Adrenalīns ir vajadzīgs, bet toksisks hormons. Ko mums nodara nerovēšana?

15-12-2019

Ilustrācija – Pixabay


Kad cilvēks ir sabijies, nervozē vai par kaut ko kļuvis nikns, virsnieru dziedzeri sāk pastiprināti izdalīt asinīs adrenalīnu. Šim hormonam piemīt īpašība paātrināt muskuļu darbību. Piemēram, ja negaidot uzklūp nikns suns, no izbīļa un satraukuma virsnieru dziedzeri pastiprināti izdala adrenalīnu, un cilvēks var sākt skriet tik ātri, kā nekad vai arī uzrāpties kokā, ko citos apstākļos nespētu izdarīt.

Bet kas notiek, ja cilvēks izbīstas, sanervozējas, taču nekur projām neskrien? Tas viss ir daudz bēdīgāk, jo adrenalīns ir ļoti toksisks hormons. Ja tas nesadeg muskuļu darbības laikā (bēgot), tad sāk saindēt organismu un pirmām kārtām noārdīt centrālo nervu sistēmu, aknas, nieres, aizkuņģa dziedzeri.

Savukārt visu šo orgānu pasliktinātā darbība veicina organisma novecošanos.

Tieši tāpēc arī mēdz teikt, ka nervozēšana grauj veselību, ka visas slimības no nerviem. Tāpēc jebkurā pastiprinātas spriedzes situācijā jācenšas negatīvās emocijas sadedzināt kustībā. Darīt var jebko: uzkopt dzīvokli, skaldīt malku, mazgāt veļu, var pat vienkārši palēkāt vai iedunkāt spilvenu.

Galvenais, lai adrenalīns tiktu sadedzināts. Līdzīga negatīva iedarbība ir arī greizsirdībai, aizvainojumam, skaudībai.

Toties ļoti veselīgi ir smieties, priecāties un iespējami biežāk būt harmonijā ar apkārtējo pasauli.

Sejas muskuļu darbība smaida laikā veicina endorfīna jeb prieka hormonu izdalīšanos, un tā ietekmē visi iekšējie procesi uzlabojas. Vēsturē sen ir zināms fakts, ka armijā, kas kaujā uzvarējusi, ievainotie atveseļojas agrāk.

Arī jebkurš slimnīcas ārsts, ilgi nedomādams, piekritīs, ka dzīvespriecīgie pacienti paātrina savu palātas biedru atveseļošanos. Jautras dabas cilvēkiem slimība rit vieglāk, viņi atveseļojas ātrāk, bet noveco lēnāk.

loading...