Ikdienas ēdienkartē galda biete ieņem nebūt ne pēdējo vietu. Bez tās neiztikt, vārot biešu zupu vai boršču, gatavojot vinegretu, siļķi kažokā vai biešu salātus: ar sieru, pupiņām u.c.
Organismam šis dārzenis īpaši nepieciešams gada aukstajā periodā, jo neaizvietojamo organisko skābju, minerālsāļu un pārtikas šķiedrvielu satura ziņā biete pārspēj daudzus citus dārzeņus, turklāt uzglabāšanas laikā šīs vērtīgās vielas praktiski nezaudē.
Svarīgi arī tas, ka biete spēj palīdzēt atbrīvoties no liekajiem kilogramiem: augums kļūs slaidāks, āda – zīdaināka, un arī noskaņojums uzlabosies.
Kā izvēlēties diētu
Vairākums cilvēku, kas vēlas notievēt, šā mērķa sasniegšanai kā galveno līdzekli izvēlas tieši diētu.
Pats par sevi saprotams, ka viņi rīkojas pareizi – bez diētas vai vismaz bez uztura normalizēšanas efektīva notievēšana vispār nav iedomājama. Daudz sarežģītāks jautājums ir, kādu diētu izvēlēties. Kā pateikt, ka tieši šī būs piemērota ideāli, bet tā, lai gan tiek reklamēta kā pati efektīvākā diēta pasaulē, konkrēti jums drīzāk kaitēs nekā palīdzēs. Nevar nepiekrist, ka šis uzdevums nav no vieglajiem.
Pirmām kārtām skaidri jānosaka mērķis: gribam notievēt ātri un nomest iespējami vairāk kilogramu vai arī sasniegt rezultātu, kas saglabāsies ilgu laiku. Panākt gan vienu, gan otru ar vienu un to pašu diētu ir praktiski neiespējami. Ātrās diētas ļauj samazināt ķermeņa svaru īsā laikposmā, taču, kad tās tiek pārtrauktas, zaudētie kilogrami ātri vien atgriežas. Savukārt diētas, kas paredzētas stabilu rezultātu sasniegšanai, veicina vielmaiņas procesu izmaiņas un normalizēšanu, tāpēc neļauj panākt strauju notievēšanas efektu.
Šī biešu diēta ir piemērota cilvēkiem, kuriem nosacīti īsā laikā nepieciešamas nelielas auguma korekcijas.
Iz pagātnes
Mēs esam pieraduši, ka daudzu diētu līderi ir eksotiski produkti: ananasi, papaija, banāni un citi svešzemju augļi. Taču ir arī daudz vienkāršāki varianti: izmantojot kāpostus, burkānus, ābolus un citus pašmāju augļus un dārzeņus, to skaitā arī sakņaugu karalieni bieti.
Cilvēce jau sen audzē neparasto sakņaugu – vairākus tūkstošus gadu. Irānā un Asīrijā biešu bumbuļus izmantoja kā ārstniecības līdzekli, bet uzturā lietoja tikai lapas Gatavot ēdienus no bumbuļiem pirmie sāka arābi, pēc tam šo dārzeni nobaudīja indieši, bet no Indijas biete aizceļoja uz Seno Grieķiju un Romu.
Krievzemē biete parādījās X–XI gadsimtā, un uzskata, ka to ieveduši bizantieši. Jau pēc trim gadsimtiem biete bija kļuvusi par vienu no izplatītākajām dārzeņu kultūrām, piekāpjoties vienīgi baltajiem galviņkāpostiem un rutkiem. Bietes kļuva par ēdienkartes neatņemamu sastāvdaļu – tās vārīja, sautēja, cepa… Taču pēc tam vērtīgais sakņaugs tika nepamatoti aizmirsts, un tikai XX gadsimtā bietes un biešu sulu pienācīgi novērtēja dietologi.
Kas bietei “kabatā”?
Galda bietes privileģēto stāvokli citu sakņaugu vidū nosaka tai piemītošās ārstnieciski diētiskās īpašības un kaloritāte. Aminoskābju satura ziņā biete ir pārāka par citiem dārzeņiem, bet viegli asimilējamā dzelzs un cinka satura ziņā ar to spēkoties nespēj neviens. Turklāt biete ir arī lielisks organiskā kālija un hlora avots, kas palīdz maigi attīrīt organismu. Sakņaugs satur arī šķiedrvielas, pektīnu, daudz dažādu vitamīnu, nedaudz karotīna (A provitamīnu) un organiskās skābes.
Bietē ir arī kobalts, no kura atkarīga B12 vitamīna sintēze, un saponīni, kas zarnu traktā piesaista holesterīnu. Tāpēc cilvēkiem, kam ir paaugstināts holesterīna līmenis, ieteicams ēst bietes katru dienu. Biete ir bagāta ar jodu, kas tik ļoti nepieciešams vairogdziedzerim, atmiņai un darbspējām. Vēl viens interesants fakts: galda bietēs atklāts arī pretčūlas – U vitamīns, pirms tam uzskatīja, ka to satur tikai kāpostu sula. Viss minētais attiecas uz jauniem biešu lakstiem, kas pēc sava ķīmiskā sastāva nebūt nav nabagāki, bet olbaltumvielas un minerālvielas tajos ir pat 2–3 reizes vairāk.
Ja bietei ēdienkartē ierāda pienācīgu vietu, ar tās starpniecību var ne tikai atbrīvoties no liekajiem kilogramiem, bet arī uzturēt svaru normas robežās.
Kurss uz notievēšanu
Biešu diēta līdzinās savdabīgam uztura režīmam, kurā dominējošā vieta ierādīta šim sakņaugam. Tās būtība ir šāda: vārītas bietes uzturā var lietot neierobežotā daudzumā: gatavot salātus, vinegretu, sacepumu un citus ēdienus. Neapstrīdams biešu diētas pluss ir tas, ka ēst drīkst gana daudz – 1,5–2 kg vārītu sakņaugu dienā (visu šo daudzumu ieteicams sadalīt 5–6 ēdienreizēm). Svarīgi arī tas, ka ēst drīkst jebkurā pieņemamā laikā, jo stingra uzturrežīma grafika vienkārši nav.
Pievēršoties biešu diētai, vēlams arī dzert svaigi spiestu biešu sulu – pilnīgi pietiek pa 1/4 glāzes 2 reizes dienā. Savukārt izsalkuma sajūtu jebkurā laikā var novērst, apēdot 1–2 vārītas bietes. Tāpat katru dienu drīkst ēst rīvētus burkānus, aizdarā izmantojot nedaudz krējuma, vai 150–200 g gaļas.
Tiesa, cerēt uz lielu svara zudumu ir kļūdaini, taču zināms daudzums kilogramu tomēr pazudīs, turklāt organisms attīrīsies un nostiprināsies. Ja kādu interesē konkrēti skaitļi, tie ir aptuveni šādi: ja biešu diētu iztur 10 dienas, šajā laikā ir pilnīgi reāli zaudēt 3–4 kg liekā svara. Daudz maigāks ir 3 dienu kurss, pēc kura ļoti ieteicams vismaz reizi nedēļā ievērot biešu atslodzes dienu.
Kas jāņem vērā
Pirmām kārtām – biešu sulu dzert nav ieteicams, ja ir nieru kaites un kuņģa-divpadsmitpirkstu zarnas čūla, toties vārītas bietes ēst var droši. Nedrīkst aizmirst arī to, ka absolūti neviens nedrīkst dzert svaigi spiestu biešu sulu – tā satur gaistošus savienojumus, kas var izraisīt sliktu dūšu, paātrinātu sirdsdarbību, nespēku un zarnu trakta traucējumus.
Izspiestā sula obligāti vairākas stundas jānostādina vēsā vietā un pirms lietošanas jāatšķaida ar vārītu ūdeni, mežrozīšu novārījumu vai arī līdzīgās daļās jāsajauc ar burkānu, kāpostu, ābolu, plūmju vai ķirbju sulu. Dažiem cilvēkiem biešu sula tīrā veidā var izraisīt vieglus galvas reiboņus vai sliktu dūšu, tāpēc iesākumā ieteicamāk, lai sastāvā dominētu burkānu sula, un tikai pēc tam pakāpeniski palielināt biešu sulas devu.
Izvēloties biešu diētu, jārēķinās arī ar to, ka nāksies pilnībā atteikties no miltu izstrādājumiem un kartupeļiem.
Visbeidzot – jādzer arī salda zaļā tēja un negāzēts minerālūdens, bet no kafijas jāatturas.