You Are Browsing ‘Veselībai’ Category

Stenforda galvassāpju centra speciālisti (ASV) divus gadus veltīja pētījumam, lai noskaidrotu, cik cieša saikne pastāv starp laika apstākļiem un migrēnu. Apkopojot rezultātus, atklājās, ka tikai 51% cilvēku, kas cieta no migrēnas, reaģēja uz laika apstākļu izmaiņām, kaut gan agrāk tika uzskatīts, ka šis procents ir krietni lielāks. Noskaidrojās arī tas, ka ar migrēnu sirgstošie meteojutīgie cilvēki reaģē nevis uz laika apstākļu izmaiņām...

Lasīt vairāk

Viens no nedaudzajiem augiem, kas palielina kaulaudu reģenerāciju, ir tauksakne. Tā veicina dzīvot nespējīgo audu atgrūšanu un jaunu veidošanos, stimulē šūnu augšanu. Vēl tauksaknei ir arī pretmikrobu, apņemošs un tonizējošs efekts. Auga saknes satur ēteriskās eļļas, pektīnu, miecvielas un gļotvielas, alkaloīdus, holīnu un citus savienojumus, kas palīdz novērst smaganu iekaisumu un zoba saglabāšanu. No tauksaknes gatavo sakņu novārījumu, ko...

Lasīt vairāk

Ja vienmēr jūties nogurusi, trūkst enerģijas, zem acīm tumši loki, bet āda pārāk sausa, iespējams, uzkrājušies toksīni, no kuriem vajadzētu atbrīvoties. Ja organismā ir daudz toksīnu, tas ātrāk “padodas” vīrusiem, infekcijām un gripai. Tiklīdz tas attīrīts, cilvēks jūtas daudz mundrāk, iegūst enerģiju un dzīvessparu. Atslodzes dienas nedēļas nogalē var sniegt daudzus ieguvumus veselībai, galvenokārt piecu dzīvībai svarīgāko orgānu attīrīšanu:...

Lasīt vairāk

Ir cilvēki, kam ir ļoti trausli deguna gļotādas kapilāri. Pietiek spēcīgāk ieelpot, paberzēt degunu, nošķaudīties, un tūlīt pat deguns sāk asiņot. Nekādus īpašus draudus tas veselībai, protams, nerada, taču patīkami nav. Tāpēc ignorēt šo asiņošanu nevajag, labāk pacensties nostiprināt gļotādas asinsvadus. Labs palīgs šajā ziņā ir mārrutki. * Tos vajag ostīt iespējami biežāk un ilgāk. Vislabāk izmantot svaigi rīvētus, bet, ja tādas...

Lasīt vairāk

Dzīvot, kamēr jūs apstādina paša ķermenis, ir bieži dzirdēts teiciens. Pēkšņi un pārsteidzoši, taču arvien biežāk gados jauni cilvēki sastopas ar sirds veselības problēmām un nereti ceļā uz slimnīcu tiek diagnosticēts infarkts. Arī Gata pieredzes stāsts sākās pavisam nevainīgi – ar sliktu pašsajūtu, tomēr paša apņēmība un ilgstoša ārstēšanās ir viņam ļāvusi šo stāstu izstāstīt šodien. Basketbols kā barometrs Viss sākās pirms...

Lasīt vairāk

Šādas vannas palīdz pret bezmiegu, pastiprinātām nervu slodzēm, depresiju, stresiem. Labāka efekta sasniegšanai vannu ieteicams sagatavot 1–2 reizes nedēļā, procedūras ilgums – 15–20 minūtes, ārstēšanās kurss – 1–1,5 mēneši. Parasto pelašķu vanna * Divas glāzes žāvētu sasmalcinātu stublāju aplej ar 3 litriem auksta ūdens, uzkarsē līdz viršanai, 10 minūtes vāra uz lēnas uguns, tad atdzesē, izkāš un pielej 36,6–37 ºC siltam vannas...

Lasīt vairāk

Tur, kur valrieksts aug, to dēvē par dzīvības koku, un šādu cieņu tas iemantojis pamatoti. Valriekstkoka augļi jau tālā senatnē bijuši cilvēku iecienīts pārtikas produkts, bet par to dziednieciskajām īpašībām rakstījuši jau Dioskorīds un Cicerons, Plīnijs Vecākais un Vergīlijs, Hipokrāts un Avicenna. Augsti šo riekstu īpašības vērtējis arī dižais karavadonis Maķedonijas Aleksandrs: katru rītu viņš apēdis dažus valriekstus un apgalvojis,...

Lasīt vairāk

Dzeltenā kaite – tas ir tautas dots nosaukums Botkina slimībai, kad sasirgušais cilvēks pakāpeniski vai arī burtiski dažās stundās izmainās gandrīz līdz nepazīšanai: acu baltumi un āda kļūst dzelteni un stipri kontrastē ar balto spilvendrānu. Taču patiesībā dzeltenā kaite nav diagnoze, jo šādas savdabīgas izmaiņas var izraisīt dažādas kaites. Pirmais, kas detalizēti izpētīja šādas situācijas, bija krievu terapeits Sergejs Botkins. Viņa milzīgā...

Lasīt vairāk

Karstums ir kaitīgs Pat pilnīgi veselam cilvēkam vasaras karstumā mēdz parādīties aizdusa, elpas trūkums, spiedošas sajūtas krūtīs un citi sirds mazspējas simptomi. Bet nevesela cilvēka sirds tveicē ir pakļauta vēl lielākām briesmām. Karstumā sirds strādā ar palielinātu slodzi, pulss paātrinās. Hipertoniķi tādā laikā jūtas daudz sliktāk, bet cilvēkus, kas sirgst ar sirds išēmisko slimību, biežāk piemeklē stenokardijas lēkmes. Tāpēc sirdsslimniekiem...

Lasīt vairāk

1. Sajauc bērzu pumpurus (10 daļas), brūkleņu lapas (5 daļas), lakricas saknes (5 daļas), kumeļpēdas sakneņus (3 daļas), tīruma kosas lakstus (2 daļas). 2. Sajauc anīsa augļus (10 daļas), pētersīļa augļus (10 daļas), ganu plikstiņa lakstus (3 daļas), milteņu lapas (3 daļas), blakteņu saknes (3 daļas). 3. Sajauc meža zemeņu lapas (1 daļu), brūkleņu lapas (1 daļu), tīruma kosas lakstus (1 daļu), lakricas saknes (1 daļu), paegļa augļus (1 daļu),...

Lasīt vairāk