziņas

loading...