Melisa. Īsts brīnumaugs sirdij un asinsvadiem, palīdz arī kuņģim

08-08-2018

melisa2

Vasaras vidū jau tā bagātajai aromātu toņkārtai melisa piešķir savu noti – pietiek augam viegli pieskarties ar roku un visapkārt uzvēdī maigs citronam vai smaržīgajai ģerānijai līdzīgs aromāts. Saulainā vietā un labā augsnē melisa sakuplo varenā, līdz pat metram augstā krūmā.

Auga lapas ir ovālas, robainas, gar malām noklātas ar matiņiem un dziedzerīšiem, kas satur ēterisko eļļu. Ziedi balti vai dzelteni. Ārstniecībai izmanto auga augšējos dzinumus, kurus ievāc ziedēšanas sākumposmā.

Melisai piemīt nomierinoša, pretsāpju, pretkrampju, sviedrējoša, vēdera izeju mīkstinoša iedarbība, tā rosina ēstgribu un uzlabo gremošanu. Lieto pret galvas reiboņiem, kuņģa neirozēm, ādas slimībām.

Pret sāpēm sirdī, tahikardiju, aizdusu, arī sirds un asinsvadu slimībām: 4 ēdamkarotes svaigu sasmalcinātu lakstu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, uzkarsē līdz viršanai, 4 stundas nostādina slēgtā traukā, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā 15–20 minūtes pirms ēšanas.

Pret migrēnu, aterosklerozi, hipertoniju, troksni ausīs, bezmiegu, sāpīgām menstruācijām, neirozi, histēriju, paaugstinātu dzimumuzbudinājumu: 4 ēdamkarotes svaigu sasmalcinātu lakstu aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 2 stundas nostādina slēgtā traukā ūdens peldē aptuveni 70 grādu temperatūrā, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3–4 reizes dienā 15–20 minūtes pirms ēšanas.

Pret sliktu dūšu un vemšanu: 2 tējkarotes svaigi sasmalcinātu lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 15–20 minūtes, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 5–6 reizes dienā.

Pret meteorismu un gāzu aiztures izraisītām kolikām: 2 tējkarotes svaigi sasmalcinātu lakstu aplej ar 100 ml verdoša ūdens, 15 minūtes tur ūdens peldē, tad atdzesē un izkāš. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Šādam pat nolūkam var izmantot melisas izvilkumu: 3 ēdamkarotes sasmalcinātu lakstu aplej ar 100 ml degvīna, 3–5 dienas nostādina tumšā vietā, tad izkāš. Lieto pa 1–2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Aromātiska un garšīga ir melisas tēja: uz glāzi verdoša ūdens ņem 5–7 auga lapiņas. Karstai melisas tējai piemīt sviedrējošas īpašības; atdzesētai ir atsvaidzinoša un nomierinoša iedarbība, tā uzlabo vielmaiņu un ieteicama pret galvas reiboņiem.

Pret hemoroīdu saasinājumu un hronisku aizcietējumu: tējkaroti melisas sulas atšķaida glāzē silta vārīta ūdens un izmanto mikroklizmām.

Pret smaganu iekaisumu: 2 ēdamkarotes svaigi sasmalcinātu lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina, tad atdzesē un izkāš. Skalo mutes dobumu 3–4 reizes dienā.

Pret vielmaiņas traucējumiem, spēku izsīkumu, uzbudinātību un bezmiegu ieteicamas vannas: vienādās daļās sajauc melisas lakstus, piparmētru, priežu skujas, pelašķi un raudeni. Pievieno kalmju saknes. 100 g maisījuma aplej ar 5 litriem ūdens, vāra 15 minūtes uz lēnas uguns, stundu nostādina, tad izkāš. Novārījumu pielej 37–38 grādus siltam vannas ūdenim.

Procedūras ilgums – 15–20 minūtes. Vannu sagatavo ik pēc dienas, ārstēšanās kurss – 10 vannas.
Melisu lieto arī pārtikā: svaigas, pirms ziedēšanas noplūktās lapas liek salātos. Žāvētā veidā tās izmanto kā piedevas zupām, zivju un sēņu ēdieniem (pievieno gatavošanas beigās).

Uzmanību! Tā kā augs ir viegli toksisks, strikti jāievēro devas. Melisu nedrīkst lietot cilvēki, kas sirgst ar hipotoniju.

loading...