Celiakija bērnam. Kas norāda, ka jāvēršas pie ārsta?

12-02-2019

berns_brokastis


Pēdējos gados mediķi arvien biežāk bērniem atklāj celiakiju. Ja vēl pirms pieciem gadiem ar šo kaiti sirga viens bērns no tūkstoša, mūsdienās – jau katrs simtais.

Kas slēpjas aiz šā neizprotamā vārda, un vai kaite ir tik briesmīga, kā par to runā?

Celiakija ir gremošanas trakta (tievās zarnas) slimība, kurai raksturīga graudu olbaltumvielu nepanesība, un ar to var saslimt jebkurā vecumā. Pirmo reizi celiakiju aprakstījis Romas impērijas ārsts Aretejs (aptuveni mūsu gadsimta 200. gadā), dodot tai nosaukumu “liels vēders”.

Slimība attīstās, ja organismā trūkst fermenta, kas sašķeļ glutēnu – kviešu, miežu, rudzu, auzu olbaltumvielu. Tas noved pie gremošanas procesa un tauku un ogļhidrātu uzsūkšanās traucējumiem tievajā zarnā.

Zinātniekiem pagaidām vēl nav izdevies noskaidrot, kas īsti izraisa celiakiju un kāpēc saslimušo skaits gadu no gada palielinās. Speciālisti sliecas uzskatīt, ka slimība attīstās uz ģenētisku atkāpju fona. Veselam cilvēkam glutēns, nonākot zarnu traktā, tiek sašķelts, turpretim celiakijas slimniekam tas bojā tievās zarnas bārkstiņas.

Bārkstiņas atrofējas, un tas nozīmē, ka organisms vairs nespēj saņemt vajadzīgās uzturvielas, – tiek traucēta olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, vitamīnu, sāļu un mikroelementu uzsūkšanās. Kad bojājums kļūst pārāk liels, rodas reālas sūdzības.

Saslimšanas simptomi

Sākotnēji celiakija atgādina saindēšanos: pēc ēšanas bērns sūdzas par sāpēm vēderā, viņam sākas kuņģa darbības traucējumi. Taču ar saindēšanos tam nav nekāda sakara.

Celiakijas gadījumā diareja no caurejas, ko izprovocējuši citi kuņģa-zarnu trakta traucējumi, atšķiras ar to, ka fēces ir daudz smakojošākas, putainas, ar pelēcīgu nokrāsu (īpaša atšķirība ir tā, ka tās peld ūdens virspusē, jo satur nepārstrādātus taukus). Ar laiku parādās arī citi slimības simptomi:

- slikta ēstgriba;
- ķermeņa svara pazemināšanās;
– vēdera uzpūšanās;
- hipovitaminoze (sausa, marmoram līdzīga āda, sagurums, uzbudinātība, agresija, slikta pielāgošanās apkārtējiem apstākļiem, anēmija, muskuļu vājums, krampju, pastiprināti trausli nagi, deguna asiņošana, kaulu sāpes, stomatīts, kariess);
- fiziskās attīstības un pubertātes perioda aizture;
- bieži veidojas laktozes (piena cukura) nepanesība organismā.

Bērniem, kas vecāki par trim gadiem, celiakija var noritēt bez raksturīgajiem simptomiem. Visbiežāk slimība sāk sevi atklāt laikā, kad bērnu sāk barot ar mannas, rīsu, auzu pārslu un citām putrām. Ja radušās kaut niecīgas aizdomas par celiakijas iespējamību, nekavējoties jāapmeklē ārsts, kurš, pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem un analīzēm, noteiks precīzu diagnozi.

Ja diagnoze apstiprinās

Protams, tas ir ārkārtīgi nepatīkami, jo pagaidām vēl slimība nav ārstējama.

Vienīgā izeja – diēta, kuru nāksies ievērot visu mūžu. Starp citu, tā nav tik ierobežojoša, lai vajadzētu ilgi prātot, ko īsti celt galdā.

Ar celiakiju sirgstošiem cilvēkiem uzturā nav pieļaujami produkti, kas satur augu olbaltumus (vairāk par 1 mg uz 100 g produkta. Vairumā gadījumu šī informācija ir izlasāma uz iepakojuma).

Uzturā nedrīkst lietot: baltmaizi un rupjmaizi, makaronus, tortes, cepumus, saldējumu, dažus no jogurtiem, importa sierus, cīsiņus, sardeles, desas (iespējams, ka to sastāvā iekļauti milti), konservus, mērces, kečupu, etiķi (izņemot ābolu), majonēzi, konfektes ar pildījumu, karameles, dažu šķirņu šokolādi, šķīstošo kafiju, krāsvielas, konservantus.

Slimības saasināšanās gadījumā jāatsakās vai jāierobežo piens un tā produkti. Ēdienkartes pamatā ir: kartupeļi, griķi, kukurūza, olas, gaļa, zivis, augu eļļa, dārzeņi, augļi, ogas. Ja celiakijas slimnieks strikti ievēro diētu, zarnu bārkstiņas atjaunojas.

Mūsdienās tas vairs nav neizpildāms uzdevums, jo veikalos un aptiekās iespējams nopirkt glutēnu nesaturošus miltus, no kā cept maizi un pankūkas, var nopirkt jau gatavus cepumus, vafeles, makaronus. Arvien vairāk šai problēmai pievēršas arī mūsu vietējie produktu ražotāji.

loading...