Grūtniecība un intīmā dzīve. Ko darīt, ko labāk ne?

08-08-2018
Foto - Pixabay

Foto – Pixabay

Sāksim ar vispārzināmu patiesību – iestājoties grūtniecībai, sievietes seksuālā dzīve mainās. Un nav būtiski, vai tā pastiprinās vai mazinās – izmaiņas var būt gan uz vienu, gan otru pusi. Jebkurā gadījumā sieviete seksu sāk uztvert pavisam citādi nekā pirms grūtniecības.

To nosaka hormonu līdzsvara izmaiņas sievietes organismā. Taču, kā liecina vērojumi, pārsvarā grūtniecēm dzimumtieksme pastiprinās. Reizēm tas ir tāpēc, ka pirms tam sieviete baidījās palikt stāvoklī un nespēja pilnībā nodoties tuvībai. Toties, kad grūtniecība jau iestājusies, šīs bailes zūd, un nav vajadzības iegrožot seksuālo tieksmi.

Starp citu, grūtniece vienmēr izskatās ļoti seksapīla – to izraisa palielinātais sieviešu hormonu daudzums organismā. Pievilcīgi apaļās lūpas, ko topmodeles panāk plastiskās operācijas ceļā, grūtniecēm rodas pašas no sevis.

Piebriest krūtis, paaugstinās to jutīgums. Organismā tiek rosināta tā saukto feromonu (īpašas vielas, kuru aromāts uz vīrieti iedarbojas uzbudinoši) izdalīšanās. Tāpēc daudzi vīri sev par lielu pārsteigumu pret mātes cerībās esošo sievu izjūt pastiprinātu tieksmi. Viņi bija domājuši, ka sievas izskats ar apaļo vēderiņu izraisīs nepatiku, taču patiesībā sievas klātbūtne izraisa erekciju…

Protams, grūtniece kļūst pievilcīga tikai tad, ja neuzskata grūtniecību par slimību un nepārdzīvo par to dienu un nakti. Grūtniecības beigu posmā palielinās sievietes emocionalitāte, viņa kļūst daudz atsaucīgāka komplimentiem. Pat ja viņa pati sev domās pateiks, ka ir skaista, tā arī būs. Bet, ja to pasaka vīrs, viņa burtiski staro. Taču itin bieži attieksmi pret seksu grūtniecības laikā regulē nevis hormoni, bet sievietes un vīrieša psiholoģiskā uztvere. Ja pret grūtniecību attiecas kā pret kaut ko patīkamu un nepielīdzina visa mūža svarīgākajam pienākumam, seksualitāte praktiski nemazinās.

Toties ilgi gaidīta un beidzot sagaidīta grūtniecība, ja sieviete nepārtraukti domā par bērna attīstībai pastāvošajiem draudiem, nostrādā kā slēdzis, kas sievietes apziņas līmenī visas seksuālās sajūtas atslēdz. Taču patiesībā grūtniecei nav nekādas vajadzības nomākt seksuālo vēlmi, ja tā parādījusies. Tas ir pilnīgi normāli, sievietei nāk par labu un nekādi nekaitē grūtniecības gaitai.

Problēmas mēdz būt arī vīriešiem. Daži pret savu sievu sāk izjust kaut ko līdzīgu barjerai, jo kādreiz paši vai kāds cits iestāstījis, ka grūtniecība un sekss nav savienojamas lietas. Tagad viņi fizioloģiski izjūt tieksmi pēc sievas, bet savā apziņā nepārtraukti sevi apsauc. Par īstu traģēdiju tas kļūst, ja sieva, kas ir mātes cerībās, pievelk vīru kā magnēts un dzimumtieksme pastiprinās.

Mēdz būt arī tā – vīrs, uzzinājis par sievas grūtniecību, novērtē to kā sava veida indulgenci sānsoļiem. Sak, tagad jau sievai tas nav prātā, viņa tik un tā negribēs… Un pārkāpj laulību, pirms sieva paguvusi izteikt savu viedokli. Ko te piebilst? Varbūt tikai to, ka diez vai šāds vīrs sievai gultā noderētu, jo patiesībā sieva viņam ir vienaldzīga.

Laulību šie vīrieši saglabā pavisam citu – visbiežāk sociālo (dzīvoklis, pieraksts, darbs) – motīvu dēļ. Tāpēc šķirties viņiem nav izdevīgi, krāpt atklāti – arī nē.

Toties grūtniecība ir tas brīdis, kad sānsoļus var atļauties bezmaz atklāti. Nav arī grūti attaisnoties sievas priekšā – tev tas ir kaitīgi, bet es tomēr esmu vīrietis… Te nu šāds vīrs stipri vien kļūdās, labākajā gadījumā viņš ir primitīvs tēviņš. Viņš arī kļūdās, teikdams, ka sievai tas ir kaitīgi. Tiem, kas domā, ka sekss grūtniecības laikā var kaitēt, nav taisnība. Patiesībā grūtniecei ir vajadzīgs seksuāls apmierinājums – protams, tikai tad, kad viņa to vēlas.

Ginekologi neiesaka dzimumkontaktu pirmajos trijos un pēdējos trijos grūtniecības mēnešos. Tam ir savi fizioloģiskie iemesli (ja sieviete jūtas labi, spontānā aborta draudi nepastāv un viņa ļoti vēlas intīmo tuvību, nevajadzētu no tās atteikties). Taču runa par seksu grūtniecības laikā nenozīmē tikai dzimumlocekļa ievadīšanu vagīnā.

Jēdzienā “sekss” ietilpst arī skūpsti, glāsti, maiga dažādu ķermeņa daļu (un ne tikai erogēno zonu) stimulācija, apskāvieni… Grūtniecei nepieciešami gan maigi, glaudoši masāžas veida pieskārieni, gan apskāvieni, kuros viņa jūtas aizsargāta, gan skūpsti. Pirmām kārtām tas viņai dod pārliecību, ka ir mīlēta un iekārojama. Ja viņai rodas vēlme, nekas netraucē pāriet uz kontaktu. Starp citu, orgasms, ko izjūt grūtniece, pirmām kārtām nāk par labu bērnam.

Bieži uzskata, ka bērniņš vēderā klauvē ar rociņu vai kājiņu, taču patiesībā tā nav. Tas, ko grūtniece sajūt kā grūdienus vai piesitienus, ir dzemdes muskuļu saraušanās – tā auglis tiek it kā pakustināts. Šī saraušanās ir tik lokāla, ka ļoti līdzinās bērna piesitieniem ar papēdi vai celi. Auglis nespēj klauvēt ar tādu spēku, lai to varētu sajust ārpusē – nedzimušā bērna muskuļi nav tik spēcīgi, lai varētu pretiedarboties mātes dzemdes muskuļu spēkam.

Kāpēc dzemdes muskulatūrai nepieciešamas šīs saraušanās? Tās ir svarīgas bērnam – pats nodarboties ar fizkultūru nav spējīgs, bet arī mierīgi gulēt viņam nav vēlams. Vajag grozīties, jo pretējā gadījumā var rasties izgulējumi. Daba šo jautājumu atrisinājusi ļoti gudri – bērnu groza dzemde. Lokāli saraujoties, tā pakrata augli, neļaujot tam iegulēties.
Ikviena sieviete, kas ir dzemdējusi, zina: grūdieni sākas aptuveni grūtniecības otrajā pusē, un pēc to parādīšanās var aprēķināt aptuveno dzemdību laiku. Arī tas ir izskaidrojami.

Kamēr auglis ir mazs, viņš pietiekami brīvi peld dzemdē, bet pieaugot aizpilda visu vietu, tāpēc peldēt vairs nav iespējams, un viņu vajag pakratīt, lai nerastos izgulējumi. Tad arī tiek iedarbināts dzemdes muskuļu saraušanās mehānisms. Jo biežāk šīs saraušanās notiek, jo intensīvāk bērns tiek kustināts un jo labāk viņa attīstībai.

Pati sieviete dzemdes saraušanās intensitāti var regulēt tikai vienā gadījumā – saraušanās kļūst spēcīgāka orgasma brīdī. Tātad grūtnieces seksuālā uzbudinātība ir laba pazīme, un vēl labāk, ja tā beidzas ar izlādēšanos. Uzlabojas asins cirkulācija caur placentu, kas nodrošina bērnu ar barības vielām un skābekli, neuzkrājas nekādi bērna dzīvības procesu atlikumi, un barību viņš saņem daudz svaigāku. Auglis no dzemdes sieniņām gūst arī papildu masāžu, un tas viņu nostiprina.

Vai auglis jūt vagīnā ievadīto vīrieša dzimumlocekli? Sajust mātes seksuālās izjūtas auglis spēj tikai, kad orgasma laikā dzemde viņu papildus pagroza. Bet sasniegt ar dzimumlocekli bērna vietu praktiski nav iespējams. Taču te nopietni jāatgādina – ja kādas seksuālās manipulācijas grūtniecei sagādā nevis baudu, bet nepatīkamas sajūtas vai pat sāpes – tas nenāks par labu ne bērnam, ne mātei. Kolīdz parādās sāpes, darbības jāpārtrauc.

Jāatgādina arī par toksikozi – mātes organisma saindēšanos ar bērna dzīvības procesu produktiem. Ne visām sievietēm tā mēdz būt. Sievietei, kas grūtniecības laikā gūst vajadzīgo seksuālo izlādēšanos, toksikozes iespējamība ir daudz mazāka. Kā zināms, pat sievietēm, kuras nav mātes cerībās un kurām ilgu laiku nav bijušas dzimumattiecības, mazajā iegurnī var veidoties asins sastrēgums. Bet grūtniecei vēl jo vairāk. Tas noved pie vielmaiņas samazināšanās un traucējumiem – bērns nesaņem pietiekami daudz barības vielu, viņa dzīvības procesu produkti netiek pietiekami intensīvi izvadīti, tie sāk uzkrāties un nonāk mātes organismā. Tāpēc nav vēlams atteikties no seksa arī toksikozes profilakses nolūkos, īpaši, ja sieviete vēlas intīmo tuvību.

Reizēm grūtniecība kļūst par vīra un sievas atsvešināšanās cēloni. Nereti sievietes nemīl savu vīru un intīmo tuvību ar viņu uzskata par katorgu. Tā mēdz būt ne tikai ģimenēs, kurās laulātie paguvuši viens otram apnikt, jo seksuālā rutīna ir viegli novēršama. Tā mēdz būt arī ģimenēs, kur laulība noslēgta aiz aprēķina un sievai pret vīru, iespējams, ir citādas jūtas, tikai ne vēlme pēc intīmas tuvības. Šajās ģimenēs sieviete cenšas iespējami ātrāk ieņemt bērnu, lai pēc vīra iegribas nenāktos pildīt sievas pienākumus. Šādā situācijā viss par seksa lietderību teiktais, protams, nedarbojas.

Mēdz būt arī tā, ka sieviete cenšas ieņemt bērnu, lai tā ietekmētu vīra attieksmi. Piemēram, ja sieva jūt vīra uzmanības trūkumu un nekādi to nespēj panākt citādi, viņa iedomājas, ka ar grūtniecību varēs mainīt šo attieksmi. Taču tā nenotiek, varbūt ļoti, ļoti reti. Labākajā gadījumā vīrs no ģimenes pienākumiem norobežojas vispār. Pāraudzināt vīru ar gaidāmo bērnu, piesaistīt viņu sev un piespiest mīlēt – tas nav iespējams.

loading...