Bērnam adenoīdi. Operēt vai gaidīt, kamēr paši pazudīs?

20-02-2019

berns_adenoidi

Adenoīdi ir palielināta rīkles (aizdegunes) mandele. Normāli tā atrodas rīkles velvē, proti, rīkles mugurējā augšējā sienā.

Šī mandele ir tikai bērniem līdz 7–10 gadu vecumam. Vēlāk tā pakāpeniski samazinās, un jau pēc 16 gadiem no tās praktiski nekas nav palicis.

Iekaisuma dēļ mandele var stipri palielināties, aizpildīt visu aizdeguni vai tās daļu, nosprostot deguna ejas, kā arī dzirdes kanālus, kas savieno rīkli ar bungdobumu. Bērniem, kas slimo ar adenoīdiem, ir grūti vai pat neiespējami elpot caur degunu.

Seja parasti ir bāla, acis nedaudz izvalbītas, veidojas nepareizs sakodiens. Ilgstošie elpošanas traucējumi var izraisīt pārmaiņas asins un smadzeņu šķidruma cirkulācijā, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē bērna garīgo attīstību. Pavājinās atmiņa, dzirde, pasliktinās sekmes mācībās, dažkārt bērni kļūst nervozi.

Gadījumos, kad adenoīdi ļoti palielinās un bērnam, piemēram, būtiski pasliktinās dzirde, palīdzēt var tikai ķirurģiska iejaukšanās. Ja šādā situācijā ārsts ieteicis mandeles izoperēt, tas jādara nevilcinoties, pretējā gadījumā var būt nopietni, neatgriezeniski sarežģījumi.

Bērns var bieži slimot ar augšējo elpceļu slimībām, viņam var nepareizi veidoties sejas skelets, bet reizēm – pat fiziska un garīga atpalicība. Plaši ieteiktās metodes – ārstēšanos ar lāzeru, homeopātijas līdzekļiem – var izmantot, ja ir I pakāpes adenoīdi, proti, mandeles palielinātas tikai nedaudz un šo procesu var apturēt.

Jebkurā gadījumā adenoīdi liecina par to, ka bērnam ir nelabvēlīgs alerģiskais fons, tāpēc nepieciešama ne tikai otorinolaringologa, bet arī alergologa konsultācija.

loading...