Vecmāmiņu receptes senioriem. Lai labā vairāk nekā ķibeļu!

10-09-2018

jautri_pensionari


Kad mūžs jau pāri pusei, arvien biežāk tiek pieminēts pensijas vecums. Mazāk ar gandarījumu, vairāk – ar bažām, jo neviens jau uz priekšu nezina, kas būs un kā būs.

Aizejot pensijā, sākas pavisam cits dzīvesveids: lai cik aizpildītas ir dienas, brīvā laika tomēr ir vairāk nekā darba gados.

Kaut gan šim mūža posmam ir virkne savu priekšrocību, aprast ar to ir samērā grūti. Arī pats cilvēks vairs nav tāds kā pirms gadiem desmit: ātrāk nogurst, krasāk reaģē uz laika pārmaiņām, vieglāk saslimst ar infekcijas slimībām, biežāk sūrojas par sirdsklauvēm, galvassāpēm, nieru, aknu un citām kaitēm…

Dzīve tomēr ir pierādījusi: pensijas gadi nav spriedums, jebkurā vecumā dzīve var būt interesanta un pilnvērtīga. Ir tikai saprātīgi un regulāri jārūpējas par savu veselību. Šoreiz lai izpaliek tā vai cita vecuma kaite, jo ne mazāk svarīgi ir arī tie faktori, kas palīdz saglabāt možumu un neuztvert dzīvi kā nastu.

Uzturs un liekais svars
Visupirms nopietni jāpievēršas uzturam. Ja jaunībā atļāvāmies pieēst pilnu vēderu, baudīt asus, pikantus un sālītus ēdienus, tagad pienācis laiks, kad no tā visa jāatsakās (it sevišķi, ja kaprīzākas kļuvušas nieres un kuņģis).

Nekādu asu piedevu, kūpinājumu, mazāk jālieto cepti produkti. Gaļu, zivis un dārzeņus labāk ēst vārītus vai sautētus, vairāk vēlams pievērsties piena un skābpiena produktiem. Toties ar olas dzeltenumu jābūt uzmanīgākiem, īpaši, ja aknas vairs nestrādā kā agrāk.

Vēl aknām nepatīk sāls, turpretī pret saldiem augļiem tām nav iebildumu. Obligāti jārūpējas, lai galdā būtu vitamīniem bagāti dārzeņi un zaļumi. Velti cerēt uz efektīvu medikamentu vai ārstniecības augu līdzekļu iedarbību, ja nemitīgi tiek pārkāpts uztura režīms.

Nav nekāds noslēpums, ka ļoti daudzām sievietēm (un arī vīriešiem) šajā vecumā vairs nerūp auguma apkārtmēri. Viņuprāt, skaistumam nozīme ir tikai jaunībā, bet pensijas gados bez tā var iztikt. Liekais svars cilvēku padara ne tikai smagnējāku, neglītāku, bet ir papildu slodze sirdij un kājām. Tāpēc ir ļoti svarīgi mūža otrajā pusē saglabāt normālu ķermeņa svaru.

To var panākt, ievērojot diētas, atslodzes dienas, mazāk ēdot maizi, kartupeļus, pupiņas, un citus produktus, kuros ir daudz cietes, saldumus. Toties augļus un dārzeņus drīkst ēst, cik tīk. Svars normas robežās ir, ja tas par 5–6 kg ir lielāks par pēdējiem diviem auguma garuma skaitļiem (piemēram, ja augums ir 174 cm, bet svars 80 kg – to vēl var uzskatīt par normālu). Bet, ja šī robeža tiek pārsniegta, vēlams konsultēties ar endokrinologu vai dietologu, lai speciālists ieteiktu vispārējam veselības stāvoklim atbilstīgu diētu.

Kaitīgie ieradumi un mutes higiēna
Ja arī zobi nesāp, tie regulāri jāpārbauda, jo gadu gaitā zobu emalja nodilst un arī smaganas kļūst jutīgākas. Arī šajā vecumā zobu tīrīšana rītos un vakaros ir neatņemama higiēnas sastāvdaļa. Ļoti ieteicams pēc katras ēdienreizes mutes dobumu izskalot ar dzeramās sodas un sāls šķīdumu (pa pustējkarotei uz glāzi ūdens). Daudziem pensijas vecuma cilvēkiem jau ir zobu protēzes. Arī tās ir jākopj: regulāri jātīra ar zobu pastu, bet pa nakti, lai uz tām neveidotos mikrobu sēnītes, jāiegremdē 0,5% sodas šķīdumā.

Daudzi cilvēki šajā vecumā, lai arī sūrojas par vārgu veselību, joprojām smēķē. Par šā netikuma kaitējumu veselībai tiek runāts un runāts, taču, kā mēdz teikt, kamēr pērkons nav nograndis, zemnieks krustu nepārmetīs. Bojātie bronhi un asinsvadi negatīvi ietekmē plaušu elpošanas funkciju, bet emfizēmas attīstība samazina to skābekļa daudzumu, kam jānonāk asinīs. Kaitējums tiek nodarīts arī kuņģim, un rezultātā cieš viss organisms. Gandrīz 90% slimnieku, kam konstatēti ļaundabīgie bronhu un plaušu audzēji, ir bijuši hroniski smēķētāji. Vai netikums ir tā vērts?

Sāpošas kājas un mugura
Cik smagas mēdz būt iepirkumu somas, to vislabāk zina sievietes – ne mazums kilogramu jaunībā un brieduma gados ir pārnēsāts. Nu pienācis laiks šo nestspēju ierobežot, jo pēdas un arī citas locītavas nereti ir reimatisma izmocītas un nogulsnējušies sāļi sagādā sāpes, tāpēc tos jācenšas laikus no organisma izskalot.

Taču šajā gadījumā tikai ar medikamentiem, tautas līdzekļiem un diētu vien nebūs līdzēts. Ārstniecības kurss jāpapildina ar speciālu vingrojumu kompleksu, kas regulāri jāizpilda.

Ja ārsts konstatējis vēnu varikozi, velti cerēt, ka slimība pāries pati no sevis – tā obligāti jāārstē. Vēl šādā gadījumā ieteicams valkāt speciālās elastīgās vēnu zeķes. Vēl ļoti daudzi pensijas vecuma cilvēki sūrojas par sāpēm jostasvietā. Radikulīta dažādās formas, ko ietekmē pārmaiņas nervu saknītēs, ir diezgan grūti ārstējamas, ārstēšanās process ir ilgstošs, un jebkurā brīdī sāpes var uzliesmot no jauna. Lai tā nenotiktu, nedrīkst muguru pārpūlēt, apsaldēt…

Vienalga, kāda kaite uznākusi: sirdsklauves, locītavu, vēdera vai kādas citas sāpes, vizīti pie ārsta nevajadzētu atlikt, jo, kad organisms jau krietni pāri pusmūžam, tas ir uzņēmīgāks pret slimībām, bet tā aizsargspējas pavājinājušās. Tikai mediķis var noteikt pareizo diagnozi un nepieciešamo terapiju.

Vecmāmiņu receptes
Pret krampjiem kājās

* No rīta un vakarā kāju pēdas ierīvē ar citrona sulu. Kamēr sula nav iesūkusies ādā, apaut kājas un staigāt nedrīkst. Ārstēšanās kurss – 2 nedēļas.

Pret locītavu stīvumu
* Nomazgātu un izžāvētu dadža sakni sasmalcina pulverī. Ēdamkaroti pulvera izšķīdina glāzē auksta ūdens un lieto pa desertkarotei 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

Pret kauliņiem uz kājām
* Sarīvē šalotes sīpolu. Iegūto putriņu uzklāj uz vairākās kārtās salocīta marles gabaliņa un cieši pieliek kauliņam. Apkārt apliek komprešpapīru, vati un apsaitē. Kompresi tur 6 stundas. Pēc tam kāju nomazgā, noslauka sausu un kauliņu apziež ar jodu. Ārstēšanās kurss – 1 mēnesis.

Pret bezmiegu
* Ņem 100 g medus, pievieno 3 tējkarotes ābolu etiķa, rūpīgi samaisa un lieto pa 2 tējkarotēm pirms gulētiešanas.

Pret galvassāpēm
* Sasmalcina vidēja lieluma sīpolu, aplej ar puslitru karsta ūdens, nakti nostādina. Izkāš un dzer pa 1/4 glāzes 3–4 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

loading...