Foto – Pixabay
Paņemot rokās fotogrāfiju, mēs pirmām kārtām cenšamies tajā ieraudzēt sevi un tikai pēc tam sākam aplūkot pārējos. Un praktiski nekad neatceramies, kurš to fotografējis. Kāpēc?
Savu fotoalbumu mēs uztveram kā miniatūru savas personīgās dzīves modeli. Pat ja lielākā daļa fotogrāfiju mums nepatīk, ar laiku pie tām pierodam (brieduma gados jau patīk visi bērnības dienu fotouzņēmumi), un tās iekļaujas mūsu dzīvesstāstā.
Neatkarīgi no uzņēmumu kvalitātes tie cilvēkam nozīmē ļoti daudz, jo katra fotogrāfija taču atgādina kādu dzīves epizodi.
Toties jebkurš fotogrāfs nešaubīgi asociējas ar cilvēku, kurš iejaucas mūsu privātajā dzīvē, izrauj no tās vienu konkrētu mirkli un pārvērš to plakanā bildē. Diez cik patīkami tas nav. Tādēļ, lai arī cik profesionāls būtu fotouzņēmums, tā autoru mēs labprātāk vēlamies aizmirst. Un vairumā gadījumu – aizmirstam.
Jautāti, kuram cilvēkam jūs labprātāk uzticētu sevi fotografēt, gandrīz visi bez izņēmuma atbildam, ka tuviniekiem vai labiem draugiem. Nav grūti noprast, ka šīs izvēles pamatā ir tas, ka šie cilvēki ir labi pazīstami un neizraisa ne sasprindzinājumu, ne vēlēšanos paslēpties.