Foto – Pixabay
Daudzi iesaka: koncentrējies uz sevi, raizējies par savām personiskajām problēmām, domā par savām lietām biznesā, neuztraucies par citiem un tā tālāk. Bet vai mēs patiešām esam kādreiz iedziļinājušies šī ieteikuma jēgā?
Pirmo reizi, kad pārcietu fizisku traumu, jo mēs ar vīru iekļuvām autoavārijā, izjutu daudz vairāk par fiziskām sāpēm – tā bija emocionāla un psiholoģiska trauma, kas mani satrieca, pārdomās dalās Elena Džonsone.
Šis notikums apgrieza manu dzīvi kājām gaisā. Iepriekšējā rutīna tika likta pie malas, lai dotu vietu fizioterapijai. Es nevarēju strādāt, jo vairākas stundas pēc kārtas veikt ikdienas darbus manam ķermenim un garam nebija pa spēkam.
Pat tad, kad šķita, ka dzīve atkal atgriezusies sliedēs, tā patiesībā nebija. Nevarēju atsākt jogas nodarbības, jo dažas brūces vēl nebija sadzijušas. Pirmajā jogas nodarbībā pēc avārijas pamatā bija par mani gadus desmit vecākas sievietes. Bija arī cilvēki ar savām īpatnībām, piemēram, viens no dalībniekiem vienmēr gribēja sēdēt tuvāk durvīm.
Pasniedzējs mūs katru izvaicāja par personīgajām problēmām un sāpēm. Kad cilvēki to sāka stāstīt, es sapratu, ka man nav ne jausmas, par ko viņi runā. Tieši tāpat viņi nezināja, kas kaiš man, jo nekādu redzamu traumu man nebija. Kad sākām nodarboties ar jogu, tas man lika atgriezties realitātē.
Mans ķermenis pievērsa visu manu uzmanību sev. Tā bija vajadzīga, lai iziet katru āsanu soli pa solim.
Visa mana enerģija un domas bija koncentrētas tikai uz šo kustību, katru sekundi. Mani neuztrauca, kas sēž tuvāk durvīm vai kuram kādā krāsā apģērbs, visas dīvainības mani pārstāja uztraukt, jo es koncentrējos tikai un vienīgi uz sevi.
Un es sapratu, kas domāts, iesakot koncentrēties uz sevi un neraizēties par citiem. Esmu skolotāja, un manā klasē ir viens mazs puika. Viņš vienmēr uztraucas par savām kļūdām. Un es viņam mācu aizmirst par citiem un koncentrēties uz sevi. Un tieši to es pati beidzot sāku darīt šajā jogas studijā.
Izmantoju šo tehniku, lai izdzīvotu mirkli pēc mirkļa. Domājot tikai par to, kas notiek šeit un tagad.
Pēc vairākiem mēnešiem saspringta darba es beidzot atgriezos pie savas vecās būtības. Un visu šo laiku katram no mums bija jāseko līdzi sev.
Tas, ko uzzināju no šīs pieredzes – jādzīvo šajā brīdī. Un pirms darīt vēl kaut ko jātiek galā ar sevi.
Avots: “Flytothesky”