Cilvēks pusceļā uz brīvību. Piedosim sev augstprātību un zemošanos

16-04-2017

rokas_roze


Ivo Puriņš – tolteku tradīcijas “Dienu salicējs” dalās pārdomās par mums visiem un Lieldienu mistēriju. Neierasti, bet patiešām liek padomāt!

Pusceļš uz brīvību. 7.Kib

Ejot no labās rokas uz kreisās rokas spēku, mēs pusceļā nonākam pie kakla – galvas turētāja. Un galvā nāk apjausma, ka viss Pasaules ļaunums balstās uz divām kājām – augstprātību un zemošanos. Un tieši zemošanās ir tā labā, tā atbalsta kāja. Augstprātība nāk līdzi, kā likumsakarīgas sekas.

Ziemeļkorejas Kimi, Trampi, Putini un citi dažādu līmenīšu tirāni, ne jau viņi nomāc cilvēkus. Cilvēki paši nomāc un pazemo sevi, zemojoties varas priekšā. No viņu zemošanās ķieģelīšiem ir uzbūvētas tirānijas. No viņu zemošanās ķieģelīšiem ir uzbūvēts Vatikāns, banku karteļi un visas vietas, kur viņi dodas pielūgt Dievu. Kāds gan sakars var būt Romas pāvestam, kurš pieņem cilvēku zemošanos, ar Jēzus mācību… Nekāds! Bet cilvēki ir akli, viņi nepamana to acīmredzamo, ka, zemojoties cilvēkam, viņi noliedz Dievu. Viņi nepārtraukti pārkāpj pirmo bausli, un pēc tam brīnās – kāpēc gan viņiem neizdodas dzīvot Cilvēka cienīgu dzīvi. Vai tad Kristus pieprasīja zemošanos, vai zemošanos pieprasa Dalailama vai priekšnieks Jūsu darbā pieprasa no cilvēkiem iztapīgu smaidiņu un bijīgu skatienu?

Kristus garīdznieki ir tie, kas izkropļo Kristus mācību! Dumji mūki ir tie, kas paceļ uz pjedestāla Dalailamu! Tūkstošiem zemojošos gļēvuļu salādēja citus cilvēkus lopu vagonos un nosūtīja uz Sibīriju. Vai tad Staļins bija tūkstošroku milzis, kurš kāva un slaktēja? Nē. Ar retiem, retiem izņēmumiem tirānus padara par slepkavām viņu vergi. Tieši vergi ir tie, kas iesēj augstprātības indi pat tajos, kuri dzīvo uz Zemes, lai kalpotu cilvēkiem un palīdzētu viņiem.

Tieši tā tiek soli pa solim izveidots tās varas tornis, kuru vergi pēc tam lād un zākā. Ir cilvēki, kas pat ar ārstu poliklīnikā nespēj runāt bez zemošanās… Kur nu vēl ar policijas inspektoru. Gan viens, gan otrs ir jāciena, jo viņi abi ar savu darbu kalpo cilvēkiem. BET, tāpēc nav jāatsakās no savas pašcieņas. Cieņa un pašcieņa ir likumi, ar kuriem vajag aizvietot zemošanos un augstprātību, lai Pasaule mainītos.

Ir Lieldienas, un es nerunāšu šodien par zemošanos vēdisko guru un dažādu pašpasludinātu praviešu priekšā. Es vēršos pie kristīgajiem verdziņiem.

Tātad padomājiet par to, ka Jēzus ir nokāpis ellē, lai pierādītu, ka ārējiem apstākļiem nav varas pār Dievišķo dzirksti ikvienā cilvēkā. Viņš nokāpis ellē, lai no turienes iznestu Jūsu brīvības atslēgas.

Nav no svara, ko par to muld resnvēderaini popi, pārgudri rabīni un “svētulīģi” priesterīši.

Jēzus ziedoja sevi pie krusta, lai mūs visus izglābtu no nebrīves akluma. No ilūzijas, ka kādam ir dota vara mūs šeit apspiest. Tādas varas nevienam cilvēkam nav!

Tā ir mūsu muļķības un akluma vara, kas liek mums būt apspiestiem. Mūsu sajūtas un realitātes uztvere rada varas ilūziju, kuru gudri nelieši pārvērš materiālās un taustāmās formās. Jo domformas tiešām var materializēt. Ar laiku mēs pat sākam kopēt šo neliešu augstprātību mazākā mērogā.

Mēs, paši to neapzinoties, taisām copy-paste un paliekam augstprātīgi pret ikvienu, kurš atrodas pāris pakāpienus zemāk. Ja kāds ir tik niecīgs, ka neviena zem viņa vairs nav, tad dažreiz pat izvēlas pazemot savu sievu, vīru, bērnus. Savus pašus tuvākos un dārgākos cilvēkus. Jo zemošanās-augstprātības inde ir radījusi viņa apziņā astrālo vēzi.

Mēs pat pārstājam saprast, ka augstprātība nekādi nesavienojas ar pašcieņu! Katrs, kurš bez iemesla pazemo otru, zaudē savu pašcieņu neatgriezeniski. Viņš nolemj sevi karmas likumam, kurš liks viņam pašam zemoties kāda stiprāka priekšā. Jo uz katru maziņo tirāniņu atradīsies vēl lielāks apspiedošs spēks.

Apbrīnojiet, sajūsminieties, ņemiet piemēru no cilvēkiem, kuri kaut ko ir sasnieguši savā dzīvē! Bet, Dieva dēļ, neindējiet viņu dvēseles ar savu zemošanos. Tā ir briesmīga inde, un daudziem ģeniāliem cilvēkiem nav imunitātes pret to.

Daudzus labus cilvēkus tā sabojā iedīglī un padara augstprātīgus, jo viņiem nav vēl garīgā brieduma. Viņi vēl nesaprot, kāpēc Jēzus krustā sists, nokāpis ellē un augšāmcēlies. Viņi vēl nesaprot, kādi ir noteikumi Jēzus veltes – absolūtās brīvības dāvanas saņemšanai.

Lieldienas ir tik unikāla un vienreizēja iespēja piedot sev un saņemt Kristus piedošanas velti. Pamēģināsim visi piedot sev visus mirkļus, kad esam zemojušies. Kad esam līduši uz vēdera, bet mānījuši sevi ar “savādāk jau nevar”.

Piedosim sev par visiem mirkļiem, kad esam izpauduši savu varēšanu pār neaizsargātu būtni, kurai nav nekādu iespēju sevi aizstāvēt.

Piedosim sev par savu kalpošanu šai vergu-tirānu piramīdai, jo bijām aizmiguši un neko nesapratām. Piedosim saviem pāridarītājiem, jo viņi bija akli muļķi.

Piedosim liekuļiem, jo viņi ir nožēlojami.

Piedosim labprātīgiem upuriem un to mocītājiem, jo viņi abi ir tikai parīzitiska mehānisma detaļas. Jēzus ir nokāpis pazemē, un šodien viņš augšāmcelsies, lai pavēstītu mums, ka nekādas varas, izņemot sirdsapziņas varu, pār cilvēkiem nav un būt nevar! Attīrīsimies caur sava akluma nožēlu un piedošanu sev, sagaidot šo Lielo dienu.

VAIRĀK IVO PURIŅA RAKSTU LASI FACEBOOK

loading...