Ja pieaugušie dienas beigās pārdomātu bērniem pateiktos vārdus, daudziem diemžēl nāktos atzīt, ka izteiktas kritikas un aizrādījumu bijis vairāk nekā uzslavu un atzinības, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.
Atzinības vārdi, komplimenti un iedrošinošas frāzes palīdz piepildīt bērnu emocionālo krātuvīti, justies mīlētiem un saprastiem. Lai neradītu un neveicinātu bērnos mazvērtības sajūtu, vecākiem jācenšas stiprināt bērnu pašapziņu un sajūtu, ka viņam viss ir paveicams un izdarāms. Ja bērnam sevī kas nepatīk, vecākiem jācenšas sagraut šo negatīvo priekšstatu par sevi, ko bērnam ir uzspieduši no “ārienes”, tai skaitā dažkārt arī paši vecāki. Grāmatā “Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums” vecā pīle Aki uz ērgļa gaušanos un sevis šaustīšanu rāmi un pacietīgi iebilda: “Tik un tā tu dienās izaugsi par lielisku putnu”. Līdzīgi mums būtu jāreaģē uz bērna “man nekas nesanāk un es nevaru”. Te jāņem vērā, ka nevarēšanas sajūtu bērnam iemāca pieaugušie. Runājot par bērniem veltīto atzinību un kritiku, veselīga proporcija, ko būtu vēlams ievērot, ir 1:5. Tas nozīmē, ka uz vienu aizrādījumu līdzsvaram būtu vajadzīgas piecas uzslavas!
Pamanīt paveikto
Vecākiem jāatceras – ja koncentrēsim uzmanību uz tām lietām un prasmēm, kas bērnam izdodas, veiksmes un izdošanās bērna dzīvē paliks vairāk. Ja pievērsīsim pastiprinātu uzmanību tam, kas bērnam nepadodas, tad diemžēl vairāk būs tieši neveiksmju. Bērna audzināšanā būtu jāizvairās no negatīvu emociju uzkrāšanas nodarbēs, pie kurām gribam pieradināt bērnu. Piemēram, būs grūtāk iemācīt lasīt, ja steidzināsim bērnu vai norādīsim uz katru kļūdu. Daudz produktīvāk ir neizteikt aizrādījumu neveiksmes gadījumā, taču neskopoties ar uzslavu, kad sākumā vārds, bet vēlāk teikums ir izlasīts bez aizķeršanās. Taču ir jābūt uzmanīgiem arī ar uzslavām. Ja to ir pārāk daudz, tās pārstāj bērnu motivēt.