Astoņi veidi, kā telpaugi uzlabo mājas vidi. Tev tas jāzina!

18-11-2017

telpaugi1


Telpaugiem rūpju gana
“Mans nams – mana pils,” – apgalvo angļi, un viņiem nevar nepiekrist. Slikti ir tikai tas, ka šajā neiedragājamajā cietoksnī mūsdienu pilsētnieki “iemitinājuši” tik daudz ienaidnieku, ka pašiem gandrīz vai jābēg projām. Šie ienaidnieki ir zemie griesti, putekļi, dažādās ķīmiskās vielas, elektromagnētiskie lauki…

Katrs ienaidnieks pats par sevi nav īpaši bīstams, toties visi kopā tie veido gandrīz vai neuzvaramu armiju, kas pat visspēcīgāko cilvēku spēj ieraut slimību virpulī. Taču “gandrīz neuzvarams” nozīmē, ka tomēr ir izredzes uzvarēt. Ja cilvēks nopietni sāk domāt gan par savu, gan savu tuvinieku veselību, viņš samērā viegli var atrast arī sabiedrotos. Turklāt šī palīdzība jāmeklē nevis aptieku zāļu plauktos, bet gan dabā.

Nekādas lielās pūles jau nav vajadzīgas – tikai jāparūpējas, lai apkārt būtu augi, kas spējīgi dzīvokli atbrīvot no kaitīgajām vielām, piesātināt telpu ar skābekli un atbalstīt cilvēku ar savu biolauku.

Pirmais padoms
Mūsdienās pilsētās uzceltajos namos gaisa mitrums ir daudz zemāks par cilvēkam nepieciešamo normu, bet no dzelzsbetona blokiem slietajās lielpaneļu mājās tas, tēlaini izsakoties, ir gandrīz vai kā tuksnesī. Tāpēc arī pilsētnieki bieži sūdzas, ka viņiem ir sausa āda, ik pa laikam jākrekšķ, jo kaklā iemeties tāds kā skrāpis…

Īpaši aktuālas šīs problēmas kļūst apkures sezonas laikā, jo karstie radiatori gaisu istabās padara sevišķi sausu. Protams, gaisa mitrināšanai telpās var izmantot gan slapjus dvieļus, gan burciņas un bļodiņas ar ūdeni. Taču ir arī kāds cits, daudz estētiskāks gaisa mitrināšanas veids, proti, izvietot istabā augus, kurus nepieciešams dāsni laistīt. Tie ne tikai paši patērē daudz mitruma, bet arī palīdz mitrināt apkārtējo vidi.

telpaugi1

Otrais padoms
Mūsdienu lielpilsētās jau sen jūtams izteikts skābekļa trūkums. Īpaši tas jūtams Rīgā. Lai gan parku un apstādījumu it kā ir gana daudz, tās ir tikai atsevišķas zaļas saliņas. Arī šajā ziņā pilsētniekam palīdzēt var zaļie draugi. Telpaugi spēj būtiski novērst skābekļa trūkumu dzīvoklī. Sen zināms, ka cilvēks ieelpo skābekli, bet izelpo ogļskābo gāzi. Arī dabā notiek tāpat, tikai diametrāli pretējā virzienā. Lai arī šis pienākums pa spēkam daudziem augiem, līderi telpas piesātināšanā ar skābekli ir podos audzētās pundurpriedītes.

Trešais padoms
Vairumā pilsētas dzīvokļu virtuvē ir uzstādīta gāzes plīts. Tā, protams, atvieglo mājas soli, bet vienlaikus arī saīsina mūžu, jo, gāzei degot, gaisā nonāk ne tikai zināms daudzums tvana gāzes, bet arī veselībai daudz kaitīgākas vielas. Līdzīgi ir arī ar sadzīves ķīmijas precēm. Tikt galā ar gāzes plīts un ķīmisko līdzekļu sekām palīdz, piemēram, lapu hlorofīts un efeja, kas ir ļoti pieticīgi, ātri vairojas un kuru lapas uzsūc gaisā esošās kaitīgās vielas. Ja mājās ir kāds smēķētājs, tad lapu hlorofīts noderēs īpaši, jo šis augs teicami absorbē arī tabakas dūmus. Savukārt smago metālu daļiņas, kuras, kā izrādās, arī ir mūsu dzīvokļos, uzsūc asparāgi.

Ja lapu hlorofīts un efeja iederas virtuvē, tad viesistabā šos augus var aizstāt krizantēma un alveja – pat NASA speciālisti uzskata, ka šie augi ir ļoti efektīvi gaisa attīrītāji.

Mūsu dzīvokļos virmo ne tikai neredzamās kaitīgās gāzes. Daudz lielāku kaitējumu veselībai spēj nodarīt parastie putekļi. Arī no gaisā esošajām putekļu daļiņām augi savu iespēju robežās cenšas cilvēku pasargāt. Gluži tāpat kā putekļi sakrājas uz paklāja, grīdas un mēbelēm, tie nosēžas arī uz augu lapām. Ar to arī putekļu ceļojumi telpā ir beigušies – ja lapas tos ir notvērušas, putekļi vairs nespēj pacelties gaisā. Piesaistot sev putekļus, telpaugi būtiski attīra gaisu telpās.

Pierādīts, ka, izvietojot dzīvoklī vai birojā puķu podus ar augiem, gaiss telpās kļūst tīrāks par 40 procentiem.

telpaugi3

Ceturtais padoms
No āra dzīvoklī iekļūst ne tikai putekļi, bet arī dažnedažādi slimības rosinošie organismi. Cīnīties pret tiem palīdz augi, kuriem piemīt baktericīdas īpašības. Telpās, kurās ir kāds citrusaugļu kociņš, rozmarīns vai mirte, gaisā ir daudz mazāk mikrobu nekā citviet. Visiem labi zināmas ķiploku un sīpolu baktericīdās īpašības, tāpēc tos slimību ārstēšanai un profilaksei var lietot ne tikai uzturā, bet arī audzēt virtuvē uz palodzes.

telpaugi2
Piektais padoms
Vēl viena telpaugu dziednieciskā īpašība ir to spēja nomierināt nervu sistēmu. Kompleksā ar citiem iedarbības veidiem augi spēj koriģēt vieglas neirozes un neirastēnijas. Teicami uz cilvēka psihi iedarbojas laurukoks. Nomierinoša iedarbība piemīt piparmētrai, lavandai, melisai, ģerānijai. Savukārt salvija noņem nogurumu un spriedzi, uzlabo miegu un asinsriti galvas smadzenēs, kā arī palīdz relaksēties.

Sestais padoms
Agrāk gandrīz vai katrā mājā uz palodzes kuploja ģerānija. Tad šo augu kādu laiku uzskatīja par mietpilsonības pazīmi, bet nu tas atkal atguvis savu labo slavu. Pierādīts, ka pat viena ģerānija ne tikai atbaida mušas, bet arī palīdz pret galvassāpēm. Ne tik sen atklāta vēl viena ļoti svarīga ģerānijas īpašība – izrādās, augs būtiski mazina ģeopatogēno zonu kaitīgo iedarbību uz cilvēka organismu.

Septītais padoms
Pēdējos gados arvien vairāk tiek runāts un rakstīts, ka cilvēkam nepieciešams regulāri atjaunot savu biolauku, ka to var izdarīt, kontaktējoties ar enerģiju dodošiem kokiem: ozolu, bērzu, priedi… Tā arī ir, taču nevienu no tiem dzīvoklī izaudzēt nav iespējams. Pavisam cita lieta ir neliels rožukrūms, jo arī roze pieder pie augiem, kas spēj savest kārtībā cilvēka biolauku. Vienīgi nevajag to novietot guļamistabā – auga piesātinātais aromāts var izprovocēt galvassāpes.

Astotais padoms
Mūsdienās gandrīz vai katrā ģimenē ir dators. Šodien cilvēks bez interneta ir gandrīz vai kā bez rokām. Taču dators dod ne tikai saziņas iespējas un informāciju, bet arī rada diezgan spēcīgu elektromagnētisko starojumu. Ar šo papildu slodzi organismam palīdz tikt galā kaktusi.

Tā nu iznāk, ka pat pilsētas ērtajā un modernajā dzīvoklī bez zaļā drauga neiztikt. Un, kā redzams, lai parūpētos par veselību, pilnīgi pietiek ar astoņiem. Daudzās mājās augu ir krietni vairāk, tikai jautājums: vai tieši tie, kas veselībai nepieciešamākie?

loading...