Grūtniece nedrīkst rāties un apmeklēt kapus. Savdabīgi tautas ticējumi par topošajām mammām

08-08-2018
Foto - Pixabay

Foto – Pixabay

Jaunas dzīvības rašanās ir viens no lielākajiem pasaules noslēpumiem. To, šķiet, nenoliegs neviens. Taču visos laikos visām tautām bijuši arī cilvēki, kas labāk par citiem zinājuši, ko drīkst un ko nedrīkst grūtniece.

Grūtniecei savs interesantais stāvoklis jātur noslēpumā no visiem, arī tuviniekiem.
Te tev nu bija! Parasti gan viss notiek tieši otrādi – ja bērns ir gribēts, laimīgā sieviete iespējami ātrāk cenšas šajā priekā dalīties ar sev tuviem cilvēkiem. Bet, ja mazulis ilgi gaidīts, šķiet, pats Dievs vēlējis jaunumu pavēstīt tuviniekiem. Izrādās, šāda steiga ir nevietā.

Patiesībā – jo vēlāk pārējie sievietes stāvokli pamanīs, jo labāk mātei un bērnam. Pēc daudzu tautu ticējumiem, sieviete mātes cerībās ir bīstamā tuvībā no robežas, kas šo pasauli šķir no tās pasaules (citiem vārdiem, starp dzīvību un nāvi). Līdz ar to šajā laikā viņa kā nekad agrāk ir neaizsargāta no ļaunajiem spēkiem, to skaitā ļaunas acs, skaudības, lāsta. Tādēļ, lai nedotu ne mazāko iemeslu skauģiem un nelabvēļiem, viņai par savu grūtniecību jāklusē.

Grūtniecei jāizvairās no nepatikšanām, ķildām, ļauniem un neglītiem cilvēkiem, neizskatīgām lietām. Viņa arī nedrīkst piedalīties bērēs un apmeklēt kapsētu. Jāizvairās no nepatīkamiem skatiem: ugunsgrēka, avārijām. Pretējā gadījumā var piedzimt iezīmēts bērns – vai nu ar savdabīgu zīmi uz ķermeņa, vai arī līdzīgs zvēram vai cilvēkam, ko māte ieraudzījusi un no kā nobijusies.

Šīs atziņas bija plaši izplatītas Senajā Romā, to apliecina dažādi literatūras avoti. Piemēram, Galēns, kuru ļoti interesēja vienkāršajā tautā valdošie ticējumi, atstājis bezgala saistošas piezīmes.

Lūk, viena no tām: “Es pazinu kādu neglītu vīrieti ar kupri, līdzīgu Ēzopam. Baidoties, ka viņš varētu kļūt par tēvu arī kropliem pēctečiem, šis vīrietis pavēlēja uzgleznot skaista, labi veidota zēna portretu un piekāra to gultas padziļinājumā tā, lai sievai zināmās situācijās tas būtu acu priekšā. Vīra cerības pilnībā attaisnojās: sieva dzemdēja jauku dēlu, kas ļoti līdzinājās portretam, uz ko viņa skatījās…”

Savukārt vēsturnieks Plīnijs izklāstījis daudz bēdīgāku stāstu: kāda viņam pazīstama sieviete dzemdējusi ziloni, jo grūtniecības laikā aizmirsusies un ilgstoši šo dzīvnieku vērojusi… Šie zinātnieka vārdi gan ir visai apšaubāmi. Turklāt labi zināms, ka Plīnijs bijis liels meistars dažādu neticamu stāstiņu izdomāšanā. Tomēr viņš pietiekami precīzi atspoguļojis tolaiku cilvēku noskaņojumu, par ko, protams, gods un slava.

Līdzīgus piemērus var atrast arī vēlāko laiku vēsturē, tāpēc nav brīnums, ka daudzus gadsimtus dažādās valstīs par grūtniecību stāstīti dažādi ticējumi. Dažviet sieviete grūtniecības laikā tika izolēta no apkārtējās sabiedrības un nosūtīta dzemdēt kādā nomaļā vietā prom no svešām acīm. Citviet viņa nedrīkstēja pieskarties dažiem bīstamiem priekšmetiem, vēl citur sievietei aizliegts darīt melnos mājas darbus.

Interesanti, ka dažu ticējumu atbalsis tā vai citādi pastāv arī mūsdienu civilizētajā pasaulē. Piemēram, Lielbritānijā, Skotijā un Īrijā vēl nesen izgatavoja speciālus amuletus, lai pasargātu grūtnieci no ļauniem spēkiem, bet Velsā sieviete mātes cerībās nedrīkst vērpt un adīt – pretējā gadījumā mantinieks var tikt pakārts kaņepju vai lina striķī.

Citus ticējumus lasi nākamajā lapā!

Lasīt tālāk: 1 2

1 komentārs

  1. Lilita 10.01.2019 4:19 pm - Atbildēt

    Daudz muļķību, bet tik daudz arī taisnības..