Algas joprojām aug ļoti enerģiski. Vai tu to izjūti?

02-12-2019

Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija, informē Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu palielinājās par 8.3%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Tas ir straujāk, nekā novērojām gada pirmajā pusē. Enerģiskāku kāpumu palīdzēja nodrošināt sabiedriskais sektors, kur pēc palēnināšanās gada sākumā, vidējās algas pieauguma temps atkal sasparojās. Algas auga apmēram tikpat braši kā privātajā sektorā, kur vēl aizvien būtiska bremzēšanās nav vērojama.

Pēc nodokļu nomaksas vidējās algas kāpums trešajā ceturksnī bija 7.7%. Ja izņemam ārā inflāciju, tad strādājošo pirktspēja uzlabojās par vidēji 4.6%. Darba ņēmējiem labvēlīgais darba tirgus, zemais bezdarba līmenis un augošie ienākumi veicina iedzīvotāju optimismu par ekonomikas un savas finanšu situācijas attīstību. Augošā rocība un optimisms ļauj iedzīvotājiem tērēt vairāk, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi.

Vidējā alga aug gandrīz visās nozarēs, bet pieauguma tempos vērojamas atšķirības. Iemesli ir dažādi. Piemēram, būvniecībā daļa pieauguma ir saistīta ar aplokšņu algu legalizāciju, proti, lielāku algas daļu izmaksā oficiāli, jau pirms ģenerālvienošanās par minimālo algu nozarē stāšanās spēkā novembrī. Savukārt veselības nozarē vidējās algas pieaugumu ietekmē valdības budžeta lēmumi.

Ar pieaugumu virs 10% var dižoties būvniecība, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvie un apkalpojošie dienesti, kā arī veselība un sociālā aprūpe. Savukārt lauksaimniecībā, tirdzniecībā, ieguves rūpniecībā, finanšu sektorā, kā arī mākslas un izklaides industrijā vidējās algas pieaugums bija ap 6% vai mazāk.

Ņemot vērā pakāpenisku ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, kas turpināsies vēl arī nākamajā gadā, un grūtības eksporta tirgos, vairāku uzņēmumu apgrozījuma pieaugums var apstāties vai pat samazināties. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem var nākties pārskatīt savus izdevumus, tai skaitā algu fondu.

Tādējādi algu pieaugumam, lai gan ar novēlošanos, bet būtu jāseko kopējām ekonomikas tendencēm un nākamgad jāaug lēnāk. Šobrīd prognozējam, ka 2020. gadā vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs 6%.

loading...