FOTO: Jelgavas vetārsti cīnās par nomocītās Mijas dzīvību. Sunes mokas bija labajiem kaimiņiem acu priekšā!

08-02-2020

https://www.facebook.com/jelgavasdzivniekupatversme

Mija nav viņas vārds no dzīves sākuma. To neviens, ieskaitot “modros” kaimiņus un saimnieci, nevarēja pateikt. Tāpat kā vecumu. Vārdu viņai piešķīra mūsu veterinārārste jau pie mums, kad visi cīnījāmies par viņas dzīvību un atlabšanu.

2019.gada 6.novembrī saņēmām ziņu no NVA un PVD, ka vienošanās ietvaros būs jāuzņem dzīvnieks – suns. Esot arī sliktā stāvoklī. Devāmies uz jauku, sakoptu Zemgales ciematu, kurā dzīvo cilvēki, kuri sevi pozicionē kā kultūru, vēsturi un visādas cilvēciskās vērtības augsti cienoši ļaudis.

Parasti jau šādi – izņemamie suņi, atrodami kaut kur ciema pažobelēs, Dieva un cilvēku pamestās vietās, kur nav “lieku” acu. Te – sakopts pagalms pie vairākdzīvokļu mājas pašā ciema centrā, aiz caurspīdīgas sētas – vēl vairāk sakoptas kaimiņu privātmājas. Mājas sētaspuses pagalmā, pie šķūnīša, visu acu priekšā, būdai līdzīgā caurā veidojumā bez pakaišiem ieraudzījām suni, kurš pilnīgi noteikti nākošo rītu nebūtu sagaidījis.

Ap kaklu salēkšķējusi siksna ar ķēdi, ar ādu apvilkti kauli, āda – asiņainas vātis, kraupis un daži savēlušies kādreizējā kažoka kušķi, aizpūžņotas, iekritušas, bezcerīgas acis. Aiz ķēdes no būdas izvilkta, kuce mēģināja piecelties, bet tūdaļ arī sabruka.

Bija acīmredzams, ka suns, novārtā atstāts, savu galu sāpēs, bez palīdzības un aukstumā, pusbadā/badā mocīdamies gaidījis ilgi. Un modrajiem, jaukajiem kaimiņiem viss bija licies labi un normāli, kamēr, pēc vietējo stāstiem, ar saimnieci – Zaļā pūķa draudzeni, sanācis sadzīvisks kašķis, un tad – “šeTev!!”, tapis ziņojums PVD.

Pirms PVD, poliču un mūsu vizītes ap sunenes “būdu” bija gan sastutēta zviedru galda ekspozīcija: sausās barības bļodiņa, piena burciņa un kas tur vēl ne. Tikai par vēlu – ieēst viņa vairs nevarēja un negribēja.

Kad, segā ietītu, kādreiz lielo VAS tipa suneni nesu uz mašīnu, viena no jaukajām kaimiņienēm, kā barakuda no savas alas izsprāga pa durvīm ar saukli “Viņa vēl aizvakar man desas luņķi apēda!” un iemetās atpakaļ. Labvēļi.

Mašīnā, siltumā (“pečku” līdz galam!) sunene atsila un aizmiga, tā arī ceļu līdz mūsu klīnikai nogulēja, segā ierakta.

Pa ceļam apstāstījām stāvokli un mūsu klīnikā jau gaidīja vesela komanda – būtībā, reanimācijas brigāde ar terapeitiem, anesteziologu utt.

Pirmais – pieslēgt pie sistēmām, visa veida monitoriem, lai kontrolētu visas dzīvības funkcijas, noņemt visas veida analīzes un stabilizēt suņa stāvokli, vienlaikus veicot izmeklēšanu, lai saprastu, kas mūs visus sagaida. Un kādu rīkojumu, balstoties uz mūsu klīnikas ārstu komandas izmeklējumu rezultātiem dos PVD. “Glabāt” vai eitanizēt.

Eitanizēt, lai vienkārši atrisinātu situāciju uzreiz, PVD bija iepriekš piedāvājis saimniecei, bet apzinātais veterinārārsts tai brīdī nav varējis piebraukt.

Neraža! Garumgarais izmekelējumu un analīžu saraksts tika noslēgts ar slēdzienu: Prognoze šaubīga. PVD neuzņēmās teikt – midzinam!, NVA skatās uz PVD, bet mums bija skaidrs, ka mēģināsim par Miju kauties, lai arī garantiju nekādu.

“Bet mums ir iespējas, kādas ir reti kurai klinikai un fantastiski veterinārārsti, kuri pārzin savu lietu un kam sirds ir īstajā vietā”, apņēmīgi ir Jelgavas LLU VMF Mazo Dzīvnieku Patversmes darbinieki.

(TURPINĀJUMS SEKOS)

loading...

1 Comment

  1. kaija 08.02.2020 at 13:33 - Atbildēt

    MIJA……TURIES ,JO TEVI GAIDA JAUNS SAIMNIEKS ,TAS NOTEIKTI TĀ NOTIKS …TIKAI NEPADODIES SKAISTULE